6. Article

SIA "Mamas D" (*) (*) <1]% (*) (*) <1]% (*) (*) <1]% Kopējais piegādātais apjoms Daugavpils pilsētas centralizētās siltumapgādes SC Nr.1; SC Nr.2; SC Nr.3 (*) 100% (*) 100% (*) 100% Avots: DST sniegtā informācija 80 Vērtējot datus par 2017.gadā piegādāto siltumenerģijas apjomu pēc apgrozījuma naudas izteiksmē, KP secina, ka Sprino ir otrais lielākais piegādātājs Daugavpils pilsētas centralizētās siltumapgādes SC Nr.1, SC Nr.2 un SC Nr.3 tīklā ar (*) [10-20]% lielu tirgus daļu. Savukārt BK Enerģija ir trešais lielākais tirgus dalībnieks ar tirgus daļu (*) [10-20]% apmērā, līdz ar to apvienošanās rezultātā apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa sasniegs aptuveni (*) [30-40]% lielu tirgus daļu no saražotā un piegādātā siltumenerģijas apjoma Daugavpils pilsētas centralizētās siltumapgādes SC Nr.1, SC Nr.2 un SC Nr.3 tīklā pēc apgrozījuma naudas izteiksmē. 81 KP secina, ka tirgus daļas no 2015.gada līdz 2017.gadam visiem tirgus dalībniekiem ir salīdzinoši stabilas, ar nelielām svārstībām 1-3% robežās. Minētais saistīts ar to, ka visi komersanti, kuri pārdod saražoto siltumenerģiju DST, to dara, pamatojoties uz noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem. Minētie līgumi paredz, ka komersanti garantē siltumenerģijas piegādi, bet DST apņemas iepirkt siltumenerģiju uzstādītās jaudas ietvaros pie noteikta siltumtīkla temperatūras darba grafika līgumu darbības termiņa laikā. Šie nosacījumi rada stabilu un noteiktu tirgus stāvokli. 82 Ņemot vērā ilgtermiņa līgumus un to, ka BK Enerģija un Sprino siltumenerģijas ražošanas avoti atrodas SC Nr.3 teritorijā, arī pēc apvienošanās BK Enerģija un Sprino turpinās siltumenerģijas piegādi no attiecīgajiem siltumenerģijas ražošanas avotiem, kas atrodas SC Nr.3 teritorijā, līdz ar to nav sagaidāmas būtiskas izmaiņas siltumenerģijas piegādē arī šaurākās SC Nr.3 teritorijas ietvaros un BK Enerģija un Sprino turpinās siltumenerģijas ražošanu un tās piegādi no siltumenerģijas ražošanas objektiem SC Nr.3 teritorijā, kas apgādā ar siltumu attiecīgajā SC Nr.3 teritorijā atrodošos mikrorajonus ("Kīmija", "Jaunā forštate", "Dzelzceļnieks", daļa no mikrorajona "Jaunbūve"). 83 DST norāda24, ka Sprino, BK Enerģija un Energy&Communication, iegādāšanās nākotnē varētu apdraudēt DST konkurēt Daugavpils centralizētās siltumapgādes tirgū, jo Sprino un BK Enerģija jau šobrīd ražo vairāk nekā 50% no DST iegādātās siltumenerģijas un, iespējams, saražotās siltumenerģijas apjomi potenciāli varētu palielināties. Ņemot vērā Sprino jaudu, Sprino saražotās siltumenerģijas apjoms tuvākajos gados var palielināties līdz 75%-80% no DST vajadzībām iepirktā apjoma, bet 2024.gadā pēc DST domām varētu sasniegt 100% no iepirkuma apjoma25. Minētais gan ir attiecināms tikai un vienīgi uz ārpus apkures sezonas laiku26. 84 No KP rīcībā esošās informācijas ir secināms, ka DST potenciāli pastāv iespēja siltumenerģijas ražošanas apjomu būtiski kāpināt un jau šobrīd nepieciešamības gadījumā DST spēj nodrošināt visu apjomu, kāds ir nepieciešams SC Nr.1, SC Nr.2 un SC Nr.3 patēriņa nodrošināšanai. DST ražošanas kopējās jaudas SC Nr.1, SC Nr.2 un SC Nr.3 2017.gadā ir (*) stundā konkrētajā tīklā. Piemēram, atbilstoši DST 11.06.2018. vēstulē sniegtajai informācijai, SC Nr.2 kopējā jauda ir (*) stundā, no kuras (*) jauda stundā DST 2017.gadā SC Nr.2 bija rezerves jauda, kura siltumenerģijas ražošanai netika izmantota. Atlikusī izmantotā jauda stundā (*) stundā netika izmantota maksimālā apjomā. Arī SC Nr.1 un SC Nr.3 DST ražošanas jauda maksimāli netiek izmantota. KP vērtējumā citiem siltumenerģijas piegādātājiem, kas spēkā esošo līgumu ietvaros ražo un piegādā siltumenerģiju DST, tajā skaitā BK Enerģija un Sprino, ražošanas jaudas kopā (aptuveni 27 MW stundā) atbilstoši siltumenerģijas pirkšanas līgumiem nesasniedz DST potenciāli iespējamās ražošanas jaudas. 85 Jāņem vērā, ka DST ir vertikāli integrēts tirgus dalībnieks, kas gan pats ražo, gan pats piegādā galapatērētējiem siltumenerģiju. Pienākums iepirkt no neatkarīgiem ražotājiem tam rodas, ja citi spēj piegādāt siltumenerģiju lētāk nekā pats DST saražot. Turklāt atbilstoši KP rīcībā esošajai informācijai DST nākotnē ir plānojusi attīstīties un veikt jaunu siltumenerģijas ražošanas avota izbūvi27 36 MW jaudas apmērā. Tādējādi, novērtējot DST sniegto viedokli, KP skatījumā ir būtiski ņemt vērā, ka DST ir lielākais tirgus dalībnieks ar būtiskām papildu ražošanas jaudām un plāno attīstīt siltumenerģijas ražošanu, kā arī vertikāli integrēts tirgus dalībnieks, kas arī pats piegādā siltumenerģiju konkrētajā tirgū. Iespējamība, ka nākotnē Sprino un BK Enerģija varētu potenciāli palielināt jaudas, varētu nodrošināt efektīvus konkurences apstākļus Daugavpils pilsētā. Pastāvot esošai iepirkuma kārtībai, ko nosaka Enerģētikas likuma 49.panta otrā daļa, un Sprino vai kādam citam piegādājot lētāku siltumenerģiju nekā DST pats saražo, tas varētu samazināt arī iespējams SPRK regulēto gala tarifu galapatērētājiem. 86 Novērtējot DST 30.06.2018. papildus Sarunu protokolā sniegto informāciju par Sprino jaudu, pirmkārt, KP vērtējumā šāda norādītā situācija nevar izpildīties nākotnē pie nosacījuma, kamēr Sprino neizbūvē papildu siltumenerģijas ražošanas iekārtas vai palielina esošās ražošanas jaudas, jo atbilstoši KP rīcībā esošajai informācijai šobrīd Sprino šķeldas katlu mājas jauda (15MW) nevar nosegt siltumenerģijas nepieciešamību apkures sezonas vajadzībām 100% apmērā konkrētajā tīklā. Otrkārt, ja Sprino palielinātu savas ražošanas jaudas, tad konkurence apkures sezonas laikā būtu intensīvāka, ņemot vērā paša DST ražošanas jaudas, kas piegādātājiem radītu konkurences spiedienu ražot siltumenerģiju efektīvāk. 87 SIA "Latneftegaz" un SIA "Cefus" snieguši viedokļus28 par nākotnes plāniem siltumenerģijas ražošanā Daugavpils pilsētā un KP iegūtā informācija liecina, ka minētie uzņēmumi plāno turpināt darbību siltumapgādē arī pēc obligātā iepirkuma darbības termiņa beigām, nepieciešamības gadījumā apsverot arī jaunu ražošanas jaudu palielināšanu, tādējādi KP skatījumā nodrošinot efektīvu konkurenci. 88 Lai gan apvienotajam tirgus dalībniekam tirgus daļa palielinās par aptuveni (*) [10-20]%, sasniedzot (*) [30-40]%, un var tikt vērtēta kā nozīmīga, tomēr tirgū bez apvienotā uzņēmuma darbojas DST, kas ir lielākais tirgus dalībnieks ar būtiskām papildu ražošanas jaudām. Tāpat konkrētajā tirgū darbojas arī citi nozīmīgi konkurenti kā SIA "Latneftegaz" un SIA "Cefus". Tādējādi KP secina, ka apvienošanās rezultātā nerodas un nenostiprinās apvienošanās dalībnieku dominējošais stāvoklis, kā arī netiek būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū. 89 Attiecībā uz siltumenerģijas gala tarifu (maksu par siltumenerģiju) patērētājiem, KP skaidro, ka DST ir regulējamais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniedzējs Daugavpils pilsētā un tā siltumenerģijas gala tarifu apstiprina SPRK. Siltumenerģijas lietotājiem siltumenerģijas gala tarifs ir atkarīgs no tarifu veidojošām izmaksām, kuras noteiktas un aprēķinātas saskaņā ar SPRK 14.04.2010. lēmumā Nr.1/7 apstiprināto "Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika"29. Siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju tarifa projektā, kas iesniegti SPRK, tiek akceptētas tikai tās izmaksas, kas attiecas uz konkrētā pakalpojuma sniegšanu un ir ekonomiski pamatotas. Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori, piemēram, tarifu aprēķinam izmantoto pakalpojumu apjoma rādītāji, spēkā esošā tarifa aprēķinā iekļautās izmaksas, rentabilitāte u.c. izmaksas, SPRK vai DST var ierosināt tarifu pārskatīšanu. 90 Tā kā DST siltumenerģijas ražošanai izmanto dabasgāzi, tad tarifi ir apstiprināti tabulas veidā, nosakot tarifus dažādām dabasgāzes cenām. DST, piemērojot siltumenerģijas gala tarifu patērētājiem, ņem vērā konkrētajā mēnesī aktuālo dabasgāzes cenu, iepirktās siltumenerģijas cenas, pārdotās elektroenerģijas cenu, līdz ar to siltumenerģijas gala tarifs nosakāms, summējot visas iepriekšminētās saskaitāmās komponentes, un tiek pielīdzināts aritmētiski tuvākajam SPRK 24.08.2017. lēmumā Nr.9030 noteiktajam siltumenerģijas tarifam. 91 Līdz ar to KP secina, ka siltumenerģijas gala tarifs patērētājiem ir atkarīgs no vairākām izmaksu pozīcijām un tarifiem, ko apstiprina SPRK. Šo tarifu ir iespējams pārskatīt, samazināt vai palielināt atkarībā no faktiskās situācijas, līdz ar to apvienošanās ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu nenotiks, jo gala tarifs patērētājiem tiek regulēts. 92 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, apvienošanās rezultātā nerodas un nenostiprinās apvienošanās dalībnieku dominējošais stāvoklis, kā arī netiek būtiski samazināta konkurence elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū obligātā iepirkuma ietvaros Latvijas Republikas teritorijā un siltumenerģijas ražošanas un piegādes tirgū Daugavpils pilsētas centralizētajā siltumapgādes SC Nr.1, Nr.2, un Nr.3 tīklā. Līdz ar to apvienošanās ir atļaujama. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un 16.panta otro un ceturto daļu, Konkurences padome nolēma: atļaut apvienošanos, SIA "Fortum Latvia" iegūstot izšķirošu ietekmi pār SIA "BK Enerģija", SIA "Energy&Communication" un SIA "Sprino". Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu, Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1 01.02.2018. Purchase agreement regarding acquisition of 100% shares in SIA "BK Enerģija" and SIA "Energy&Communication" by and between SIA "Energo Uno" and SIA "Fortum Latvia" 2 01.02.2018. Purchase agreement regarding acquisition of 100% shares in SIA "Sprino" (*) and SIA "Fortum Latvia" 3 Ziņojuma 5.lpp. 4 Ministru kabineta 10.03.2009. noteikumi Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 53.punkts; Ministru kabineta 10.03.2010. noteikumi Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību". 