5. Article

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. pantam, kā arī LESD 18. panta pirmajai daļai un 21. panta pirmajai daļai. Atbilstoši Īpašuma nodokļa likuma 3.1 panta pirmajai daļai pašvaldībai, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes, esot jāievēro objektīva grupējuma princips, efektivitātes princips, atbildīgas budžeta plānošanas princips, prognozējamības princips un stabilitātes princips. Nekustamā īpašuma nodokļa jomu regulējošie normatīvie akti neaizliedzot pašvaldībām ņemt vērā vēl citus nekustamā īpašuma nodokļa likmes vai nodokļa atvieglojumu noteikšanas principus un kritērijus. Tomēr pašvaldības noteiktajiem kritērijiem vajagot atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām. Apstrīdētās normas atbilstība diskriminācijas aizliegumam esot jāvērtē kontekstā ne vien ar LESD, bet arī ar Latvijas noslēgtajām konvencijām par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas paraugkonvencija, kurā ietvertās normas tiek izmantotas nodokļu konvenciju noslēgšanai, uzliekot līgumslēdzējām valstīm pienākumu novērst diskrimināciju. Proti, tā aizliedzot līgumslēdzējai valstij piemērot otras līgumslēdzējas valsts pilsoņiem citādus vai apgrūtinošākus nodokļus vai ar nodokļu uzlikšanu saistītas prasības, nekā tā analoģiskos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, piemēro saviem pilsoņiem. Izvērtējot to, vai apstrīdētā norma diskriminē citas valsts pilsoņus, vajagot citas valsts pilsonim piemērotos nodokļa uzlikšanas noteikumus salīdzināt ar noteikumiem, kas tiek piemēroti Latvijas pilsonim tādos pašos apstākļos. Saskaņā ar apstrīdēto normu citas valsts pilsonis, kam pieder īpašums, kurā ir deklarēta viņa dzīvesvieta, pirmos septiņus gadus maksāšot nekustamā īpašuma nodokli 1,5 procentu apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības, turpretī Latvijas pilsonis vai nepilsonis tādā pašā situācijā maksāšot nekustamā īpašuma nodokli 0,2 līdz 0,6 procentu apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības, sākot ar pirmo gadu, kad viņš deklarējis savu dzīvesvietu šajā īpašumā. Tādējādi apstrīdētā norma pārkāpjot diskriminācijas aizliegumu ne vien Satversmes un LESD, bet arī Latvijas noslēgto nodokļu konvenciju izpratnē.