3. Article

Pieteikuma iesniedzēja - Tatjana Ždanoka (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1., 9. un 91. pantam. 3.1. Pieteikumā norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēja līdz 1991. gada augustam ir bijusi Latvijas Komunistiskās partijas (turpmāk - LKP) Kontroles un revīzijas komisijas locekle. Tiesa, pamatojoties uz prokuratūras lūgumu, esot konstatējusi faktu, ka Pieteikuma iesniedzēja pēc 1991. gada 13. janvāra ir darbojusies LKP. Šā iemesla dēļ Pieteikuma iesniedzēja atbilstoši apstrīdētajai normai nevarot pieteikt savu kandidatūru Saeimas vēlēšanām. Tādējādi viņai esot liegtas Satversmē noteiktās tiesības tikt ievēlētai. 3.2. Satversmes tiesa 2000. gada 30. augusta spriedumā lietā Nr. 2000-03-01 un 2006. gada 15. jūnija spriedumā lietā Nr. 2005-13-0106 esot atzinusi, ka likumdevējam ir periodiski jāpārskata pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojuma nepieciešamība. Uz to esot norādījusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2006. gada 16. marta spriedumā lietā "Ždanoka pret Latviju". Lai gan Latvijas politiskā un ekonomiskā situācija kopš 2006. gada esot mainījusies, tomēr apstrīdētajā normā noteiktā vēlēšanu tiesību ierobežojuma nepieciešamību likumdevējs tā arī neesot pārskatījis. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums tā vispārīgā un novecojušā rakstura dēļ vairs neatbilstot no Satversmes 1. panta izrietošajam patvaļas aizlieguma principam un principam, ka valsts lēmumam jābūt pamatotam. Turklāt likumdevējs neesot pārskatījis šā ierobežojuma nepieciešamību. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais vēlēšanu tiesību ierobežojums neesot noteikts ar likumu. Līdz ar Latvijas pilnīgu iekļaušanos Eiropas Savienībā un iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā apstākļi esot būtiski mainījušies. Tādēļ esot jāatzīst, ka pamattiesību ierobežojumam vairs nav leģitīma mērķa. Pat ja pieņemtu, ka apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam tomēr ir leģitīms mērķis, to esot iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Proti, paredzot, ka attiecībā uz personu, kura pieteikusi savu kandidatūru Saeimas vēlēšanām, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādāma papildu informatīva piezīme par tās dalību LKP. Labums, ko sabiedrība iegūst, ierobežojot Pieteikuma iesniedzējai Satversmē noteiktās pamattiesības, neesot lielāks par viņas tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu. Esot jāņem vērā tas, ka Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības tiek ierobežotas ilgstoši. Turklāt Pieteikuma iesniedzējai, lai gan viņa agrāk darbojusies LKP, vēlētāji tomēr esot uzticējuši savu interešu pārstāvību Eiropas Parlamentā. Līdz ar to neesot ievērots samērīguma princips un apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 1. un 9. pantam. Ar apstrīdēto normu noteiktais tiesību ierobežojums, proti, liegums kandidēt Saeimas vēlēšanās, pārkāpjot arī tiesiskās vienlīdzības principu. Personas, kuras bijušas LKP biedri, un citi Latvijas pilsoņi atrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos. Tādēļ visām šīm personām vajadzētu būt iespējai pieteikt savu kandidatūru Saeimas vēlēšanām. Atšķirīgajai attieksmei pret šīm personu grupām neesot objektīva un saprātīga pamata. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot arī Satversmes 91. pantam. 3.3. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka nepiekrīt vairāku lietā pieaicināto personu viedokļiem, taču jaunus argumentus apstrīdētās normas neatbilstībai Satversmes 1., 9. un 91. pantam pēc būtības nav sniegusi.