3. Article

Rīcības virziens - Jaunas pieejas integrācijas politikas plānošanā, pārraudzībā un ieviešanā 3.rīcības virzienā definētās politikas rezultāti: • Datos un pierādījumos balstītas sabiedrības saliedētības politikas izstrādei izveidota situācijas monitoringa sistēma • Ir nodrošināta tieša mērķgrupas iesaiste jauno politikas plānošanas dokumentu izstrādē, "cilvēkorientētu" pakalpojumu sniegšanai • Izveidots sadarbības modelis ar pašvaldībām u.c. iesaistītajām institūcijām • Izstrādāts jauns integrācijas politikas īstenošanas modelis • Iedzīvināta regulāra stratēģiskā komunikācija Politikas rezultatīvie rādītāji: • Izveidota situācijas monitoringa sistēma (nepieciešamo pētījumu loks, pārklājums un īstenošanas biežums); • Veikti regulārie situācijas monitoringa pētījumi atbilstoši izstrādātajai sistēmai; • Jaunā kvalitātē izstrādātas sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2020.-2025.gadam; • Katru gadu īstenoti vismaz 2 inovatīvi sabiedrības integrācijas instrumenti, lai sasniegtu grūti sasniedzamas sabiedrības grupas vai problēmas; • Regulāra sadarbība ar pašvaldībām, izglītības iestādēm un citiem partneriem; • Pieaudzis to pašvaldību skaits, kurās ir izstrādātas sabiedrības integrācijas stratēģijas un atbalsta mehānismi. Nr.p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (līdz pusgadam) 3.1. Mērķis Nodrošināt datos balstītas politikas plānošanu 3.1.1. Pilsoniskās sabiedrības attīstības monitorings, ietverot sabiedrības integrācijas mērķa grupu datus. Nodrošināts regulārs pilsoniskās sabiedrības attīstības monitorings. Veikts pētījums par NVO sektoru un pilsoniskās sabiedrības attīstību. KM SIF 2020.gada II pusgads 3.1.2 Iedzīvotāju attieksmju un pasaules uzskatu raksturojoši mērījumi. Nodrošināts pārskats par iedzīvotāju attieksmēm pret dažādām norisēm, kas saistītas ar sabiedrības integrāciju. Veikts pētījums ar sabiedrības attieksmēm un pasaules uzskatiem. KM 2020.gada II pusgads 3.1.3. Latvijas nepilsoņu aptauja par attieksmi pret Latvijas pilsonību. Noskaidroti iemesli, kas kavē vai veicina Latvijas nepilsoņu naturalizāciju. - 2019.gadā apkopoti 2018.gadā veiktās aptaujas rezultāti; - 2020.gadā veikta nepilsoņu aptauja par attieksmi pret Latvijas pilsonību IeM (PMLP) 2020.gada II pusgads 3.1.4. Diskriminācijas novēršanas situācijas novērtējums un pretdiskriminācijas pārraudzības sistēma. Izpētīti diskriminācijas novēršanas un iecietības faktori Latvijā Veikta sabiedriskās domas aptauja par Latvijas iedzīvotāju zināšanām, prasmēm un attieksmēm diskriminācijas novēršanas un iecietības jomā; diskriminācijas novēršanas situācijas novērtējums ar rekomendācijām pretdiskriminācijas pārraudzības sistēmas uzlabošanai. KM SIF 2020.gada II pusgads 3.1.5. Visaptveroša uzraudzības sistēma jaunās integrācijas politikas pārvaldības vadībai. Uzlabota integrācijas politikas pārvaldība. Pilnveidots monitoringa instruments uz rezultātu vērstai integrācijas politikas ieviešanai. KM 2020.gada II pusgads 3.2. Mērķis Attīstīt inovatīvas metodes un instrumentus integrācijas politikas ieviešanai 3.2.1. Baltijas integrācijas hakatons. Nodrošināta Latvijas līdzdalība Baltijas valstu sadarbības programmā, veicināta sabiedrības saliedētība Baltijas valstīs. Katru gadu vismaz 30 Latvijas aktīvi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji iesaistīti jaunu metožu izstrādē. KM 2020.gada II pusgads 3.2.2. Inovatīva integrācijas plānošanas instrumenta izstrāde un ieviešana, iesaistot sabiedrību. Apzināti sabiedrības viedokļi par nepieciešamajām rīcībām saliedētas sabiedrības veidošanā. Organizētas domnīcas jaunu pieeju izstrādei, analizēti dati un izstrādāti un aprobēti jaunu metožu prototipi. KM 2020.gada II pusgads 3.2.3. Interaktīvas NVO e-platformas pilnveide. Nodrošināta ērti lietojama, aktuāla informācija par pasākumiem sabiedrības saliedētības jomā. Izstrādāta un aprobēta metodoloģija regulārai informācijas sagatavošanai un publicēšanai. KM 2020.gada II pusgads 3.2.4. Radoša domnīca latviešu valodas kā kopīgas sabiedrības vērtības attīstībai iesaistot ekspertus un sabiedrības pārstāvjus. Izveidota institūciju un sabiedrības sadarbības platforma latviešu valodas attīstībai sabiedrības saliedētības kontekstā. Izstrādāts konceptuāls risinājums latviešu valodas kā kopīgas sabiedrības vērtības attīstībai. KM IZM 2020.gada II pusgads 3.2.5. Stratēģiska komunikācija par sabiedrības saliedētības jautājumiem. Uzlabota komunikācija un sadarbība ar visām sabiedrības integrācijas procesā iesaistītajām pusēm. Ik gadu izstrādāts un ieviests stratēģiskās komunikācijas plāns. KM 2020.gada II pusgads