9. Article

Reorganizācijas plāns Pamatojoties uz funkciju vertikālās analīzes ziņojumā formulētajām rekomendācijām, valsts sekretāra uzdevumā pilnvarotās amatpersonas sagatavo ministrijas institucionālās sistēmas reorganizācijas plānu, nosakot tajā veicamos reorganizācijas uzdevumus un atbildīgās amatpersonas par reorganizācijas pasākumu (finansu analīze, nolikumu izstrāde, reorganizācijas veikšana) sagatavošanu un veikšanu. Reorganizācijas plānu pēc saskaņošanas ar ministru apstiprina valsts sekretārs. Lai nodrošinātu reorganizācijas plāna ieviešanu, ir lietderīgi izveidot ministrijas vadošo darba grupu, kas nodrošina atbalstu pārmaiņu ieviešanai. Reorganizācijas plāna ieviešanai nepieciešams laiks no 6 līdz 18 mēnešiem. Lielo reorganizāciju gadījumā izpildes laiks tiek noteikts atbilstoši apstākļiem. II nodaļa Valsts pārvaldes funkciju un institucionālās sistēmas horizontālās analīzes organizācija Valsts pārvaldes funkciju un institucionālās sistēmas horizontālās analīzes jēdziens un mērķis Valsts pārvaldes funkciju un institucionālās sistēmas horizontālās analīze (turpmāk - funkciju horizontālā analīze) ir vairāku iestāžu, t.sk. ministriju, tās pakļautībā un pārraudzībā valsts pārvaldes iestāžu un pārziņā esošo valsts iestāžu veicamo funkciju un institucionālās sistēmas analīze, kura attiecas uz noteiktas nozares politikas izveidošanu, pieņemšanu un ieviešanu3. Pamatojoties uz politikas mērķu analīzi un atbildīgo institūciju kompetenci un veicamo funkciju izvērtēšanu, tiek sagatavotas rekomendācijas, kā optimizēt valsts pārvaldes iestāžu darba organizāciju valsts mērogā, lai nodrošinātu nozares politikas mērķu efektīvu izpildi. Funkciju horizontālās analīzes mērķis ir nodrošināt nozares politikas ieviešanas optimālāku struktūru, kas nodrošina politikas rezultātu sasniegšanu pēc iespējas efektīvāk: bez lieko resursu patēriņa, noteiktos termiņos un bez negatīvajiem blakus efektiem. Kāpēc funkciju horizontālā analīze ir nepieciešama Latvijas valsts pārvaldē? Latvijas valsts pārvaldes sistēma attīstījusies laika gaitā, pakļaujoties dažādām ietekmēm: administratīvajām tradīcijām, politiskajiem lēmumiem, esošās kompetences un resursu iespējām. Eiropas integrācijas process uzskatāmi pierāda, ka nav iespējams sasniegt savlaicīgi plānotos rezultātus, ja pietrūkst budžeta līdzekļi, ja resursi ir pārāk sīki sadalīti starp vairākām institūcijām, ja iestādes uzņemas jaunus uzdevumus bez atbilstoša resursu nodrošinājuma. Gausas ekonomiskās attīstības un iekšzemes produkta pieauguma apstākļos nav iespējams rast lielus finansu resursus visu jauno uzdevumu veikšanai. Piedāvātais risinājums paredz nevis radīt jaunus resursus, bet lietderīgi un efektīvi izmantot jau esošos resursus. Rezultāts. Funkciju horizontālā analīze paredz izvērtēt par noteiktas nozares politiku atbildīgo iestāžu darbību un izstrādāt priekšlikumus sistēmas optimizācijai, kas paredz skaidru atbildību, darba koordināciju, atskaitīšanos un resursus. Funkciju horizontālās analīzes laikā tiek konstatēta funkciju un atbildības dublēšanās un funkciju veikšanas organizācija tiek konsolidēta, lai panāktu lielāku resursu koncentrāciju un samazinātu liekas izmaksas. Funkciju horizontālās analīzes organizācijas posmi 1.posms: izanalizēt valsts politikas mērķus konkrētajā jomā un izvēlētās stratēģijas atbilstību nospraustajiem mērķiem. 2.posms: apzināt visas valsts iestādes, kas ir iesaistītas politikas formulēšanā, administrēšanā, pārraudzībā, ieviešanā un kontrolē. 