13. Article

Lai izvērtētu, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, jāpārbauda: 1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. 2015-01-01 14. punktu un 2016. gada 16. jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-18-01 13. punktu). Apstrīdētās normas ir ietvertas Civilprocesa likumā un publiski pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir vienisprātis un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā un ka tās ir pietiekami skaidri formulētas, lai persona varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas sekas. Savukārt tas, vai apstrīdētajās normās noteiktais pienākums prasības pieteikumā norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu pēc būtības ir pieļaujams, jāizvērtē, noskaidrojot, vai ar apstrīdētajām normām noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips. Tātad no apstrīdētajām normām izrietošais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.