2. Article

Atjaunoti nacionālie augšņu dati klimata pārmaiņu politikas plānošanai (2. rezultāts) PJ 13 Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām Iepriekš noteiktā projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" mērķis ir uzlabot nacionālos augsnes datus klimata pārmaiņu politikas izstrādei un īstenošanai lauksaimniecībā. Pašlaik nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu augšņu datu informāciju dažādām ieinteresētajām pusēm (valsts iestādēm, lauksaimniekiem, pētniekiem, starptautiskām organizācijām). Visaptverošas un atjaunotas augšņu informācijas trūkums apgrūtina ilgtspējīgu resursu pārvaldības lēmumu pieņemšanu, jo īpaši zemes apsaimniekošanas plānošanā. Informācija par augšņu datiem ir ļoti nozīmīga vairākās politikas jomās, piemēram, klimata, bioloģiskās daudzveidības, augsnes aizsardzības, ilgtspējīgas zemes izmantošanas pārvaldības, pārtuksnešošanās un zemes degradācijas jomā. Aktuāla augšņu datubāze ir viens no galvenajiem faktoriem efektīvam darbam, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, kuri noteikti gan ES Klimata un enerģētikas satvarā 2030. gadam (Kopīgu centienu regulā, Zemes izmantošanas, Zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regulā) un Parīzes nolīgumā. Atbilstoši UNFCCC, Kioto protokola un Parīzes nolīguma nosacījumiem, Latvijai jāziņo par SEG emisijām. Aktuāla un ticama informācija par valsts zemes resursiem ir pamats klimata politikas plānošanai un īstenošanai lauksaimniecībā. Bez atjauninātas augšņu informācijas un turpmāka monitoringa (attiecībā uz oglekļa piesaisti) nav iespējams efektīvi novērtēt un noteikt klimata pārmaiņu mazināšanas progresu zemes izmantošanas pārvaldībā. 2015. gadā Latvija pievienojās starptautiskajai Francijas iniciatīvai par lauksaimniecības augsnes oglekļa krājumu "4 uz 1000". Iniciatīva ir aktualizējusi augsnes oglekļa krājumu jautājumu diskusijās par klimatu, tāpēc ir nepieciešama katrai valstij specifiska visaptveroša informācija par organiskā oglekļa saturu augsnē. Pašlaik Latvijā trūkst atjauninātas augšņu informācijas, kā arī augsnes oglekļa monitoringa sistēmas; esošā informācija par augsni, ko Latvija izmanto SEG uzskaitē, ir vairāk nekā 30 gadus veca. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu, augsnes kartēšana būtu jāveic vismaz reizi 20 gados, bet tehnisko un finansiālo iespēju, kā arī pieredzes trūkuma dēļ, augšņu kartēšana nav veikta. Atjaunināta informācija par augsni, augsnes oglekļa krājumu monitoringa sistēma un valstij raksturīgie SEG emisiju faktori sniegs nepieciešamo informāciju klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu plānošanai reģionālā un vietējā līmenī. Plānotās aktivitātes nodrošinās EEZ finanšu instrumenta programmas "Nacionālā klimata politika" pēctecību, kurā tika digitalizētas Latvijas vēsturiskās augšņu kartes, kā arī tās veicinās sadarbību starp iesaistīto pušu institūcijām un nodrošinās to kapacitātes stiprināšanu.