3.posms: apzināt (jāsastāda funkciju katalogs) uz politikas izveidošanu un ieviešanu vērstas katras iesaistītās institūcijas veicamās funkcijas un izanalizēt tās, izmantojot vertikālās funkciju analīzes metodiku. Veicot funkciju analīzi vairākās institūcijās, jāpamato, balstoties uz iestādes darbības misiju (mērķiem), kāpēc tieši šai iestādei ir jāveic analizējamā funkcija. Ja veicamā funkcija neatbilst iestādes pamata mērķiem, jāizvērtē, kurai no esošajām iestādēm šī funkcija ir piekritīga. 4.posms: izstrādāt alternatīvus kompetenču un funkciju sadalījuma un horizontālās koordinācijas mehānismu variantus. Alternatīvām ir jānodrošina saskaņošana starp politikas formulēšanu, politikas ieviešanu, politikas ieviešanas uzraudzību un novērtēšanu, kā arī atskaitīšanās par politiku atbildīgajai centrālajai iestādei. Jāizvērtē katra alternatīva varianta priekšrocības un trūkumi, vērtējot ekonomisko, sociālo, politisko efektu, kā arī ietekmi uz administratīvās spējas uzlabošanu ilgāka laika periodā. Vērtējot piedāvātās alternatīvas, jāsalīdzina tās ar esošo situāciju un jāpierāda, kāpēc izstrādātās alternatīvas ir labākas par pastāvošo kompetenču un funkciju sadalījumu. 5.posms: organizēt starpministriju konferenci, kurā piedalās nozaru augstākās amatpersonas, politiķi, valsts pārvaldes iestāžu (Finansu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta, Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta, Eiropas integrācijas biroja) amatpersonas, sociālie partneri. Konferences mērķis iepazīstināt dalībniekus ar institucionālās sistēmas sakārtošanas rekomendācijām un izvērtēt piedāvāto alternatīvo risinājumu priekšrocības. 6.posms: pamatojoties uz konferences dalībnieku viedokli, tiek sagatavots konceptuāls priekšlikums Ministru kabinetam par noteiktas nozares institucionālās sistēmas sakārtošanu. Ministru kabinets konceptuāli lemj par reorganizācijas nepieciešamību un uzdod ministrijām sagatavot nepieciešamos normatīvos aktus izmaiņu nodrošināšanai. Funkciju horizontālās analīzes laika termiņš varētu būt no 6 līdz 12 mēnešiem, atkarībā no jautājuma sarežģītības pakāpes. Savukārt rekomendāciju ieviešanas laiks var prasīt 12-18 mēnešus, ņemot vērā nepieciešamos grozījumos normatīvajos aktos un reorganizāciju pieskaņojot budžeta plānošanas procesam. Noslēgums Veicamo analīžu izmaksas ir ievērojamas, piesaistot tikai ārvalstu un vietējos konsultantus, vienas ministrijas funkciju analīze izmaksā aptuveni 36000 latu. Izmaksu svārstības ir atkarīgas no darba uzdevuma apjoma. Atkarībā no uzdevuma apjoma ārvalstu eksperta darba apmaksai vien nepieciešami vidēji 20000 lati mēnesī. Savukārt, vertikālā analīzes veikšana pašu spēkiem var izmaksāt ievērojami lētāk. Tāpēc individuālās ministrijas sakārtošanai nepieciešams izmantot ministrijas apmācītos darbiniekus. Valsts pārvaldes funkciju un institucionālās sistēmas horizontālo analīžu veikšanai ir nepieciešami resursi, lai palielinātu Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta kapacitāti, kā arī lai nodrošinātu ekspertu piesaistīšanu. Ministrijas, izskatot izstrādāto metodiku, to kopumā ir atbalstījušas, vienlaicīgi norādot par analīzei nepieciešamo resursu nepietiekamību. Ņemot vērā pieredzi un ministriju priekšlikums ir pamats secināt, ka funkciju analīzes veikšana nodrošina pietiekamu efektivitāti, ja tiek ievēroti sekojošie nosacījumi: