2. Article

Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums Bijušā nekustamā īpašuma atjaunošanas kārtību zemes reformas ietvaros nosaka likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Minētā likuma 12.panta pirmajā daļā noteikts, ka bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemesgabaliem robežās, kādas noteiktas pašvaldību apstiprinātajos pilsētu vai atsevišķu zemesgabalu ierīcības projektos. Lai aizsargātu esošo zemes lietotāju tiesiskās intereses, likums paredz arī izņēmuma gadījumus, kad īpašuma tiesības uz bijušo īpašumu netiek atjaunotas, bet tā vietā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek nodrošināta iespēja saņemt kompensāciju vai līdzvērtīgu īpašumu. Ar Rīgas domes 2015.gada 25.augusta saistošajiem noteikumiem Nr.164 "Par ierobežojumiem attiecībā uz zemesgabalu, kurus bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki ir tiesīgi izvēlēties un saņemt īpašumā no Rīgas pilsētas pašvaldības līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda, skaitu" ir noregulēts jautājums par zemesgabalu skaitu, kurus bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki ir tiesīgi izvēlēties un saņemt īpašumā no Rīgas pilsētas pašvaldības līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda. Minētajos saistošajos noteikumos ietvertais regulējums līdz šim ir veicinājis līdzvērtīgas zemes piešķiršanas procesu un ir pierādījis savu pamatotību. Pretendentu loks, kam ir tiesības uz līdzvērtīgas zemes saņemšanu, ir noskaidrots, un pēc 2010.gada tas ir papildinājies tikai pēc tiesas nolēmuma vai citu apstākļu ietekmē. Šajā kontekstā ir identificēta problēma, ka bijušajiem zemes īpašumiem, kuru vērtība uz 1940.gadu ir tikusi noteikta pēc 2010.gada, atbilstoši Ministru kabineta noteikumos ietvertajai formulai ir piemērots attiecīgā gada koeficients, kas padara par neiespējamu līdzvērtīgas zemes piešķiršanas procesu, jo kompensācijas zemes fondā nav zemesgabalu ar tik augstu vēsturisko (uz 2007.gada 31.decembri) vai pašreizējo kadastrālo vērtību. Pamatā tiesības saņemt līdzvērtīgu zemi par bijušajiem īpašumiem ar augstu vērtību uz 1940.gadu ir attiecināma uz zemesgabaliem, kas atrodas pilsētas centrā un uz kuriem atrodas objekti, kas noteikti likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm". Ņemot vērā, ka Rīgas pilsētas pašvaldības līdzvērtīgas zemes kompensācijas fondā ir ietverts pietiekams apjoms kompensācijai izmantojamo zemesgabalu (pēc skaita un vērtības), ir iespējams pilnveidot esošo regulējumu, padarot to labvēlīgāku personām, uz kuru bijušā īpašuma atrodas sabiedrībai īpaši nozīmīgi objekti. To var panākt vienīgi tad, ja ir precīzi un skaidri zināms (ir ar likumu noteikts) iepriekšminēto objektu sastāvs (konkrētas ēkas un būves), kā arī zeme, kas nepieciešama šo objektu uzturēšanai. Pretējā gadījumā, kad objekts ar normatīvo aktu nav noteikts, iespējama patvaļīga rīcība, kas būtu pretrunā ar tiesiskas valsts principu. Tieslietu ministrija 2018.gada 25.maija vēstulē Nr.1-17/1370 ir norādījusi, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt ierobežojumus attiecībā uz zemesgabalu skaitu, kurus var izvēlēties kā kompensāciju līdzvērtīgas zemes pretendenti, vienlaikus iesakot pašvaldībai pārskatīt noteiktos ierobežojumus, ja to kompensācijai izmantojamo zemesgabalu skaits un vērtība ir pietiekama. Satversmes tiesa jau ir atzinusi*, ka no Latvijas Republikas Satversmes 1.panta izrietošais taisnīguma princips un samērīguma princips zemes reformas laikā neprasa, lai Latvijas valsts visiem bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotu īpašuma tiesības uz zemi vai atlīdzinātu tās vērtību pilnā apmērā, tomēr privātpersonas, nepiekrītot šādam atzinumam un pieprasot bijušā īpašuma vērtības atlīdzināšanu pilnā apmērā, novilcina īpašuma tiesību atjaunošanas procesu, un šāda privātpersonu rīcība būtiski kavē valsts nozīmes objektu pilnvērtīgu izmantošanu, jo zeme nevar tikt nostiprināta zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, tādējādi tas ietekmē šajos valsts nozīmes objektos sniegto pakalpojumu kvalitāti. * Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 25.marta spriedums lietā Nr.2002-12-01 (pieejams www.likumi.lv).