5 Ekonomikas ministrijas mājas lapa. Pieejama: https://em.gov.lv/files/attachments/OI_2017.xlsx 6 EK 23.11.2015. lēmums lietā M.7745, Fortum/LietuvosEnergija/JV, 18., 19.punkts. Pieejams: http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7745_210_3.pdf 7 EK 12.05.2010. lēmums lietā COMP/M.5793, DALKIA CZ/NWR ENERGY, 3., 14.punkts. Pieejams: http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5793_122_2.pdf 8 EK 30.10.2003. lēmums lietā COMP/M.3268, SYDKRAFT GRANINGE, 89.-91.punkts. Pieejams: http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m3268_en.pdf 9 EK 12.05.2010. lēmums lietā COMP/M.5793, DALKIA CZ/NWR ENERGY, 14.punkts. Pieejams: http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5793_122_2.pdf 10 EK 23.11.2015. lēmums lietā M.7745, Fortum/LietuvosEnergija/JV, 18.punkts Pieejams: http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7745_210_3.pdf 11 EK lieta COMP/M.5793 - DALKIA CZ/NWR ENERGY http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5793_122_2.pdf 14.punkts 12 EK lieta COMP/M.3268 - SYDKRAFT GRANINGE http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m3268_en.pdf 89.-91.punkts. 13 Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (2004/K 31/03). Pieejamas http://ec.europa.eu/enlargement/ccvista/lv/52004xc0205(02)-lv.doc 14 SIA "B-Energo", SIA "BIOSIL", SIA "RB Vidzeme", SIA "Dienvidlatgales Īpašumi" 15 23.07.2008. līgums Nr.79/7 par siltumenerģijas pirkšanu 16 18.10.2011. līgums Nr.103/10 par siltumenerģijas pirkšanu 17 28.11.2014. līgums Nr.3.40/206 par koģenerācijas procesā iegūtās siltumenerģijas pirkšanu-pārdošanu 18 21.06.2010. līgums Nr.58/6 par siltumenerģijas pirkšanu, piebarošanas un barošanas ūdens iepirkumu 19 01.06.2009. līgums Nr.2/200509 par siltumenerģijas pirkšanu 20 Energy&Communication saražoto siltumenerģiju pārdod BK Enerģija atbilstoši Lēmuma 18 un 49 rindkopā norādītajam 21 Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 24.08.2017. Padomes lēmums Nr.90 (prot. Nr.29, 2.p.) "Par pašvaldības akciju sabiedrības "Daugavpils siltumtīkli" siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu piemērošanas kārtību". Pieejams: https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/Lemums24082017piemerosana.pdf 22 Energy&Communication pārdotais apjoms BK Enerģija 2017.gadā (*) GWh, 2016.gadā (*) GWh, 2015.gadā (*) GWh 23 Ieņēmumi aprēķināti proporcionāli CSS tīklā piegādātam apjomam 24 DST 04.04.2018. vēstule Nr.1.1-12/595e 25 Turpat 26 KP un DST 30.06.2018. sarunu protokols, kurā DST precizējusi argumentu par Sprino ražošanas apjoma palielināšanos 27 Daugavpils novada pašvaldības mājaslapa, sadaļa domes ziņas. Pieejams: https://www.daugavpils.lv/lv/63/read/15872; Pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli mājaslapa, sadaļa Jaunumi. Pieejams: http://www.dsiltumtikli.lv/lv/jaunumi/item-3774/, 30.06.2018. Sarunu protokols ar PAS "Daugavpils siltumtīkli" 28 08.06.2018. SIA "Latneftegaz" un SIA "Cefus" elektroniskā atbildes vēstule 29 SPRK 2010.gada 14.aprīļa lēmums Nr.1/7 "Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika", pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=208283 30 SPRK 24.08.2017. lēmums Nr.90 "Par pašvaldības akciju sabiedrības "Daugavpils siltumtīkli" siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu piemērošanas kārtību". Pieejams: https://www.sprk.gov.lv/uploads/doc/Lemums24082017piemerosana.pdf Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i. J.Račko