4. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 96. pantam tādā gadījumā, ja prasītāja rīcībā ir atbildētāja vārds, uzvārds un personas kods. Lai arī pieņēmums par apdraudējuma iespējamību esot teorētisks, dzīvesvietas adreses izpaušanas gadījumā apdraudējumam varot būt pakļauta ikviena fiziskā persona. Samērojot vārda brīvību un atpazīstamu personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, Eiropas Cilvēktiesību tiesa neesot atzinusi, ka šādu personu privātā dzīve būtu aizsargājama vairāk nekā parasta indivīda privātā dzīve. Valstij esot gan pozitīvs, gan arī negatīvs pienākums aizsargāt ikvienas personas privāto dzīvi, tātad arī informāciju par dzīvesvietu. Tas, ka valsts pārvaldes iestāde izvērtē prasības pieteikumu, lai izdarītu secinājumu par to, vai ir pamats sniegt informāciju par iespējamā atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, neesot pieļaujams. Par mazāk ierobežojošu, bet pietiekami efektīvu leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekli varot tikt uzskatīts tiesai uzlikts pienākums noskaidrot iespējamā atbildētāja deklarēto dzīvesvietu un sazināties ar viņu, ja pilnībā sagatavotā prasības pieteikumā ir norādīts iespējamā atbildētāja vārds, uzvārds un personas kods. Tiesai esot pieeja Iedzīvotāju reģistra datiem, tādēļ ar atbildētāja meklēšanas pienākuma uzlikšanu tai netikšot radīti īpaši sarežģījumi. Saeimas apsvērumam, ka atbildētāja meklēšana ietilpst sacīkstes principa tvērumā, nevarot piekrist. Ja ir zināms tikai iespējamā atbildētāja civillietā vārds un uzvārds, tad šīs personas identificēšanā esot jāiesaista valsts pārvaldes iestāde, jo demokrātiskā tiesiskā valstī arī šādā gadījumā neesot pieļaujama liegšana personai vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā. Personai esot jāvēršas Pārvaldē ar motivētu lūgumu izsniegt iespējamā atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Šādos gadījumos tikšot apstrādāti personas dati, bet šis ierobežojums esot nepieciešams, jo citādā veidā tā leģitīmo mērķi neesot iespējams sasniegt. Pārvaldei būšot jāizvērtē iesnieguma motivācijas pamatotība, bet jānorobežojas no civilprasības pieteikuma vērtēšanas. Personas datu atklāšanas gadījumos kompetentajām iestādēm esot jāievēro zināma piesardzība, lai rastu taisnīgu līdzsvaru starp sabiedriskajām un privātajām interesēm, un šis līdzsvars esot juridiski pārbaudāms, ņemot vērā tādus faktorus kā konkrētu interešu nozīmība un iejaukšanās smagums.