1. Article

Rīcības virziens - Pilsoniskā sabiedrība un integrācija 1.rīcības virzienā definētās politikas rezultāti: • Latvijas skolēniem ir praktiskas zināšanas par demokrātiskas valsts pārvaldes mehānismiem, cilvēku pamattiesībām un brīvībām; • Pieaudzis iedzīvotāju informētības līmenis par demokrātijas pamatprincipiem un savu interešu aizstāvības iespējām; • Latvijas iedzīvotāji jūtas piederīgi Latvijai un tic savai spējai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu, lai veicinātu valsts labklājības un sabiedrības izaugsmi; • Pieaugusi iedzīvotāju iesaistīšanās dažādās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs; • Uzlabojusies informācijas un viedokļu apmaiņa starp NVO un valsts institūcijām; • Uzlabojusies dažādu sabiedrības grupu (indivīdu) savstarpējā uzticēšanās un sadarbība; • Uzlabojusies sociāli atstumto personu iekļaušanās Latvijas sociālekonomiskajos procesos Politikas rezultatīvie rādītāji • Palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kam ir pozitīva attieksme pret Eiropu (2017.g.=64% → 2020.g.=70%) • Palielinājies iedzīvotāju (ctt) īpatsvars, kam ir pozitīva attieksme pret NATO (2017.g.=50% (25%) → 2020.g.=60% (30%)) • Palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata sevi par Latvijas patriotu (2017.g.=77% → 2020.g.=80%); • Palielinājies TVP īpatsvars, kas jūtas piederīgi Latvijai (2017.g.=48% → 2020.g.=55%); • SAP īpatsvars, kas apmeklējuši kultūrorientācijas un integrācijas kursus (2017.g.=77% → 2020.g.=85%); • Palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas zina kā rīkoties, tieši vai pastarpināti saskaroties ar diskriminācijas situācijām (2015.g.=38% → 2020.g.=40%;); • Mazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas nevēlas strādāt kopā ar citu tautību pārstāvjiem (2015.g.=12%; 21%; 24% → 2020.g.=9%; 18%; 21%) Eirobarometrs 2015 Nr.p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (līdz pusgadam) 1.1. Mērķis Uzlabot iedzīvotāju demokrātiskas līdzdalības prasmes un zināšanas 1.1.1. Skolēnu neformālas pilsoniskās izglītības platforma. Skolēni neformālas saskarsmes programmas ietvaros apguvuši pilsoniskās līdzdalības prasmes Ik gadu vismaz 800 skolēni iesaistīti neformālās pilsoniskās izglītības platformā. KM 2020.gada II pusgads 1.1.2. Atbalsts jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto personu līdzdalības veicināšanai sabiedriskajos procesos Eiropas Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" projektu ietvaros. Veicināt jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto personu aktīvu iesaistīšanos dažādu sabiedrībā aktuālu jautājumu risināšanā Eiropas Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" projektu ietvaros. Eiropas Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" projektu īstenošanā ik gadu iesaistīti ne mazāk 3000 jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistītās personas. JSPA Līdz 2020.g. 1.2. Mērķis Aktivizēt Latvijas iedzīvotājus sabiedrībai aktuālu izaicinājumu risināšanā 1.2.1. Pastāvīgs atbalsts pilsoniskās līdzdalības attīstībai, tai skaitā: - NVO fonds - NVO reģionu programma - NVO līdzfinansējuma apakšprogramma - Mazākumtautību līdzdalības apakšprogramma - Diasporas organizāciju atbalsta apakšprogramma Nodrošināta valsts budžeta līdzekļu pieejamība pilsoniskās sabiedrības attīstībai dažādām sabiedrības grupām, tai skaitā iespēja piesaistīt ārvalstu finansējumu. Nodrošināts gan informatīvs, gan finansiāls atbalsts nevalstiskajām organizācijām reģionos, veicināta iedzīvotāju savstarpējā sadarbība un uzticēšanās. Uzlabota diasporas pārstāvju pilsoniskā līdzdalība. Ik gadu NVO fonda ietvaros atbalstītas vismaz 40 nevalstiskās organizācijas, ik gadu nodrošināta reģionālo koordinācijas centru darbība 5 reģionos, sniegts atbalsts vismaz 70 nevalstisko organizāciju iniciatīvām. vismaz 10 organizācijām sniegts atbalsts ārvalstu finansējuma piesaistei. ik gadu diskusijās iesaistīti vismaz 200 mazākumtautību pārstāvji no visiem reģioniem ik gadu īstenoti vismaz 15 projekti diasporas pilsoniskās līdzdalības jomā, pasākumi īstenoti vismaz 10 valstīs. KM