5. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 96. pantam. Kļūdainas vai neatbilstošas atbildētāja deklarētās dzīvesvietas norādes gadījumā tiesa, atsakoties ierosināt civillietu, norādot iespējamā atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi un tiesu, kurā prasības pieteikums iesniedzams. Tas pats attiecoties uz lēmumu par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības. Praksē ar lēmumu par prasības atstāšanu bez virzības esot iespējams vērsties Pārvaldē, lūdzot izsniegt informāciju par atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Minētais lēmums apliecinot, ka persona vērsusies tiesā un iespējamā atbildētāja adrese ir nepieciešama, lai ierosinātu tiesvedību. Turklāt tiesā iesniegts Pārvaldes atteikums sniegt informāciju esot jāatzīst par pietiekamu pamatu tam, lai trūkumus uzskatītu par novērstiem un tiesnesis ierosinātu lietu. Papildus tam pastāvot arī citi mehānismi, kas izmantojami, vēršoties tiesā, piemēram, iesniedzot pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu, lūdzot tiesu izprasīt personu identificējošas ziņas. Prasības celšana tiesā pēc atbildētāja darba vai studiju vietas adreses un tiesas dokumentu sūtīšana uz šo adresi nenodrošināšot leģitīmā mērķa sasniegšanu tādā pašā kvalitātē. Esot jānošķir lietas piekritības pamats un tiesas saziņa ar lietas dalībnieku. Tāpat varot rasties sarežģījumi ar fiziskās personas darbavietas noskaidrošanu prasības celšanas nolūkā. Turklāt jau šobrīd pastāvot iespēja tiesas dokumentus personai piegādāt arī tās darbavietā. Tātad tiesai esot iespēja kumulatīvi vai alternatīvi izmantot vairākus dokumentu izsniegšanas veidus gadījumos, kad persona nav sasniedzama tās deklarētajā dzīvesvietā. Tomēr dokumentu izsniegšana personai tās darbavietā vēl vairāk aizskaršot šīs personas tiesības uz privāto dzīvi, tāpēc personas pienākums saņemt sūtījumus attiecoties tikai uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, ja vien pati persona nav norādījusi, ka vēlas dokumentus saņemt savā darbavietā. Tieslietu ministrija nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas ierosinājumam paredzēt, ka tiesai pašai jānoskaidro piekritīgā tiesa. Civilprocesa likums nosakot jau ierosinātu lietu, nevis neizlemta prasības pieteikuma pārsūtīšanu, jo tiesnesim esot jālemj par prasības pieteikumu un lietas ierosināšanu kopumā. Attiecībā uz personas datu aizsardzību jau šobrīd esot spēkā atbilstošs regulējums, jo saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu fiziskās un juridiskās personas varot saņemt reģistra informāciju par citu personu uz motivēta iesnieguma pamata.