14. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Nosakot pamattiesību ierobežojumus, pienākums uzrādīt un pamatot noteikto ierobežojumu leģitīmo mērķi Satversmes tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 13. jūnija sprieduma lietā Nr. 2014‑02-01 13. punktu). Izskatāmajā lietā Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir Satversmes 116. pantā noteiktā citu cilvēku tiesību aizsardzība. Arī Pieteikuma iesniedzēja un pieaicinātās personas ir vienisprātis par šāda ar apstrīdētajām normām noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa esību. Satversmes tiesa secina, ka pašreizējā tiesiskās sistēmas attīstības stadijā apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums nodrošina personai tiesības Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties piekritīgajā tiesā pret konkrētu personu, kura identificējama citstarp pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses. Apstrīdētajās normās paredzētais pamattiesību ierobežojums aizsargā atbildētāja tiesības, nodrošinot viņa saziņu ar tiesu (persona tai adresēto tiesas korespondenci saņem pašas deklarētajā dzīvesvietā) un to, ka tiesas process notiek tuvāk viņa dzīvesvietai. Tādējādi apstrīdētajās normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - Satversmes 116. pantā noteiktā citu personu tiesību aizsardzība.