3. Article

Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā. Ministru prezidents Māris Kučinskis Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis Iekšlietu ministrijas iesniegtajā redakcijā Pielikums Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra rīkojumam Nr. 408 PROGRAMMAS KONCEPCIJAS PROJEKTS EEZ Finanšu instruments 2014 - 2021 Dokumenta datums: 12/06/2018 Versija Nr.: 5 / Atjaunināta:12/06/2018 PAMATINFORMĀCIJA Programmas nosaukums: Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana Programmas jomas: Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana (PJ20) Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība (PJ22) Atbalsta joma (-as): Programmas joma 20 • Nacionālo un ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu sadarbība, piemēram Europol, Interpol un Frontex; • Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības efektivitāte cīņā pret organizēto noziedzību; • Sadarbība starp iestādēm, t.sk. nacionālā līmeņa tiesībsargājošajām iestādēm, un ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, piemēram, nevalstiskām organizācijām (NVO) un sabiedrību, jo īpaši ar neaizsargātām grupām; • Tieslietu ķēde - sadarbība un tīklu veidošana starp tiesu iestādēm, t.sk. tiesām, prokuratūras dienestiem, policiju un korekcijas dienestiem; • Starpvalstu noziedzības apkarošana, t.sk. kibernoziegumi, cilvēku tirdzniecība un kontrabanda, organizētās noziedzīgās grupas; • Naida noziegumu un vardarbības ekstrēmisma apkarošana; • Vardarbības noziegumu apkarošana; • Pret darbiniekiem vērstu, ar darba vietu saistītu noziegumu, naudas atmazgāšanas un korupcijas apkarošana; • Policijas sistēmas efektivitāte un tās darbība; • Sistēmas, lai aizsargātu un atbalstītu noziegumu upurus; • Bērniem piemērota tieslietu sistēma. Programmas joma 22 • Vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana; • Vardarbības ģimenē un dzimumu saistītas vardarbības upuru aizsardzība un atbalsts; • Efektīvas un integrētas reaģēšanas sistēmas, ieskaitot policijā, tieslietās, veselības un pakalpojumu iestādēs. Īpašas intereses saprašanās memorandā: • Programma koncentrējas uz ekonomisko noziegumu apkarošanu un bērniem piemērotas tieslietu sistēmas stiprināšanu • Izstrādājot programmas koncepciju, tiks izskatīta iespēja īstenot iepriekš noteikto projektu ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) kā projekta partneri • Izstrādājot programmas koncepciju, tiks izskatīta iespēja īstenot iepriekš noteikto projektu bērniem piemērotas tieslietu sistēmas stiprināšanas jomā ar Islandes valdības Bērnu tiesību aizsardzības aģentūru kā projekta partneri • No programmas kopējiem attiecināmajiem izdevumiem maksimālais pieejamais finansējuma apjoms infrastruktūrai ("stingrie" pasākumi) tiks norādīts programmas koncepcijā. Programmas piešķīrums: Kopā € 15 000 000 EEZ piešķīrums € 15 000 000 Programmas apsaimniekotājs: Iekšlietu ministrija Starptautiskā partnerorganizācija: Eiropas Padome Programmas apraksts un pamatojums EEZ Finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" (turpmāk tekstā - programma) mērķis ir stiprināt vairāku ieinteresēto pušu kapacitāti ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā, kā arī stiprināt multidisciplināro un starpinstitucionālo sadarbību, lai nodrošinātu, ka ar bērniem, kas cietuši no vardarbības vai ir kļuvuši par tās lieciniekiem, Latvijā tiek strādāts bērniem draudzīgā veidā (ieviešot Barnhaus modeli). Programma būs izstrādāta tā, lai tās rezultāti sekmētu EEZ Finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda prioritāšu īstenošanu - sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu un divpusējās sadarbības veicināšanu ar Donorvalstīm. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas (turpmāk - programmas apsaimniekotājs) pieeja ir balstīta uz izpratni, ka ekonomisko noziedzību un vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības problēmas nevar atrisināt tikai iekšlietu, tieslietu un veselības aprūpes nozares. Programmas apsaimniekotāja pārliecība ir tāda, ka, lai sasniegtu vēlamos programmas mērķus, ir ļoti svarīgi iesaistīt plašu ieinteresēto pušu loku. Tāpēc, lai plānotu ilgtspējīgu uz rezultātiem balstītu programmu, ir notikušas vairākas tikšanās un telekonferences starp programmas apsaimniekotāju un dažādu ieinteresēto pušu pārstāvjiem, t.sk. starptautisko partnerorganizāciju - Eiropas Padomi (turpmāk - EP), projekta partnera organizāciju - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (turpmāk - OECD), valsts iestādēm, pilsonisko sabiedrību, privāto sektoru, nevalstiskām organizācijām. 2018.gada 13.martā Rīgā notika programmas ieinteresēto pušu konsultācijas, kurās piedalījās pārstāvji no vairāk nekā 20 iestādēm. Tika apspriestas aktuālās problēmas un prioritārās vajadzības ekonomiskās noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā, kā arī aktuālās problēmas un vajadzības vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības jomā Latvijā. 2018.gada 14.martā Rīgā notika programmas stratēģiskā sanāksme, kurā piedaloties pārstāvjiem no EP, OECD, Norvēģijas Karalistes vēstniecības Rīgā, Finanšu instrumenta biroja un LR Finanšu ministrijas (vadošā iestāde), tika apkopoti ieinteresēto pušu konsultāciju rezultāti, un tika panākta vienošanās par problēmām un vajadzībām, kuras tiks risinātas programmā. Programmas jomā 20, dalījums starp "mīkstajiem" un "stingrajiem" pasākumiem ir plānots 40% apjomā "mīkstie" un maksimums 60% apjomā "stingrie" pasākumi. Programmas jomā 22, dalījums starp "mīkstajiem" un "stingrajiem" pasākumiem ir plānots 50% apjomā "mīkstie" un maksimums 50% apjomā "stingrie" pasākumi. Problēmu risināšana ekonomiskās noziedzības jomā Saskaņā ar programmas stratēģiskajā sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem, programma risinās sekojošas problēmas ekonomiskās noziedzības jomā - plaši izplatīta korupcija, nepietiekama un neefektīva starpinstitucionālā sadarbība, nepietiekami informācijas apmaiņas mehānismi, nepilnības noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, pārrobežu ekonomiskie noziegumi, noziedzīgu līdzekļu legalizācija un integritātes trūkums finanšu sistēmā, kompetento iestāžu pietiekamu zināšanu un kompetences trūkums. Šīs problēmas būtiski ir ietekmējušas ārvalstu investoru uzticību Latvijai. Programmas apsaimniekotāja mērķis ir veikt mērķtiecīgus pasākumus vairākās jomās un dažādos līmeņos, lai stiprinātu investoru uzticēšanos, koncentrējoties uz to, lai maksimāli palielinātu to tiesībsargājošo un uzraudzības aģentūru darbības efektivitāti, kas iesaistītas ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā. Plānotās aktivitātes atbilst nacionālajām stratēģijām, likumdošanas aktiem, nacionālajai un Eiropas Savienības (turpmāk tekstā - ES) politikai, t.sk. Deklarācijai par Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā LR Ministru kabineta iecerēto darbību, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam, Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam, ES Iekšējās drošības stratēģijai, Valsts policijas (turpmāk tekstā - VP) attīstības koncepcijai, Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk tekstā - VID) darbības un attīstības stratēģijai 2017.-2019.gadam. Korupcijas mazināšana Saskaņā ar 2018.gada Eirobarometra pētījumu, 84% aptaujāto uzskata korupciju Latvijā par izplatītu problēmu (vidēji ES valstīs šis rādītājs ir 68%). Atbildot uz jautājumu, vai korupcija ikdienā iedzīvotājus personiski ietekmē, 16% iedzīvotāju atbildēja apstiprinoši (vidēji ES valstīs - 25%). 