SIF 2020.gada II pusgads 1.2.2. Mazākumtautību līdzdalības aktivitāšu atbalsta programmas, t.sk.: - ģimeņu apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem; - starpetnisku/ starpkultūru NVO savstarpējās sadarbības projekti; - mazākumtautību NVO atbalsta projekti. Uzlabota starpkultūru sadarbība un veicināta skolēnu piederības sajūta Latvijai. Īstenoti vismaz 15 starpskolu projekti; Īstenoti vismaz 7 ģimeņu apmaiņas projekti; Īstenoti vismaz 20 mazākumtautību NVO projekti; aktivitātēs iesaistīto bērnu/jauniešu skaits: vismaz 400; aktivitātēs iesaistīto ģimenes locekļu skaits - vismaz 400; iesaistītas personas - vismaz 2000. KM SIF 2020.gada II pusgads 1.2.3. Veicināt pašvaldību, plānošanas reģionu un valsts institūciju vidū uzdevumu deleģēšanu darba ar jaunatni jomā pieredzējušām nozares NVO. Attīstīta institucionālā darba ar jaunatni sistēma pašvaldībās (pašvaldību īpatsvars, kurās vienlaikus darbojas jauniešu centrs, jauniešu dome un jaunatnes konsultatīvā komisija) Pašvaldību skaits, kurās ir izveidota darba ar jaunatni institucionālā sistēma. IZM LPS/ Pašvaldības, Plānošanas reģioni 2020.gada II pusgads 1.3. Mērķis Veicināt iecietību un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu integrāciju sabiedrībā58 1.3.1. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, tai skaitā veicinot sabiedrības izpratni par dažādību Identificētas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu grupas (dzimuma, vecuma, invaliditātes un etniskā diskriminācija), kurām sniegti motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumi; Izglītoti darba devēji un to darbinieki par sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem; Sniegts sociālā darbinieka un sociālā mentora atbalsts patvēruma meklētāju un personu ar bēgļa vai alternatīvo statusu sociālekonomiskās integrācijas veicināšanā. Izstrādāta un īstenota sabiedrības izpratnes un informētības pasākumu kampaņa veicinot dažādu sabiedrības grupu izpratnes par diskrimināciju paaugstināšanos, veicinot toleranci un sabiedrības saliedētību ar dažādām diskriminācijas riskam pakļauto personu grupām, kā arī veicinot izpratni par sociālās iekļaušanas nozīmi un informētību par pakalpojumu pieejamību mērķa grupām Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kuri pēc aiziešanas (pēc dalības pasākumā) sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie - 1 800 personas gadā; Darba devēji un to darbinieki, kuri piedalījušies izglītojošos pasākumos par sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem - 50 personas gadā; atbalstu saņēmušie patvēruma meklētāji un personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu - 390 personas vidēji gadā. Īstenota vismaz viena sabiedrības izpratni veicinoša kampaņa gadā. LM KM, SIF 2020.gada II pusgads 1.3.2. Starpkultūru komunikācijas kursi dažādu profesiju pārstāvjiem. Uzlabotas iesaistīto speciālistu daudzveidības pārzināšanas un starpkultūru dialoga prasmes. Starpkultūru komunikācijas mācībās iesaistīti vismaz 200 dažādu jomu speciālisti. KM IeM 2020.gada II pusgads 1.3.3. Atbalsts romu sociālajai iekļaušanai. Nodrošināti sabiedrību informējoši, izglītojoši un pozitīvas pieredzes popularizēšanas pasākumi par Latvijas romu situāciju, kultūru un vēsturi. Veicināta romu izpratne par tiesību un interešu aizstāvības jautājumiem. Veicināta sadarbība un dialogs starp romiem, pašvaldību iestādēm, nozaru ministrijām, un citām iesaistītajām pusēm. Nodrošināts atbalsts romu mediatoru darbībai Latvijas pilsētās. Attīstīta reģionālo ekspertu tīkla romu integrācijas jautājumos darbība. Veicināta romu NVO un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju kapacitāte un līdzdalība dažādās dzīves jomās, t.sk. izglītības, nodarbinātības un kultūras jomā, un pilsoniskās sabiedrības attīstībai. Romu mērķauditorija iesaistīta sociālās atbalsta programmās un pasākumos, īpaši ESF atbalsta pasākumos. Ik gadu nodrošināts vismaz 1 informatīvs un izglītojošs pasākums Eiropas Padomes DOSTA! kampaņas ietvaros. Ik gadu nodrošināts vismaz 1 sabiedrību informējošs un pozitīvas pieredzes popularizēšanas