7. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs Martins Osis - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 96. pantam. Noteikts informācijas par atbildētāju kopums esot nepieciešams, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu neatkarīgi no tā, kāds ir civilprocesuālais regulējums. Fiziskās personas faktiskā dzīvesvieta varot arī nesakrist ar tās deklarēto dzīvesvietu. Likumdevējs nošķirot deklarēto un faktisko dzīvesvietu pēc mērķa un satura. Deklarētā dzīvesvieta kalpojot oficiālajai saziņai, bet ne vienmēr arī kā reālā un faktiskā dzīvesvieta. Tātad atbildētāja tiesības uz privāto dzīvi varot aizskart tikai ziņas par viņa faktisko dzīvesvietu tādā gadījumā, kad tā sakrīt ar viņa deklarēto dzīvesvietu. Apstrīdētās normas esot vērstas uz to, lai atbildētājam tiktu nodrošināta iespēja paust savu attieksmi pret celto prasību un īstenot savas procesuālās tiesības. Pārkāpumi, kas saistīti ar to, ka lietas dalībnieki nav pienācīgi informēti par tiesas sēdi, esot tādi pārkāpumi, kas var novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Tādēļ pienācīga lietas dalībnieku informēšana ne tikai tieši skarot šos subjektus, bet arī ietekmējot tiesu sistēmas funkcionēšanas efektivitāti. Deklarētās dzīvesvietas princips aptverot visu civilprocesa sistēmu, bet izskatāmajā lietā esot apstrīdēta tikai daļa no attiecīgā regulējuma, kura kvalitāte, efektivitāte un piemērotība būtu jāapskata plašāk, nevis aprobežojoties ar pienākumu prasības pieteikumā ietvert informāciju par atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Pieteikuma iesniedzējas piedāvātās alternatīvas esot vērtējamas piesardzīgi. Tas, ka tiesai pašai būtu jānoskaidro piekritīgā tiesa, lai pārsūtītu tai prasības pieteikumu, varētu radīt nevēlamu administratīvo slogu. Arī iespēja celt prasību tiesā pēc darba vai studiju vietas esot vērtējama kritiski, jo pastāvot riski saistībā ar šāda regulējuma praktisko piemērošanu, ietekmi uz procesuālo ekonomiju, kā arī papildu slogu prasītājam, uz kuru civilprocesā sākotnēji jau tāpat gulstoties liels pienākumu apjoms. Dzīvesvietas deklarēšana varot ietiekties subjekta privātās dzīves sfērā, jo zināmā mērā tā sasaistot indivīdu ar konkrētu ģeogrāfisku punktu, taču indivīds varot šo ietekmi reducēt, norādot vietu, kur viņš neveic privātas aktivitātes. Līdz ar to deklarētās dzīvesvietas sistēma esot pietiekami efektīvs un piemērots oficiālās saziņas līdzeklis, kurš gan varētu tikt pilnveidots, taču neesot uzskatāms par tādu, kas indivīda privāto dzīvi ietekmētu tik negatīvi, lai būtu apšaubāma tā atbilstība Satversmei.