8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka ir kļuvuši par korupcijas upuri vai liecinieku (vidēji ES valstīs - 5%). Pēc 43% aptaujāto domām primārais korupciju sekmējošais faktors ir pārāk ciešas uzņēmēju un politiķu attiecības, savukārt 39% aptaujāto uzskata, ka korupcijas plašo izplatību visvairāk ietekmē draugu un ģimenes locekļu atbalstīšana valsts pārvaldes iestādēs.1 Viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā cīnīties ar korupciju, ir efektīva trauksmes celšanas sistēma. Tā sekmē sabiedrības iesaisti trauksmes celšanā par iespējamiem korupcijas gadījumiem un arī citiem likuma pārkāpumiem valsts un privātajā sektorā. Trauksmes celšanas sistēma Latvijā nav vēl pilnībā izveidota, un tas uzskatāms par būtisku šķērsli cīņā ar korupciju. Īpaši noteikumi ir vajadzīgi, lai likumīgi aizsargātu trauksmes cēlējus. Noteikumi ir izstrādāti, un šobrīd tiek apspriesti Saeimā. Programma atbalstīs korupcijas novēršanu un apkarošanu, veidojot tiešsaistes trauksmes celšanas platformu un tādējādi veicinot EP Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendāciju ieviešanu, kā arī palielinot sabiedrības informētību par trauksmes celšanas aktivitātēm un apmācot darbiniekus, kuru darbs ir saistīts ar korupcijas novēršanu un apkarošanu. Mērķa grupa ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - KNAB). Starpinstitucionālās sadarbības veicināšana un informācijas apmaiņas mehānismu uzlabošana Starpinstitucionālajai sadarbībai noziedzības novēršanā un apkarošanā ir būtiska nozīme. Esošā tiesībsargājošo iestāžu (turpmāk tekstā - TSI) sadarbība Latvijā joprojām ir galvenokārt neformāla, un tiek noteikta katrā gadījumā atsevišķi. Programma atbalstīs efektīvu sadarbības mehānismu izstrādi un ieviešanu Latvijā. Sadarbībā ar OECD tiks īstenotas mērķtiecīgas aktivitātes, lai veicinātu sadarbību starp TSI. Informācijas un izlūkdatu apmaiņa ir būtisks TSI instruments cīņai pret noziedzību gan valsts, gan starptautiskā līmenī, kuru kā prioritāti ir izvirzījusi arī Eiropas Savienība un Latvijas valdība. Šķēršļu likvidēšana efektīvai informācijas apmaiņai ir rentabls ekonomisko noziegumu apkarošanas veids. Pašlaik VP ir uzsākusi informācijas apmaiņas tiešsaistes platformas "Nacionālais kriminālizmeklēšanas modelis" (turpmāk tekstā - NKIM) izveidi, izmantojot finansējumu, kas pieejams no Iekšējās drošības fonda 2014.-2020.gadam. VP NKIM nodrošinās informācijas apmaiņu reālā laikā, galvenokārt starp iekšlietu nozares iestādēm. Programmas mērķis ir izveidot NKIM VID. Tas vēlāk tiks sasaistīts ar VP NKIM, tādējādi, dodot iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk identificēt indivīdu un organizāciju modeļus, savienojumus un attiecības. Darbības, kas saistītas ar NKIM izveidi VID, ietvers tiesību aktu pielāgošanu, infrastruktūras uzlabošanu, kā arī darbinieku zināšanu un prasmju uzlabošanu iesaistītajās valsts iestādēs. Mērķa grupa ir VID un VP. Ekonomisko noziegumu krimināllietu izskatīšanas efektivitātes palielināšana, paātrinot un uzlabojot ekonomisko noziegumu izmeklēšanas procesa kvalitāti Ekonomisko noziegumu apkarošana ir sarežģīts process. Svarīgi faktori ekonomisko noziegumu novēršanas un apkarošanas procesos ir noziegumu laicīga atpazīšana, efektīva pierādījumu izsekošana, arestēšana un konfiscēšana nozieguma vietās, saskaņota, visaptveroša un efektīva kriminālistikas ekspertīžu veikšana, kā arī profesionāli un rūpīgi veikts viss izmeklēšanas process kopumā. Šie faktori galvenokārt ir atkarīgi no izmeklētāju un citu attiecīgo ekspertu kompetences un atbilstošas modernas tehnikas pieejamības. Latvija šobrīd spēj nodrošināt tikai niecīgu daudzumu to īpašību, kas raksturo efektīvu un saskaņotu sistēmu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanas uzsākšanā. Viens no galvenajiem faktoriem esošajā situācijā ir kriminālistikas ekspertīžu kvalitāte. VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (turpmāk tekstā - ENAP) un VP Kriminālistikas pārvalde (turpmāk tekstā - KP) cieši sadarbojas ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā. Statistika uzrāda, ka tikai vidēji 10% no visām ekonomisko noziegumu krimināllietām Latvijā tiek nodotas kriminālvajāšanai (piemēram, 2017.gadā 52 no 513 ekonomisko noziegumu krimināllietām tika nodotas kriminālvajāšanai, savukārt laika periodā no 2013.