7. Article

Pieaicinātā persona - Satversmes aizsardzības birojs - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1., 9. un 91. pantam. 7.1. Apstrīdētajā normā noteiktais pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojums attiecoties uz personām, kuras ar aktīvu darbību vērsušās pret Latvijas valstisko neatkarību un mēģinājušas atjaunot iepriekšējo režīmu. Latvijas Republikas Augstākā padome (turpmāk - Augstākā padome) ar 1991. gada 23. augusta lēmumu "Par Latvijas komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību" atzinusi LKP darbību par antikonstitucionālu un secinājusi, ka LKP ir atbildīga par tās vadībā realizēto genocīdu pret Latvijas tautu. Apstrīdētajā normā noteiktais vēlēšanu tiesību ierobežojums sākotnēji esot ticis pieņemts tādēļ, lai aizsargātu demokrātisku valsts iekārtu. Proti, apstrīdētā norma esot vērsta pret personām, kuras ar savu aktīvo rīcību mēģinājušas graut demokrātisko valsts iekārtu. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, Satversmes aizsardzības birojs norāda, ka šādu vēlēšanu tiesību ierobežojumu noteikšana ir pieļaujama. Valstij esot plaša rīcības brīvība savā konstitucionālajā sistēmā paredzēt noteikumus attiecībā uz parlamenta locekļa statusu un tostarp noteikt arī kritērijus, kuriem neatbilstošas personas nevar tikt ievēlētas parlamentā. Latvijā sabiedrības izlīgšanas process attiecībā uz okupācijas režīma uzturēšanā iesaistītajām personām vēl neesot noslēdzies. Tādēļ pamattiesību ierobežojumam vēl joprojām esot leģitīms mērķis un šis ierobežojums esot samērīgs. Sabiedrības interešu apdraudējums neesot mazinājies, tāpēc neesot pamata šo ierobežojumu atcelt. 7.2. Atsaucoties uz savā 2014. gada darbības pārskatā secināto, Satversmes aizsardzības birojs norāda uz pastāvošajiem valsts drošības apdraudējumiem, kas citstarp izrietot no Krievijas īstenotajiem ietekmes un propagandas pasākumiem. Darbs ar ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem esot viens no Krievijas ārpolitikas mērķu sasniegšanas mehānismiem, un tas aktīvi tiekot izmantots arī Latvijā. Attiecīgo pasākumu mērķis esot maksimāli palielināt Krievijas ģeopolitisko ietekmi reģionā, vienlaikus vājinot NATO un Eiropas Savienību, kā arī Baltijas valstu pozīcijas šajās organizācijās. Tas, ka personas, kas ir cieši saistītas ar Krievijas īstenoto politiku, piedalās demokrātiskas valsts pārvaldīšanā, varot apdraudēt valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu.