8. Article

Plāna 13.4.darbības rezultāts tiks sasniegts LM īstenotā projekta "Horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" politikas koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā" (Nr. 12.1.1.0/15/TP/003; kopējais finansējums 130 000 EUR, t.sk. 110 500 EUR ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums un 19 500 EUR valsts budžeta finansējums). Ņemot vērā, ka virkni iepriekš minēto projektu atbildīgās institūcijas uzsāka īstenot 2017.gadā un ne visos gadījumos aktivitāšu īstenošanai paredzēto finansējumu iespējams izdalīt atsevišķi pa gadiem, Plāna 2.tabulā norādīts indikatīvs attiecīgo pasākumu ietekmes uz valsts budžetu novērtējums. Vienlaikus atzīmējam, ka šo projektu īstenošana papildus slogu valsts budžetam nerada, jo finansējums attiecīgo projektu īstenošanai jau ir piešķirts likumā noteiktajā kārtībā. 2.tabula Kopsavilkums par Plāna pasākumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu Budžeta resors; budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums (euro) Nepieciešamais papildus finansējums (euro) Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) 2018 2019 2020 2018 2019 2020 Finansējums Plāna realizācijai kopā326 964,00 335 963,33 318 000,37 0,000,000,00-tai skaitā šādos resoros:03. MK 63.08.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020) 6 300,000,000,000,000,000,00201808. SIF 63.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana (2014–2020) 215 380,00157 753,33218 725,370,000,000,002018–202215. IZM 63.08.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020) 1089,000,000,000,000,000,002018–201918. LM104 195,00178 210,0099 275,000,000,000,002018–202022.02.00 Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai0,0025 000,0035 000,000,000,000,002019–202061.20.00 Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda (KF) apgūšanai (2014–2020)500,00750,00750,000,000,000,002018–202063.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014–2020) 38 115,00152 460,0063 525,000,000,000,002018–202070.08.00 Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana labklājības nozarē65 580,000,000,000,000,000,002018Finansējuma sadalījums atbilstoši Plāna pasākumiem Pasākuma Nr. Darbības rezultāta Nr. Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums (euro) Nepieciešamais papildus finansējums (euro) Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) 2018 2019 2020 2018 2019 2020 3.3.1.08. SIF 63.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana (2014–2020) 189 970,000,000,000,000,000,0020185.5.3.18. LM 22.02.00 Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 0,0025 000,0035 000,000,000,000,002019–20206.6.1.08. SIF 63.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana (2014–2020) 25 410,00157 753,33157 753,330,000,000,002018–20227.7.1.-7.3.15. IZM 63.08.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020) 1089,000,000,000,000,000,002018–20199.9.1.-9.2.18. LM 70.08.00 Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana labklājības nozarē 45 000,000,000,000,000,000,0020189.3.18. LM 63.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014–2020) 38 115,00152 460,0063 525,000,000,000,002018–202010.10.1.18. LM 70.08.00 Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana labklājības nozarē 20 580,000.000,000,000,000,00201813.13.1.03. MK 63.08.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekti (2014–2020) 6 300,00150,000,000,000,000,00201813.4.18. LM 61.20.00 Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda (KF) apgūšanai (2014–2020) 500,00750,00750,000,000,000,002018–202017.17.5.08. SIF 63.07.00 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana (2014–2020) 0,000,0060 972,040,000,000,002020–2022 1 Labklājības ministrija (2017): Koncepcija dzimumu līdztiesības veicināšanai. 2.lpp. 2 Noslēguma piezīmes par Latvijas Republikas par Konvencijas ieviešanu Latvijas Republikā (Rekomendācijas) http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf 3 Detalizētu informāciju par Komitejas aktuālo sastāvu skat.: http://www.lm.gov.lv/upload/publikacijas/komitejas_sastavs.pdf 4 Komitejas 2015.gada 14.decembra sēdes protokolu skat.: http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/3/komiteja_14142015_protokols_19.pdf 5 Komitejas 2016.gada 9.jūnija sēdes protokolu skat.: http://www.lm.gov.lv/upload/publikacijas/1/komiteja_090616_20.pdf 6 Komitejas 2018.gada 10.janvāra sēdes protokols publicēts LM interneta vietnē. 7 LM Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas padomes 2017.gada 20.decembra sēdes protokols publicēts LM interneta vietnē. 8 http://www.lbas.lv/news/1597 9 Detalizētu esošās situācijas un aktuālo dzimumu līdztiesības politikas izaicinājumu raksturojumu skat. Plāna 1.pielikumā. 10 Izvērtējumā tiks iekļauti arī dati, kas iegūti LM īstenotā projekta "Horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" politikas koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā" (Nr.12.1.1.0/15/TP/003) ietvaros veiktā izvērtējuma "Horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" īstenošanas ietekme un ieguldījumi dzimumu līdztiesības veicināšanā, personu ar invaliditāti tiesību ievērošanā un iekļaušanā, un diskriminācijas novēršanā" (plānots veikt 2018.–2019.gadā). 11 Konferences īstenošanai nepieciešamā finansējuma piesaiste plānota, iesniedzot projekta pieteikumu ZMP un Igaunijas, Latvijas, Lietuvas sadarbības programmā vai Ziemeļvalstu dzimumu līdztiesības fondam. 12 Atbilstoši SIF projekta "Dažādības veicināšana" (Nr.9.1.4.4./16/I/001) īstenošanas grafikam. 13 Pieredzes apmaiņas pasākuma īstenošanai nepieciešamā finansējuma piesaiste plānota, iesniedzot projekta pieteikumu ZMP mobilitātes programmā (skat. http://www.norden.lv/grantu-programmas/valsts-administracija/). 14 Atbilstoši SIF projekta "Dažādības veicināšana" (Nr.9.1.4.4./16/I/001) īstenošanas grafikam. 15 Izmaksas aprēķinātas, pieņemot, ka tiek organizētas trīs, pilnībā nokomplektētas apmācības grupas. Labklājības ministrs Jānis Reirs 1. pielikums Situācijas raksturojums 2017.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 950 116 iedzīvotāju, no kuriem 54,1% ir sievietes un 45,9% vīrieši.1 Vecumā līdz 36 gadiem sieviešu nemainīgi ir mazāk nekā vīriešu (arī dzimušo skaitā meiteņu ir mazāk nekā zēnu), reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi) sieviešu un vīriešu skaits ir līdzīgs, savukārt vecumā virs 65 gadiem sieviešu ir divas reizes vairāk.2 Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas ir viena no cilvēka pamattiesībām, kas noteikta LR Satversmē un nozaru galvenajos normatīvajos aktos, kā arī virknē Latvijai saistošos starptautiskos tiesību aktos. Dzimumu līdztiesība ir demokrātiskas un tiesiskas vides, kā arī valsts ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums. Tā ir arī viena no ES pamatvērtībām, kas caurvij ES tiesisko regulējumu, tādējādi nosakot ES dalībvalstu pienākumu ievērot dzimumu līdztiesības pamatprincipus un integrēt tos visās darbības nozarēs, tai skaitā nodarbinātības, preču un pakalpojumu pieejamības un sociālās aizsardzības politikās un to regulējošajos tiesību aktos. Apņemšanās nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas un tiesības izriet arī no citiem Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem, kuros dzimumu līdztiesības princips tiek skatīts no cilvēktiesību viedokļa kā būtisks priekšnoteikums demokrātiskas sabiedrības veidošanā, ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. ES un starptautiskā līmenī dzimumu līdztiesības mērķi un prioritārie darbības virzieni ir noteikti tādos dokumentos kā: 1) EK dokuments "Stratēģiskā iesaistīšanās dzimumu līdztiesības veicināšanā 2016.–2019.gadā", kurā kā prioritārās jomas ir noteikta sieviešu līdzdalības darba tirgū palielināšana un sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas ekonomiskās neatkarības veicināšana; vīriešu un sieviešu darba samaksas, ieņēmumu un pensijas atšķirības samazināšana, tādējādi apkarojot arī sieviešu nabadzību; sieviešu un vīriešu līdztiesības lēmumu pieņemšanas procesā veicināšana; ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošana un šādas vardarbības upuru aizsargāšana un atbalstīšana; dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību ievērošanas sekmēšana visā pasaulē; 2) 2015.gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemtā rezolūcija par ilgtspējīgas attīstības programmu 2030.gadam, kurā starp 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem un 169 apakšmērķiem viens mērķis tiešā veidā ir veltīts dzimumu līdztiesības nodrošināšanai (5.mērķis "Panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas (iespējināt) visām sievietēm un meitenēm"), paredzot visu veidu diskriminācijas, vardarbību un kaitīgu prakšu pret visām sievietēm un meitenēm izskaušanu; bezmaksas aprūpes un mājsaimniecības darbu atzīšanu un novērtēšanu, nodrošinot atbalstošus pakalpojumus un politiku; sieviešu līdzdalības un vienlīdzīgas iespējas uzņemties līderību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos nodrošināšanu; vispārējas piekļuves seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un reproduktīvajām tiesībām nodrošināšanu; vienlīdzīgu tiesību uz saimnieciskajiem resursiem nodrošināšanu; pamattehnoloģiju un jo īpaši informācijas un sakaru tehnoloģijas izmantošanas palielināšanu, lai veicinātu pienācīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm; pārdomātas politikas un izpildāmu tiesību aktu dzimumu līdztiesības veicināšanai un pienācīgu iespēju nodrošināšanai visām sievietēm un meitenēm visos līmeņos pieņemšanu; 3) Pekinas rīcības platformā, kurā ir atspoguļots ANO dalībvalstu skatījums, lai uzlabotu sieviešu un meiteņu stāvokli visā pasaulē 12 svarīgās dzīves jomās (izglītība, veselības aizsardzība, ekonomika, dalība lēmumu pieņemšana, masu mediji, vides aizsardzība utt.), cita starpā aicinot iestrādāt dzimumu perspektīvu budžeta veidošanas procesā (angļu valodā – gender budgeting). Atšķirīgas attieksmes aizliegums un sieviešu un vīriešu līdztiesības principi ir iestrādāti LR Satversmē, kā arī dažādos nozaru galvenajos normatīvajos aktos (skat. Plāna 2.pielikumu). Latvija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir izvēlējusies integrēto pieeju, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība uzlūkojama kā horizontāls princips, kas iekļaujas visās valstī definētajās nozaru politikās (aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, izglītības, zinātnes, kultūras, labklājības, satiksmes, tieslietu, veselības, vides aizsardzības, reģionālās attīstības un zemkopības politika) visos to izstrādes un īstenošanas posmos, iesaistot visas ieinteresētās puses un sadarbības partnerus. Dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošana praksē nodrošina, ka no valsts ekonomiskās izaugsmes iegūst ikviens sabiedrības loceklis un ka dažādās jomās veiktie izvērtējumi un noteiktās prioritātes ir balstītas, ievērojot sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu. LM kā atbildīgā valsts pārvaldes iestāde izstrādā valsts politiku, lai īstenotu integrētu pieeju ar dzimumu līdztiesību saistīto jautājumu risināšanā3. Integrētās pieejas ieviešanu ar dzimumu līdztiesību saistīto jautājumu risināšanā LM ir nodrošinājusi: 1) vērtējot, kā nozaru ministrijas, plānojot politiku un politikas pasākumus, ņem vērā sieviešu un vīriešu atšķirīgo situāciju un apstākļus, vajadzības un iespēju vienlīdzību (sākotnējās ietekmes novērtējumos, plānošanas dokumentos); 2) uzraugot ES fondu horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" ievērošanu ES fondu plānošanā, aktivitāšu un projektu ieviešanā un uzraudzībā, tai skaitā, nodrošinot, ka visā fondu programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu, tiek ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības principa integrēšana4. Latvijas dzimumu līdztiesības politikas ietvars pirmo reizi tika noteikts 2001.gadā, kad tika apstiprināta Koncepcija dzimumu līdztiesības veicināšanai (turpmāk – Koncepcija). Balstoties uz sieviešu un vīriešu situācijas izvērtējumu dažādās jomās, tika noteikta valsts pārvaldes