pasākums par Latvijas romu kultūru un vēsturi. Nodrošināts vismaz 1 pasākums par romu tiesību un interešu aizstāvēšanas jautājumiem. Ik gadu nodrošināta Latvijas romu platformas darbība. Ik gadu nodrošināti atbalsta pasākumi romu mediatoru darbam vismaz 5 Latvijas pilsētās. Regulāri nodrošināta reģionālo ekspertu tīkla romu integrācijas jautājumos darbība. Īstenoti vismaz 10 romu NVO un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju kapacitātes un līdzdalības veicināšanas pasākumi. Īstenoti vismaz 4 izpratnes veicināšanas un motivācijas celšanas pasākumi romu mērķauditorijas iesaistei sociālās atbalsta programmās. KM LM, IZM, NVA, JSPA, IKVD 2020.gada II pusgads 1.3.4. Atbalsts sociālās atstumtības riska grupu iekļaušanai izglītības sistēmā. Samazinājies to bērnu un jauniešu skaits, t.sk. romu, kuri pārtrauc mācības un nepabeidz skolu. Attīstītas mērķa grupas jauniešu prasmes un veicināta viņu iesaiste izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, nodarbinātībā un NVA vai VIAA īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos vai NVA īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Nodrošināts atbalsts romu tautības skolotāju palīgu darbībai Latvijas izglītības iestādēs. Sniegts atbalsts romu skolēniem, kuri atrodas priekšlaicīgo skolu pametušo riska grupā, izmantojot ESF atbalsta programmu. Veicināta romu kopienas pārstāvju, kuri pārsnieguši obligātās izglītības ieguves vecumu, iesaiste izglītības procesā. Ir apzināta romu skolēnu situācija izglītības iestādēs, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs, t.sk. analītiskās izpēte par agrīni skolu. pametušajiem romu jauniešiem u. Iesaistītas vismaz 80 % pašvaldību, aptverot 614 vispārējās un profesionālās izglītības iestādes. Ik gadu nodrošināti atbalsta pasākumi romu tautības skolotāju palīgu darbības veicināšanai izglītības iestādēs. Ik gadu nodrošināti atbalsta pasākumi romu skolēniem, kuri atrodas priekšlaicīgi skolu pametušo riska grupā, izmantojot ESF atbalsta programmu. Ir nodrošināti atbalsta aktivitātes pedagogu sagatavošanai darbam etniski daudzveidīgā klasē/auditorijā. Nodrošināts monitorings par romu skolēniem, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs, t.sk. analītiskās izpēte par agrīni skolu pametušajiem romu jauniešiem u.c. IZM IKVD JSPA, pašvaldības 2020.gada II pusgads 1.3.5. Atbalsts trešo valstu pilsoņu, tai skaitā to personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, līdzdalībai sabiedrībā. Nodrošināta nacionāla līmeņa koordinācijas struktūras darbība. Uzlabota trešo valstu pilsoņu piekļuve publiskiem un privātiem pakalpojumiem, nodrošināta dažāda līmeņa informācijas pieejamība un institūciju sadarbība. Nodrošināts latviešu valodas mentora pakalpojums nodarbinātām personām, kam piešķirts bēgļa vai altertnatīvais statuss. Veicināta darbam un sadzīvei nepieciešamo latviešu valodas zināšanu pilnveidošana, apgūstot darba profesionālo leksiku un iegūstot spēju patstāvīgi iekļauties darba vidē un sabiedrībā. Trešo valstu pilsoņiem un tām personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība nodrošinātas pamatzināšanas par Latviju, tās vēsturi, kultūru, izglītību, darba tirgu, piekļuvi pakalpojumiem, u.c. integrācijas kursā iekļautajām tēmām. Tām personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība nodrošinātas latviešu valodas mācības pirms A1 līmenī. Izveidota 1 nacionāla līmeņa koordinācijas struktūra; Informācijas centra kontaktpunkti darbojas 5 Latvijas pilsētās; Nodrošināta telefona palīdzības līnija, bezmaksas konsultācijas un tulkošanas pakalpojumi; Apkalpoti 1000 klienti gadā. Ik gadu valodas mentora pakalpojums ir sniegts 7 NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, kas ir bēgļi vai personas ar alternatīvo statusu Integrācijas kursu (20 ak.h apjomā) apmeklējušas 200 personas gadā; Latviešu valodas kursu (80 ak.h apjomā) apmeklējušas 100 personas gadā ( personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība Integrācijas kursus apmeklējušas vismaz 450 personas gadā (trešo valstu pilsoņi). KM LM, NVA 2020.gada II pusgads