-2016.gadam tikai 12 no 399 noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas krimināllietām tika nodotas kriminālvajāšanai). Tajā pašā laikā, pat tās lietas, kas nonāk tiesā, tiesneši bieži kritizē, jo trūkst pietiekamu pierādījumu, lai panāktu notiesājošu spriedumu. Šie dati skaidri norāda uz to, ka VP ir būtiski jāuzlabo kvalitāte un spējas lietu izskatīšanā un kriminālistikas ekspertīžu nodrošināšanā. Tādēļ programmā tiks stiprināta vienlaicīgi gan VP ENAP, gan VP KP institucionālā kapacitāte. Turklāt, cik vien iespējams, prokurori un tiesu eksperti tiks iekļauti programmas aktivitātēs. Mērķa grupa ir VP ENAP, VP KP, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves dienests, Ģenerālprokuratūra, Latvijas Banka un KNAB. Ekonomiskie noziegumi uz robežām Šengenas zona ir lielākā brīvā ceļojumu zona pasaulē, kuras ietvaros vairāk nekā 400 milj. ES dalībvalstu pilsoņiem un tās viesiem ir nodrošināta brīva personu kustība un preču plūsma bez iekšējo robežu kontroles. Teritorijā, kurā netiek veikta iekšējo robežu kontrole, pārrobežu draudi, kas ietekmē šīs valsts sabiedrisko kārtību vai iekšējo drošību, ir kopējas intereses jautājums. Latvija ir atbildīga par garākās ārējās sauszemes ES/Šengenas valstu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju apsardzību. Robežšķērsošanas vieta "Terehova" (turpmāk tekstā - RŠV Terehova) ir lielākā robežšķērsošanas vieta2 ar Krievijas Federāciju, kas atrodas uz A12 šosejas virzienā uz Maskavu. Būtiskākie līdzšinējie izaicinājumi uz Latvijas ārējās robežas ekonomiskās noziedzības jomā ir akcīzes preču, kā arī narkotiku kontrabanda un naudas atmazgāšana (t.sk. skaidras naudas kontrabanda). ES Politikas ciklā 2018.-2021.gadam noteiktie mērķi paredz samazināt sintētisko narkotiku tirdzniecību, ieskaitot ekstazī un LSD. Vienlaikus ES jāierobežo organizētās noziedzības grupējumu aktivitātes, kas ir atbildīgas par kaņepju, heroīna un kokaīna, ieroču kontrabandu, kā arī tās, kuras ir iesaistītas viltotu preču ražošanā un izplatīšanā, tādējādi pārkāpjot veselības, drošības un pārtikas normatīvās prasības. Galvenie instrumenti, lai cīnītos pret ekonomiskiem noziegumiem un garantētu drošību uz robežām, ir zinoši darbinieki, prasmīgi dienesta suņi, atbilstošas, mūsdienīgas iekārtas un moderna infrastruktūra. Programmas mērķis būs izstrādāt efektīvu un visaptverošu muitas kontroles sistēmu RŠV Terehova. VID Nodokļu un muitas policijas dienesta kapacitāte tiks stiprināta, lai veiktu kriminālās izlūkošanas uzdevumus un muitas kontroles pasākumus akcīzes preču, skaidras naudas un nelegālu preču kontrabandas novēršanā un atklāšanā uz ES ārējās robežas. Muitas pārvaldes kinoloģijas dienesta kapacitāte tiks stiprināta muitas dienesta suņu darba uzlabošanai, lai samazinātu aizliegto un ierobežoto preču kontrabandu, t.sk. narkotiku, cigarešu un naudas kontrabandu. Programmas aktivitātes mērķētas uz nepilnību mazināšanu attiecībā uz pārrobežu skaidras naudas kustību, kur Latvija nav spējusi demonstrēt efektīvu nedeklarētas vai nepatiesi deklarētas valūtas kustības pārrobežu konfiskācijas sistēmu uz robežas. Mērķa grupa ir VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde, VID Muitas pārvaldes kinoloģijas dienests un citas iestādes, kuras apkaro ekonomiskos noziegumus uz robežas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mazināšana Latvija ir finanšu "koridors" starp Rietumeiropas un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm. Vienlaikus, Latvija ir reģionālais finanšu centrs, kurā vairums komercbanku piedāvā pakalpojumus ārvalstu klientiem (t.sk. no NVS valstīm), tostarp ieguldījumu pakalpojumu un pārvaldības nodrošināšanu. Lai gan Latvija pēdējos gados ir veikusi būtiskus uzlabojumus finanšu sistēmas stiprināšanā, ārvalstu regulatori joprojām norāda uz augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas līmeni finanšu sektorā. Tas liecina, ka nepieciešamas turpmākas aktivitātes, kas vērstas uz sarežģīto ekonomisko noziegumu formu atpazīšanu. Šajā kontekstā, programma palīdzēs nodrošināt finanšu nozares integritāti, uzraudzību un atbilstību privātajam sektoram. Mērķa grupa ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk tekstā - FKTK) un komercbankas Latvijā. Zināšanu un prasmju uzlabošana ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Ņemot vērā arvien sarežģītākos ekonomiskos noziegumus, korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas, noziegumu veiksmīgai vajāšanai un atrisināšanai galvenais ir kvalificēts tiesības sargājošais personāls. Vislabāk šo aktīvu vajadzētu izmantot, nodrošinot mācības un stiprinot kapacitāti, lai nodrošinātu visu programmas aktivitāšu ilgtspēju. Programmas apsaimniekotājs apzinās, ka šobrīd nav nodrošinātas pietiekošas kopīgās starpinstitūciju mācības. Nepieciešams izstrādāt starpinstitūciju mācību programmas visām ieinteresētajām pusēm, kas iesaistītas peļņu nesošo noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Programmā tiks apzinātas mācību vajadzības, lai ieviestu piemērotus, jaunus mācību modeļus. Programmas finansējuma saņēmēju personāls tiks mācīts, atbilstoši viņu īpašajām vajadzībām, t.sk. ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā, korupcijas novēršanā, NKIM darbībā, ENAP IT rīka pielietošanā praksē, kriminālistikas ekspertīzēs, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atpazīšanā, ekonomiskās noziedzības apkarošanā uz robežas. Lai nodrošinātu mācību programmu ilgtspēju, iespēju robežās tiks izstrādātas mācības pasniedzējiem. Tiks arī nodrošināta atsevišķu mācību programmu pielāgošana VP koledžas vajadzībām. Problēmu risināšana vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības jomā Saskaņā ar stratēģijas sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem programmas ietvaros vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības jomā tiks risināta sekojoša problēma - bērniem, kuri kļuvuši par upuri vai liecinieku vardarbībai, Latvijā nav nodrošināta bērniem draudzīga tiesiskā vide. Pašlaik izmeklēšanas nolūkos cietušos bērnus vai vardarbības lieciniekus intervē līdz pat 10 dažādi speciālisti (policisti, ārsti, psihologi un sociālie darbinieki). Diemžēl, sakarā ar to, ka trūkst specifisku zināšanu un psiholoģisko prasmju, šie speciālisti bieži vien izmanto nepiemērotas intervēšanas metodes. Šī daudznozaru pieeja gadījumos, kad iejaukšanās nenotiek bērniem draudzīgā veidā, bieži noved pie bērnu atkārtotas bērnu traumēšanas un atkārtotas bērnu kļūšanas par upuriem. Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību konvencijas 3.panta 1.punktā noteikts, ka "visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai privātās sociālās labklājības iestādes, tiesas, administratīvās iestādes vai likumdevējas iestādes, galvenais apsvērums ir bērna intereses". Barnahus ("Bērnu māja") tika izstrādāts Islandē. Tā ir bērniem draudzīga vieta, kur dažādi speciālisti strādā "zem viena jumta" lai izmeklētu seksuālā vardarbībā vai citā vardarbībā cietušo bērnu lietas, un tiek sniegts atbilstošs atbalsts cietušajiem bērniem. Saskaņā ar Barnahus pieeju, bērnus izmeklēšanas vajadzībām intervē iejūtīgā veidā - telpas ir pielāgotas Eiropas Barnahus Kvalitātes Standartiem3, bērnus intervē nodalītā telpā īpaši apmācīti speciālisti, iesaistītajiem speciālistiem tiek nodrošināta tiešraide, tiek nodrošināts intervijas videoieraksts. Barnahus pamatkoncepcija ir izvairīties no bērnu pakļaušanas atkārtotām intervijām vairākās institūcijās dažādās to atrašanās vietās. Barnahus ir efektīvs mehānisms, lai reaģētu uz vardarbību, ievērojot no vardarbības cietušo bērnu un bērnu, kas ir vardarbības liecinieki, tiesības, vienlaikus nodrošinot, ka tiek sasniegti kriminālprocesa un rehabilitācijas procesa mērķi. Lai noskaidrotu, vai Barnahus varētu piemērot Latvijas apstākļiem, Rīgā no 2017.gada aprīļa līdz decembrim nevalstiskās organizācijas Centrs Dardedze telpās tika īstenots izmēģinājuma projekts, kurās ikdienā tiek sniegts psiholoģiskais atbalsts bērniem un viņu ģimenēm, t.sk. vardarbības gadījumos. Islandes valdības bērnu aizsardzības aģentūra un Centrs Dardedze sniedza nenovērtējamu ieguldījumu izmēģinājuma projekta īstenošanā. Pilotprojekta rezultāti pierādīja, ka Barnahus var tikt veiksmīgi ieviests Latvijā. Programma sniegs būtisku ieguldījumu, lai bērniem, kuri kļuvuši par upuriem vai lieciniekiem vardarbībai, tiek nodrošināts bērniem draudzīgs atbalsts - bērnus nopratinās apmācīti speciālisti atbilstošās telpās, tiks izmantotas piemērotas intervēšanas metodes, tiks sniegts savlaicīgs medicīniskās un garīgās veselības novērtējums. Aktivitātes ietvers efektīvāku un lietderīgāku izmeklēšanas procesu izveidošanu, zināšanu paaugstināšanu personālam, kas strādā ar bērniem, kas kļuvuši par upuriem vai lieciniekiem vardarbībai, sabiedrības informēšanu par vardarbību pret bērniem, telpu pielāgošanu atbilstoši Eiropas Barnahus kvalitātes standartiem. Tiek iekļauta skaņas izolācijas nodrošināšana, elektroenerģijas pielāgošana, logu necaurredzamības nodrošināšana, akustikas nodrošināšana, kā arī atsevišķu ieeju nodrošināšana speciālistiem un bērniem, mēbeļu un piederumu iegāde. Mērķa grupa būs Labklājības ministrija, VP, Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīca, Latvijas Bērnu fonds, kā arī vardarbībā cietušie bērni un viņu ģimenes. Vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības jomā paredzētās aktivitātes atbildīs nacionālajiem plānošanas dokumentiem, normatīvajiem aktiem, nacionālajai un ES politikai, t.sk. ANO Konvencijai par bērnu tiesībām, EP Konvencijai par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību, EP Konvencijai par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, EP stratēģijai par bērna tiesībām laika periodam no 2016.-2021.gadam. Finansējuma sinerģijas un papildināmība Programmas finansējumam, kas paredzēts, lai paātrinātu un uzlabotu lietu izskatīšanas kvalitāti, tiks nodrošināta sinerģija ar Iekšējās drošības fonds - Policijas sadarbība 2014.-2021. Saskaņā ar IDF-Policija Latvijas nacionālo programmu, noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā svarīgie mērķi, kas tiek atbalstīti, ir kriminālistikas sektors, kapacitātes stiprināšana cīņā kibernoziegumu apkarošanu, NKIM īstenošana, kā arī kapacitātes stiprināšana institūcijām, kas iesaistītas nopietnu un organizētu noziegumu apkarošanā. Programmas finansējums vēl tiks papildināts arī ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu valsts iestāžu personāla kapacitātes stiprināšanai korupcijas novēršanā un ēnu ekonomikas apkarošanā. Latvijas Tiesu administrācija ar Eiropas Sociālā fonda finansējuma palīdzību laika posmā no 2016.gada līdz 2022.gadam īsteno visaptverošu mācību programmu, kurā kriminālistikas eksperti darbojas kā lektori, lai uzlabotu zināšanas un prasmes kriminālistikā Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un VP darbiniekiem, t.sk. interpretēt kriminālistikas ekspertīžu rezultātus krimināllietu izskatīšanas procesā. Programmas finansējumam, kas paredzēts, lai novērstu un apkarotu ekonomiskos noziegumus uz robežas, tiks nodrošināta sinerģija ar finansējumu no Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam (projekts "Robežu šķērsošanas punkta Terehova - Burački uzlabošana", pirmais posms - RŠV Terehova infrastruktūras uzlabošana). Sinerģija tiks nodrošināta arī ar pieejamo finansējumu no Latvijas valsts budžeta, kur sekojoši projekti ir procesā: 1) jauna padziļinātas pārbaudes angāra būvniecība muitas kontrolei; 2) esošo kontroles paviljonu atjaunošana uz joslām; 3) elektrisko zīmju uzstādīšana uz nojumēm, lai paātrinātu robežu šķērsošanu 4) muitas pamatinfrastruktūras atjaunošana. Programmas finansējumam vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības jomā, tiks nodrošināta sinerģija ar valsts budžetu, kas piešķirts izmēģinājuma projekta turpināšanai 2018.gadā Rīgas pašvaldībā. Papildus aktivitātes 2018. un 2019.gadam tiek līdzfinansētas ar ES programmām, t.sk. informācijas izplatīšana un mācības, ieteikumu sagatavošana par to, kā nodrošināt bērniem draudzīgas intervijas ārpus kriminālajām procedūrām (kad tiesa vēl nav iesaistīta), apaļā galda sarunas ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr nav alternatīvu finansēšanas iespēju Barnahus izveidei un ieviešanai, kas aptvertu visu valsti. Būs pieejams finansējums no valsts budžeta Barnahus turpmākajai darbībai, tādējādi nodrošinot projekta rezultātu ilgtspēju (finansējums ietver Barnahus pastāvīgu darbību, kā arī atbilstošā personāla, tostarp tieslietu un veselības jomas speciālistu, apmācības, novērtēšanu un turpmāku praktisku uzlabojumu veikšanu). Finansējuma sinerģija palielinās EEZ Finanšu Mehānisma 2014.-2021.gadam ietekmi, nodrošinot tā efektīvāku un lietderīgāku izmantošanu. Divpusējās sadarbības mērķi Tiks nostiprināta divpusējā sadarbība, apmainoties ar labāko praksi modernās tehnoloģijās, prasmēs un zināšanās. Attiecībā uz projektu ekonomiskās noziedzības jomā, divpusējās attiecības tiks stiprinātas, aicinot Donorvalstu TSI piedalīties aktivitātēs, kas saistītas ar informācijas apmaiņu, zināšanu pārņemšanu, it īpaši pieredzes apmaiņu un labo praksi ar Norvēģijas muitu, lai cīnītos pret ekonomisko noziedzību uz robežām. Attiecībā uz projektu vardarbības ģimenē un dzimumu līdztiesības jomā, tiks izveidota divpusēja partnerība ar Islandes Bērnu aizsardzības aģentūru, un tiks nodrošināta zināšanu un pieredzes pārņemšana. Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām Starptautiska partnerība programmas līmenī ar Eiropas Padomi, OECD un Islandes Bērnu aizsardzības aģentūru nodrošinās augsta līmeņa pieredzi un pievienoto vērtību. Programma atbalstīs konferenču organizēšanu, seminārus, prakses, mācību vizītes, reģionālās mācības ekonomisko noziegumu un korupcijas izmeklēšanā un kriminālvajāšanai. Tiks atbalstīta un uzlabota sadarbība starp nacionālajām un starptautiskajām TSI, kas nodarbojas ar informācijas apmaiņu un starptautisko līdzekļu izsekošanu korupcijā un citos ekonomiskās noziedzības veidos. Programmas ieviešanas metodes Programma tiks ieviesta šādā veidā: Plānotais skaits: atklātais(-ie) konkurss(-i)/neliela apjoma grantu shēma(-as)/iepriekš noteiktais(-ie) projekts(-i)/finanšu instruments(-i) Plānotā summa (€) (katram atklātajam konkursam, katrai neliela apjoma grantu shēmai, iepriekš noteiktajiem projektiem, finanšu instrumentam) Projekta piešķīruma daļa (%) Pretendenti, kam ir tiesības piedalīties programmā Partneri, kam ir tiesības piedalīties programmā Atklātais (-ie) konkurss(-i): N/A N/A N/A N/A N/A N/A N/A N/A N/A Neliela apjoma grantu shēmas: N/A N/A N/A N/A N/A Iepriekš noteiktie projekti: Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības veicināšana ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā 2 197 000 100% VID VP Ekonomisko noziegumu novēršana un apkarošana robežšķērsošanas vietā "Terehova" 2 480 000 100% VID Valsts nekustamie īpašumi, OECD Atbalsts trauksmes celšanas sistēmas izveidei Latvijā 650 000 100% KNAB N/A Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā 8 264 765 100% VP OECD Darbinieku zināšanu pilnveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanāLatvijā 450 000 100% Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests/ Finanšu un kapitāla tirgus komisija OECD Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā 2 070 000 100% Labklājības ministrija Islandes valdības Bērnu aizsardzības aģentūra, VP, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Bērnu fonds (sadarbībā ar Centrs Dardedze) Programmas mērķi un rādītāji Apraksts Rādītāji Bāzes līnija Uzdevums MĒRĶIS Uzlabota noziedzības novēršana un izmeklēšana 1. rezultāts Paaugstināta ekonomisko noziegumu novēršanas un apkarošanas efektivitāte (PA20) Pilnveidoti nacionālie politikas dokumenti un normatīvie akti 0 5 Kriminālvajāšanai nodoto izmeklēto ekonomisko noziegumu krimināllietu skaits (%) 10% 20% Kriminālistikas ekspertīzes, kas ilgst vairāk nekā 30 dienas (%) 71% 60% Ikgadējais skaidras naudas konfiskācijas gadījumu skaits uz robežām 28 31 ENAP izmeklējamo krimināllietu skaits uz vienu izmeklētāju4 22 15 1.1. iznākums Uzlabota starpinstitucionālā sadarbība ekonomisko noziegumu apkarošanā Izveidota vienota IT sistēma ekonomisko noziegumu apkarošanai Nē Jā Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa dzimumiem) 0 50 1.2. iznākums Uzlaboti pretkorupcijas mehānismi Izveidota tiešsaistes trauksmes cēlēju ziņošanas platforma Nē Jā Organizētas sabiedrības izpratni un informētību veicinošas kampaņas 0 2 Apmācīti darbinieki, kuri pilda amata pienākumus korupcijas novēršanā un apkarošanā (sadalījumā pa dzimumiem) 0 30 1.3. iznākums Uzlabota ekonomisko noziegumu izmeklēšana Uzlabota kriminālistikas laboratoriju infrastruktūra Nē Jā Ieviesta jauna kriminālistikas ekspertīzes metode Nē Jā Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa dzimumiem) 0 50 1.4. iznākums Stiprināta to iestāžu kapacitāte, kas atbildīgas par ekonomisko noziegumu novēršanu un apkarošanu Apmācīti darbinieki cīņai ar ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju (sadalījumā pa dzimumiem) 0 75 Uzstādīts IT rīks ENAP vajadzībām Nē Jā Paplašināta un uzlabota ENAP infrastruktūra Nē Jā 1.5. iznākums Stiprināta to iestāžu kapacitāte, kas atbildīgas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanu Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa dzimumiem) 0 20 1.6. iznākums Stiprināta to iestāžu kapacitāte, kas atbildīgas par pārrobežu ekonomisko noziegumu apkarošanu Uzlabota RŠV Terehova infrastruktūra Nē Jā Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa dzimumiem) 0 50 Uzlabota VID kinoloģijas dienesta infrastruktūra 0 2 2. rezultāts Uzlabota bērnu aizsardzības sistēma (PA22) Pilnveidoti nacionālās politikas dokumenti un normatīvie akti 0 5 2.1. iznākums Ieviests Barnahus Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa dzimumiem) 0 200 Īstenoto informētības veicināšanas kampaņu skaits 0 2 Uzlabotas telpas (saskaņā ar t.s. Eiropas Barnahus kvalitātes standartiem) 0 4 Attīstīts multidisciplinārais starpinstitucionālais pakalpojumu modelis bērniem, kas cietuši no vardarbības Nē Jā Divpusējās sadarbības rezultāts Uzlabota policijas, starptautisko organizāciju un pašvaldību sadarbība Uzticības līmenis starp Saņēmējvalsts un Donorvalstu iestādēm (skalā 1-7) Tiks noteikts ≥4.5 Apmierinātība ar partnerību (skalā 1-7) Tiks noteikts ≥4.5 Iestādes, kas izmanto divpusējā sadarbībā iegūtās zināšanas N/A ≥50% Divpusējās sadarbības iznākums Atbalstīti divpusējie sadarbības tīkli Organizēti kopīgi Saņēmējvalsts un Donorvalstu iestāžu mācību kursi 0 3 Īstenoti projekti, kas ietver sadarbību ar donora projekta partneri 0 2 Dalībnieku skaits no Saņēmējvalsts, kas iesaistījušies pieredzes apmaiņā (sadalījumā pa dzimumiem) 0 20 Dalībnieku skaits no Donorvalstīm, kas iesaistījušies pieredzes apmaiņā (sadalījumā pa dzimumiem) 0 10 Piešķīruma daļa un budžets Attiecināmie programmas izdevumi €17 647 059 Programmas piešķīruma daļa 85.00% Kopējais programmas piešķīrums €15 000 000 Programmas piešķīrums - EEZ piešķīrumi(€) €15 000 000 Programmas piešķīrums - Norvēģijas piešķīrumi (€) €00,00 Budžeta pozīcija EEZ piešķīrumi Norvēģijas piešķīrumi Kopējais piešķīrums Programmas piešķīruma daļa Attiecināmie programmas izdevumi PV Programmas vadība 1 305 000 € 0 € 1 305 000 € 85.00% 1 535 294 € PJ20 1.rezultāts 11 935 500 € 0 € 11 935 500 € 85.00% 14 041 765 € PJ22 2.rezultāts 1 759 500 € 0 € 1 759 500 € 85.00% 2 070 000 € Kopā 15 000 000 € 0 € 15 000 000 € 0.00% 17 647 059 € I pielikums Iepriekš noteiktais projekts Nr.1 - Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības veicināšana ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā Projekta nosaukums: Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības veicināšana ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā Projekta iesniedzējs: VID Projekta partneris: VP Donoru projekta partneris: N/A Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas: € 2 197 000 Projekta piešķīruma daļa: 100% Projekta piešķīruma summa: € 2 197 000 Plānotais ilgums: 52 mēneši