institūciju pieeja un darbības ietvars šo jautājumu efektīvākai risināšanai – izveidots institucionālais mehānisms dzimumu līdztiesības politikas īstenošanai, noteikti uzdevumi valsts institūcijām, izglītoti dažādu jomu speciālisti un veikti ar sabiedrības informēšanu par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu saistītie pasākumi. Pamatojoties uz Koncepcijā identificētajām problēmām un jomām, kurās ir nepieciešams veikt uzlabojumus, valdībā šajā laikā periodā ir apstiprināti un tikuši īstenoti vairāki politikas plānošanas dokumenti: Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.–2006.gadam; Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.–2010.gadam un Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam. Iepriekšējā dzimumu līdztiesības politikas ciklā, balstoties uz Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam, tika izvirzīti vairāki izaicinājumi, no kuriem lielākā daļa tika sasniegti. Minētā plāna ietvaros vairākos normatīvajos aktos tika nostiprināts dzimumu līdztiesības princips, piemēram, nosakot saimnieciskās darbības veicēju aizsardzību pret diskrimināciju5 un pilnveidojot tiesiskos aizsardzības līdzekļus vardarbības gadījumā6. Papildus tika ieviesti jauni un pilnveidoti esošie pakalpojumi, sniedzot īslaicīgu atbalstu vecākiem, kuriem ir bērni vecumā līdz diviem gadiem7, kā arī ieviešot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un vardarbības veicējiem.8 Tāpat tika ieguldīts darbs izglītības speciālistu izpratnes par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību principu piemērošanu ikdienas darbā, izstrādājot detalizētas rekomendācijas9 dzimumu līdztiesības principa integrēšanai visos izglītības līmeņos. Papildus dažādu nozaru attīstības plānošanas dokumentos un pasākumos tika veikts izvērtējums un noteiktas konkrētas rīcības sieviešu un vīriešu juridiskas un faktiskas līdztiesības nodrošināšanai. Kopš Koncepcijas apstiprināšanas pagājuši 16 gadi, un jāatzīst, ka situācija dzimumu līdztiesības jomā ir nedaudz uzlabojusies. Ir vērojamas izmaiņas sabiedrības attieksmē un izpratnē par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas nepieciešamību. Piemēram, ievērojami palielinājusies vīriešu iesaiste ģimenes un mājsaimniecības pienākumos, ko apstiprina aizvien pieaugošā tendence izmantot tiesības uz paternitātes atvaļinājumu un vecāku atvaļinājumu vīriešu vidū, kā arī sabiedriskās domas aptaujas par iedzīvotāju attieksmi pret dzimumu līdztiesības jautājumiem atklāj lielāku izpratni. Pakāpeniski pieaug sieviešu nodarbinātības līmenis, un arvien biežāk sievietes ieņem augstākus amatus, īpaši sabiedriskajā sektorā. Vienlaikus tiek definēti arvien jauni izaicinājumi, jo īpaši runājot par multiplās diskriminācijas formām, piemēram, sieviešu ar invaliditāti tiesībām, sasaistot diskriminējošu attieksmi pret sievietēm un personām ar invaliditāti kopumā. Tāpat jāatzīmē augstais sabiedrības tolerances līmenis pret vardarbību pret sievietēm, kā arī vīriešu veselības rādītāji, uz ko norāda sieviešu un vīriešu paredzamā mūža ilguma atšķirība. Detalizēts izvērtējums par iepriekšējā periodā īstenotajiem pasākumiem pieejams "Informatīvajā ziņojumā par Plāna dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam izpildi" (turpmāk – Plāna izvērtējums)10. Plāna situācijas raksturojumā ietvertā analīze veikta ar mērķi skaidrot, kādā veidā noteiktu jomu politikās ir integrēts sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību princips, cik lielā mērā līdz šim īstenotie pasākumi ir spējuši novērst vai mazināt sieviešu un vīriešu atšķirīgo situāciju vai nevienlīdzību, kā arī vērtēt esošā institucionālā mehānisma efektivitāti dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanā. Situācijas raksturojumā tiek analizēti arī faktori, kas ietekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību principa faktisko ievērošanu, tai skaitā, ES un citu reģionālu un starptautisku organizāciju prasību ietekme uz Latvijas dzimumu līdztiesības politikas plānošanas un uzraudzības pieeju.