2. Article

Uzraudzības un novērtēšanas mehānismi Viens no pamatnosacījumiem mērķētu un atbilstošu politikas pasākumu īstenošanā, kā arī atbilstoša tiesiskā regulējuma izstrādē ir kvalitatīvu, ticamu un reprezentatīvu datu pieejamība, kā arī padziļinātu, uz kvalitatīvām metodēm balstītu pētījumu veikšanas iespējas. Līdz ar jaunu ES un starptautisku stratēģisku dokumentu apstiprināšanu un politikas iniciatīvu ieviešanu, kas tiešā vai netiešākā veidā skar dzimumu līdztiesības aspektus, arvien aktuālāks kļūst jautājums par atbilstošu monitoringa instrumentu, indikatoru un datu esamību un attīstību nacionālā līmenī. Tāpat Latvijai kā ES un OECD dalībvalstij ir saistošs pienākums nodrošināt regulāru uzraudzību un ziņošanu par noteiktu starptautisku dokumentu, normu, rekomendāciju ieviešanu, tai skaitā, atbilstošas informācijas un datu vākšanu un publicēšanu. EK savā dokumentā "Stratēģiskā iesaistīšanās dzimumu līdztiesības veicināšanā 2016.–2019.gadā" datu pieejamības, kvalitātes, ticamības uzlabošanu ir norādījusi vairāku prioritāro rīcības jomu mērķos un galvenajās šo mērķu īstenošanas darbībās, piemēram, saistībā ar līdztiesības veicināšanu lēmumu pieņemšanas procesos, ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanu un šādas vardarbības upuru aizsargāšanu un atbalstīšanu. Izvērtējot īstenoto politiku ietekmi un sociālās un ekonomiskās attīstības tendences, ES līmenī19 aizvien lielāku uzmanību velta jautājumam par pieejamo politikas monitoringa instrumentu (Sociālās politikas snieguma monitors, Eiropas sociālo indikatoru tablo, nodarbinātības rādītāju tablo u.tml.) pilnveidošanu un efektīvāku izmantošanu, lai jau esošie dzimumu līdztiesību raksturojošie rādītāji un pieejamie dati varētu sniegt kvalitatīvu un padziļinātu analīzi, tādējādi veicot visaptverošu un precīzu novērtējumu par dažādu sabiedrības grupu atšķirīgo situāciju un vajadzībām, kā arī iespējamiem risinājumiem nākotnē. OECD 2015.gada rekomendācijas dzimumu līdztiesības pārvaldībai sabiedriskajā dzīvē un 2013.gada rekomendācijas dzimumu līdztiesības veicināšanai izglītībā, nodarbinātībā un uzņēmējdarbībā ieviešanu (turpmāk – OECD dzimumu līdztiesības rekomendācijas)20 cita starpā paredz pienākumu dalībvalstīm sniegt regulāru pārskatu par dzimumu līdztiesības politikas ieviešanu, norādot informāciju par dalībvalsts monitoringa sistēmu, kas balstīta uz pēc dzimuma dalītiem datiem un atbilstošiem indikatoriem, uz pierādījumiem balstīta dzimumu līdztiesības principa integrēšanu visu jomu politikas plānošanā un budžeta procesos, kā arī regulāru informācijas un pieejamo datu publicēšanu par dzimumu līdztiesības integrētās pieejas ieviešanu un ietekmi uz sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību veicināšanu. Latvijā minēto OECD rekomendāciju ieviešanas progresa uzraudzību nodrošina VK, tās ietvaros LM un citām iesaistītajām ministrijām (piemēram, IZM, VARAM, EM) ir jānodrošina regulāra (ikgadēja) informācijas sniegšana, vērtējot arī politikas pasākumu ietekmi un situācijas izmaiņas. Latvijā ļoti plašs rādītāju un statistiskās informācijas apjoms tiek vākts un apkopots dzimumu griezumā, tai skaitā, gan valsts un pašvaldību iestāžu informācijas sistēmās un datu bāzēs apkopotie dati, gan CSP īstenoto apsekojumu dati. Statistikas rādītāji dažādās jomās ir pamata informācija, kas tiek izmantota politikas veidošanā, kuru kvalitāte, objektivitāte, pieejamība un salīdzināmība tiek regulāri uzlabota atbilstoši gan starptautiski, gan ES noteiktām tiesību normām un citām noteiktajām saistībām (piemēram, EUROSTAT). Kopumā vairāk nekā 75% no visiem statistikas datiem, kas tiek apkopoti par personu, ir pieejami dzimumu griezumā. Tāpat ir izstrādāti dažādu līmeņu indikatori un rādītāji, atbilstoši kuriem tiek novērtēti valstu sasniegumi un veikti to salīdzinājumi dzimumu līdztiesības jomā starp ES dalībvalstīm21 un arī pasaules valstu līmenī22. Šie rādītāji dod iespēju veikt vispārēju situācijas novērtējumu – gan attēlojot sasniegto progresu, gan iezīmējot potenciālos izaicinājumus sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju jomā. Lai gan kopumā Latvijā ir nodrošināts samērā plašs pēc dzimuma dalītu statistikas datu un rādītāju klāsts, īpaši tajās jomās, kur tiek veikta datu starptautiskā salīdzināšana vai dati tiek vākti un apkopoti atbilstoši starptautiski harmonizētām metodoloģijām, ir virkne jomu vai analizējamo jautājumu, kurās statistikas dati vai pētījumi ir nepietiekami, īpaši relatīvi jaunās statistikas un/vai uzraudzības jomās. Tāpat atsevišķos gadījumos informācija par dzimumu līdztiesības aspektiem tiek iegūta no apsekojumu datiem, tai skaitā, ar ilgāku laika pārtraukumu veiktiem apsekojumu ad-hoc moduļiem, nevis vākta un uzkrāta administratīvo datu reģistros vai vākta ar regulāriem valsts pasūtītiem pētījumiem. Piemēram, informācija par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas aspektiem ir nepilnīga. Apsekojums par laika izlietojumu mājsaimniecībās netiek veikts regulāri ierobežoto finanšu resursu dēļ. 2017.gadā EK sadarbībā ar Padomes Sociālās aizsardzības komitejas un Nodarbinātības komitejas Indikatoru grupām ir uzsākusi jaunu indikatoru izstrādi Darba un ģimenes dzīves savienošanas iniciatīvas monitoringa sistēmas izveides ietvaros, kā rezultātā dalībvalstīm ir jāizvērtē nacionālā līmeņa administratīvo datu atbilstība, pieejamība un kvalitāte, jāsniedz priekšlikumi iepriekšminētās iniciatīvas indikatoru izvēlei. Tāpat ļoti neregulāri tiek veikti sabiedrības attieksmes mērījumi par dažādiem dzimumu līdztiesības aspektiem, sabiedrībā valdošajiem stereotipiem. Ņemot vērā valsts budžeta ierobežotos resursus politikas pētījumu un sabiedrības aptauju veikšanai, pēdējos gados dzimumu līdztiesības jautājumi, īpaši kvalitatīvie aspekti, ir pētīti vai nu netiešā veidā citu pētījumu uzdevumu ietvaros vai nu tikai atsevišķās jomās starptautisku organizāciju un institūciju organizēto pētījumu/ apsekojumu ietvaros. Piemēram, mācību sniegumu rezultātus un atšķirības starp zēniem un meitenēm novērtē OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījuma ietvaros, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas daļēji atklāj Darbaspēka apsekojuma dati par iemesliem nepilna laika nodarbinātībai vai demogrāfijas jomas pētījumi, dzimumu līdztiesības jautājumi, diskriminācijas izplatība, viedoklis par vardarbības ģimenē un uz dzimumu balstītas vardarbības izplatību un sabiedrībā valdošie stereotipi tiek pētīti EK organizēto Eirobarometra apsekojumu ietvaros. Viens no nepietiekami izmantotajiem resursiem dzimumu līdztiesības politikas plānošanā un novērtēšanā Latvijā ir augstākās izglītības studiju noslēguma darbi (bakalaura, maģistra) un doktora darbi. Šo darbu ietvaros veiktie pētījumi un izvērtējumi ļautu gūt padziļinātu ieskatu par sabiedrībā valdošajām praksēm, attieksmi, dzimumu līdztiesības aspektiem tematiskās jomās un dažādās tautsaimniecības nozarēs vai noteiktās sabiedrības grupās, kā arī iegūt kvalitatīvu informāciju un datus par cilvēku pieredzi, viedokli un motivāciju. LM līdz šim nav izveidojusies sadarbība ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kas nodrošinātu regulāru informācijas apriti par politikas plānošanai un novērtēšanai nepieciešamajiem pierādījumiem, gan studiju noslēguma darbos vai zinātniskajos darbos veikto pētījumu rezultātiem. Lai nodrošinātu lielāku datu publicitāti un informācijas pieejamību par dzimumu līdztiesības aspektiem, LM reizi trijos gados veic situācijas apkopojumu23, lai balstoties uz ES Padomē apstiprinātajiem indikatoriem24 novērtētu sasniegto atbilstoši Pekinas rīcības platformā noteiktajiem uzdevumiem. Tāpat CSP ir izveidojusi dzimumu līdztiesības rādītāju sadaļa25. Šie novērtējuma ziņojumi aptver jomas, kas uzskatāmi raksturo situāciju sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanā, kā arī ļauj identificēt problēmas un izaicinājumus, kuru novēršanai ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību. Uzsākot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030.gadam uzraudzības procesu, primārais uzdevums būtu esošo indikatoru un statistikas datu atbilstības programmas mērķim un apakšmērķiem dzimumu līdztiesības jomā novērtēšana, atlase, datu trūkumu identificēšana un monitoringa ietvara izveidošana. Savlaicīgu, kvalitatīvu un ticamu statistikas datu pieejamība ir būtisks priekšnoteikums dzimumu aspekta integrēšanas pieejas budžetā attīstībai un ieviešanai. Līdz šim dzimuma aspekta integrēšanai budžetā nav bijusi pievērsta uzmanība. Pēdējo desmit gadu laikā ir īstenotas tikai dažas epizodiskas aktivitātes saistībā ar šo jautājumu gan ierobežotu cilvēkresursu un finanšu resursu dēļ, gan tāpēc, ka galvenā uzmanība dzimumu līdztiesības politikā ir tikusi veltīta mērķētu pasākumu īstenošanai, vispārējās izpratnes radīšanai un administratīvo spēju stiprināšanai politikas plānotājiem un politikas īstenotājiem. Atbilstoši EK ieteikumiem, dzimuma aspekta integrēšana būtu jāveic ikvienā budžeta veidošanas posmā26, vērtējot, cik lielā mērā budžeta izlietojums faktiski apmierina saņēmēju vajadzības dzimumu griezumā, kādas mērķa grupas un kādu iemeslu/ šķēršļu dēļ nav saņēmušas vajadzīgo pakalpojumu, cik lielā mērā budžets samazina, pasliktina vai atstāj nemainīgu situāciju dzimumu līdztiesības jomā, kādi budžeta pārdales pasākumi būtu nepieciešami iepriekš minēto problēmu novēršanai. Budžeta veidošana, ņemot vērā dzimuma aspektu, motivē attīstīt uz rezultātu orientētu sistēmu, kas vērtē politikas rezultātus un ieguvumus. Kā liecina citu valstu pieredze, dzimuma aspekta integrēšana budžeta procesos ļauj efektīvāk plānot valsts budžeta resursus, veicina lielāku precizitāti un ilgtspējību, jo līdzekļi precīzāk ir pielāgoti dažādu sociālo grupu reālajām vajadzībām, kā arī ļauj analizēt lēmumu sekas, kas ir atstājuši ietekmi uz kādu no sociālajām grupām un norāda uz nepieciešamību veikt resursu pārplānošanu vai pārstrukturēšanu. Lai ieviestu dzimumu aspekta integrēšanas pieeju budžeta procesos Latvijā, darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4. SAM "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.4. pasākuma "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)" ietvaros SIF uzsāka darbu pie atsevišķu valsts un pašvaldību budžeta programmu izvērtēšanas, uz kā pamata 2018.gadā tiks izstrādātas rekomendācijas un metodoloģijas priekšlikumi, vienlaikus apmācot valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekus. Izaicinājumi: – savlaicīgu, kvalitatīvu un ticamu statistikas datu un pētījumu datu pieejamība, īpaši jaunu uzraudzības jomu, politikas iniciatīvu, rekomendāciju monitoringam; – esošo monitoringa ietvaru (indikatoru saraksta) neregulāra izvērtēšana; – nepietiekama sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm dzimumu līdztiesības aspektu pētniecībā; – nav izstrādāts/ noteikts Ilgtspējības attīstības programmas 2030.gadam dzimumu līdztiesības mērķa monitoringa ietvars (indikatoru saraksts); – Latvijā līdz šim netiek praktizēta dzimumu aspekta integrēšana budžeta procesos.