4. Article

Velosatiksmes attīstības iespējas Velosatiksmes attīstības politikai jābūt nepārtrauktai un vērstai uz ilgtermiņu. Tas nozīmē, ka ilgstoši un regulāri ir jāveicina iedzīvotāju izpratne, kā arī jāpopularizē velobraukšana, lai panāktu pārmaiņas pēc iespējas plašākas sabiedrības ikdienas pārvietošanās paradumos. Lai pārvietošanās būtu droša, jāturpina attīstīt visaptveroša un pieejama velosatiksmes infrastruktūra valstī. Pēdējos 3 gados LVC izbūvējusi vairākus gājēju un velosipēdu ceļu posmus, līdz 2020. gadam plānota vēl papildus gājēju un velosipēdu ceļu posmu projektēšana un būvniecība. Saskaņā ar LVC sniegto informāciju, 2015. un 2016. gadā, izbūvēti apmēram 10 km velosatiksmes infrastruktūras (galvenokārt gājēju un velosipēdu ceļi) gar valsts galvenajiem un valsts reģionālajiem autoceļiem. 2016.-2020. gadā plānota būvniecība 11 ceļu posmiem, bet 18 posmiem plānota gājēju un veloceļu projektēšana. Analizējot ES attīstīto dalībvalstu pieredzi var secināt, ka velobraukšanai ir ievērojama ietekme uz daudzām tautsaimniecības nozarēm un turpmāk arī Latvijā būtu jāvērtē tiešie sociālekonomiskie ieguvumi, lai lemtu par lielākām investīcijām veloinfrastruktūras izveidē. Plānošana ir būtiska velobraukšanas veicināšanas sastāvdaļa. Galvenie plānošanas uzdevumi ir novērst nepilnības esošajā situācijā, noteikt konkrētas rīcības un efektīvi izmantot pieejamos finanšu līdzekļus un resursus. Stratēģiskā un telpiskā plānošana palīdz rast kompromisu starp dažādām, interesēm un saskaņot mērķus, jo velosatiksmes plānošana ir cieši saistīta ar pārējo transporta veidu un pilsētvides attīstību kopumā. Veiksmīga velosatiksmes plānošanas politika ir daļa no transporta politikas. Integrēta transporta politika palīdz rast līdzsvaru starp dažādajiem transporta veidiem pašvaldībās un valstī kopumā, piešķirot katram no tiem noteiktu funkciju kopējā transporta sistēmā. Atbilstoši citu valstu pieredzei, būtisks turpmākas velosatiksmes infrastruktūras attīstības noteikumus ir ikdienas velosipēdistu skaita pieaugums un, veidojot velosatiksmes attīstības politiku, šajās valstīs sabiedrības daļu, kas velosipēdu izmanto vienu reizi nedēļā vai retāk motivē pārvietoties ar velosipēdu ikdienā. Sabiedrībai šajās valstīs akcentē velosatiksmes attīstības pozitīvo ietekmi uz gaisa un trokšņa piesārņojuma samazinājumu; sloga samazinājumu veselības aprūpei; ceļu policijas uzturēšanas izmaksu un ielu/ceļu remontu izmaksu samazinājumu. Par velosatiksmes attīstību Latvijā liecina gan realizētie projekti velosatiksmes infrastruktūras un maršrutu izveidē, gan normatīvā regulējuma pilnveidošana, bet iedzīvotāju paradumu maiņa ir ilgtermiņa process, kura ietekmēšanā būtiska loma ir velobraucēju vajadzību izpratnei. Balstoties uz esošās situācijas analīzi, var secināt, ka turpmākās velosatiksmes politikas veidošanas pamatā ir jābūt trīs dimensijām - vides, ekonomiskai un sociālai. Tās jāievēro velosatiksmes īstermiņa plānošanā, ņemot vērā cilvēka vajadzības pēc paaugstinātas mobilitātes un kvalitatīvas infrastruktūras kopā ar vides aizsardzības un veselīga dzīvesveida prasībām. Velosatiksmes attīstībai nepieciešams paaugstināt sabiedrības informētības līmeni un jāveicina pārvietošanās ar velosipēdu ikdienā, atpūtā, preču pārvadāšanā u.tml., vienlaicīgi popularizējot velotransporta lietošanas ieguvumus. Lai paaugstinātu sabiedrības izglītotību, informētības līmeni un veidotu paradumu maiņu, ir nepieciešamas rīcības un aktivitātes visās vecuma grupās, sākot jau no pirmskolas vecuma. Secinājumi: Par velosatiksmes attīstību Latvijā liecina gan realizētie projekti velosatiksmes infrastruktūras un maršrutu izveidē, gan normatīvā regulējuma pilnveidošana, bet iedzīvotāju paradumu maiņa ir ilgtermiņa process, kura ietekmēšanā būtiska loma ir velobraucēju vajadzību izpratnei. Velosatiksmes attīstībai nepieciešams paaugstināt sabiedrības informētības līmeni un jāveicina pārvietošanās ar velosipēdu ikdienā, atpūtā, preču pārvadāšanā u.tml., vienlaicīgi popularizējot velotransporta lietošanas sociāliekonomiskos ieguvumus. II Mērķis un rīcības virzieni Nākotnes redzējums par velosatiksmes politiku ir balstīts uz trīs dimensijām - vides, ekonomisko un sociālo. Šo dimensiju prioritātes ir jāievēro velosatiksmes plānošanā, jo kā parāda esošās situācijas analīze, tās ir būtiskas sabiedrības interesēm. Sabiedrības intereses šajā gadījumā ir globālas: centrā ir veselīga dzīvesveida cilvēks, kam nodrošināta paaugstināta mobilitāte un kvalitatīva infrastruktūra tīrā vidē. Valsts intereses realizējot šādu politiku ir primāri kalpot cilvēkam, kas ilgtermiņā rezultēsies ieguvumos tautsaimniecībai. Velosatiksmes attīstības plāna mērķis: Veicināt velosatiksmes attīstību un velotransporta plašāku izmantošanu. Lai sasniegtu izvirzīto velosatiksmes attīstības plāna mērķi ir svarīgi realizēt rīcības virzienus. Lai novērtētu velosatiksmes attīstības plāna mērķa sasniegšanas pakāpi, tiek noteikti šādi politikas rezultatīvie rādītāji: Tabula. Nr.1. Politikas rezultatīvie rādītāji Nr. Rādītājs Datu avots Pašreizējā vērtība/2016 Prognozētais rādītājs 2020. gadā 1. Procentuālais velosipēdistu īpatsvars, kas brauc vismaz vienu dienu nedēļā, no kopējiem valsts iedzīvotājiem CSP 23% 30% 2. Procentuālais velosipēdistu īpatsvars, kas brauc vismaz piecas dienas nedēļā, no kopējiem valsts iedzīvotājiem CSP 6% 10% 3. Velosipēdu ceļu kopgarums valstī un pašvaldībās, km LVC 624 km 700 km Lai turpinātu attīstīt velosatiksmi, periodā no 2018. līdz 2020. gadam ir noteikti šādi rīcības virzieni: