8. Article

Tādējādi uzskatu, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkts tādā redakcijā, kādu to izprata un pastāvīgi piemēroja līdz šim Satversmes tiesas spriedumam, bija jāatzīst par neatbilstošu Satversmes 1., 9. un 91. pantam, jo vēlēšanu tiesību ierobežojums personai, kura darbojās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās laikā no 1991. gada 13. janvāra līdz to darbības izbeigšanai, 27 gadus pēc personas aktivitātēm vairs nav nepieciešams un nav samērīgs. Savukārt demokrātijas pašaizsardzības dēļ Latvijas tiesību sistēmā būtu jānoteic vispārējs noteikums, ka personām, kas ļaunprātīgi izmanto demokrātijas piešķirtās tiesības un brīvības un apdraud demokrātisko iekārtu (nesasaistot to ar 1991. gada notikumiem), būtu liedzamas pasīvās vēlēšanu tiesības un ierobežojamas citas tiesības, kuru faktiska izmantošana ir vērsta uz demokrātijas apdraudējumu (vārda, pulcēšanās, preses u.tml. brīvības). Tāpat jānoteic arī saprātīgs un paredzams šādu tiesību ierobežojumu noteikšanas process ar tiesas spriedumu. Taču tas ir likumdevēja, nevis Satversmes tiesas uzdevums. Tiesnesis J. Neimanis Rīgā 2018. gada 12. jūlijā