6. Article

Atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 40.0 versijā iekļautā projekta konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu). 7 (MK 16.06.2022. rīkojuma Nr. 420 redakcijā) Ministru prezidents Māris Kučinskis Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Apstiprināts ar Ministru kabineta 2018. gada 17. oktobra rīkojumu Nr. 532) Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija (Maksājumu uzskaite un uzkrājuma princips) Projekta apraksts (kopsavilkums) Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) projekts "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija (Maksājumu uzskaite un uzkrājuma princips)" ir projekta "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija" otrais apakšprojekts. Projekta "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija" mērķis ir efektīva, mūsdienīga, uz modernām tehnoloģijām balstīta risinājuma izveide, kas: • samazinās administratīvo slogu nodokļu maksātājiem; • veicinās valsts pārvaldes efektivitāti; • uzlabos VID sniegto pakalpojumu pieejamību. Projekta "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija (Maksājumu uzskaite un uzkrājuma princips)" (turpmāk – projekts) mērķi iekļaujas projekta "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija" mērķu struktūrā. Projektam ir izvirzīti šādi mērķi: M1: ieviest uzkrājuma principu; M2: ieviest vienoto nodokļu kontu; M3: nodrošināt pilnīgu informāciju par faktiskajiem konkrētā perioda VID administrētajiem valsts budžeta ieņēmumiem. Darbības projekta mērķu sasniegšanai: Projekta mērķu sasniegšanai nepieciešams: • izstrādāt mūsdienu tehnoloģijās balstītu ar iekšzemes nodokļiem un VID administrētajām nodevām saistīto maksājumu uzskaites un administrēšanas funkcionalitāti un nodokļu ieņēmumu grāmatvedības uzskaites funkcionalitāti; • pilnveidot VID nodokļu administrēšanas un pakalpojumu sniegšanas procesus; • nodrošināt informācijas sistēmu (turpmāk – IS) atbalstu VID administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu valsts budžetā uzskaitei pēc uzkrājuma principa; • nodrošināt IS atbalstu vienotajā nodokļu kontā veikto maksājumu administrēšanā VID administrētajiem valsts budžeta ieņēmumiem; • publicēt VID datu kopas atkalizmantojamu datu formātos. Projekta rezultāta rādītāji: Nr. p. k.Rezultāta rādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaSasniedzamā vērtība2 gadus pēc projekta beigām3 gadus pēc projekta beigām1.Nodokļu maksāšanai nepieciešamais laiks, salīdzinot ar sākotnējo vērtību 2016. gadāstundas gadā168,51201002.Nodokļu maksātāju apmierinātība ar VID sniegtajiem pakalpojumiem%8488903.Vidējais nodokļu maksājumu dokumentu skaita samazinājums vienai juridiskai personai attiecībā pret 2016. gada rādītājiem%100–40–414.Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas novērtēšanas vidējais laiksdienas855555Projekta iznākuma rādītāji: Nr. p. k.Iznākuma rādītājsMērvienībaSasniedzamā vērtība projekta beigās1.Pilnveidoti darbības procesiskaits132.Pilnveidoti e-pakalpojumiskaits213.Izveidotas datu kopas publicēšanai atkalizmantojamo datu formātosskaits114.Ieviests uzkrājuma princips VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem valsts budžetāskaits10Atbilstoši projektā plānotajām izmaksām sistēmas izstrādes izmaksas ir 4 530 000 euro. Pēc projekta īstenošanas ikgadējās uzturēšanas izmaksas tiek plānotas 10 % apmērā no izstrādes izmaksām un ir 453 000 euro. Kopā izstrādes un 15 gadu laikā uzturēšanas izmaksas ir 11 325 000 euro. Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums SAM rezultāta rādītājos: Sociālekonomiskais ieguvumsEkvivalents naudas izteiksmēAprēķinsDarba laika ietaupījums saimnieciskās darbības veicējiem nodokļu maksāšanai774 751 euro gadāIetaupītais darba laiks (T) – 57,44 slodzes gadā Vidējā darba alga privātā sektorā strādājošiem (A) – 1124 euro mēnesī Periods (P) – 12 mēneši T x A x P = 57,44 x 1 124 x 12 Finanšu ietaupījums saimnieciskās darbības veicējiem nodokļu maksāšanai794 092 euro gadāMaksājumu skaita samazinājums (M) – 2 205 810 maksājumi gadā Banku sniegtie pakalpojumi (B) – 0,36 euro/maksājums M x B = 2 205 810 x 0,36 Darba laika ietaupījums saimnieciskās darbības veicējiem iesniegumu sagatavošanai par kļūdainu maksājumu novirzīšanu vai pārmaksu atmaksu107 230 euro gadāIetaupītais darba laiks (T) – 7,95 slodzes gadā Vidējā darba alga privātā sektorā strādājošiem (A) – 1124 euro mēnesī Periods (P) – 12 mēneši T x A x P = 7,95 x 1124 x 12 Aprēķini ir veikti saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par vidējo darba samaksu un darbaspēka izmaksām 2017. gadā. Ņemot vērā, ka ekonomiskais ieguvums paredzams ar 2021. gadu, kopējā ieguvuma aprēķinos tika izmantots makroekonomiskais rādītājs "Darba algas (bruto) izmaiņas, salīdzināmās cenās (procentos)" un reālā sociālā diskonta likme 5 % (http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/ppp/tiesibu_akti/makroekonomiskie_ pienemumi_un_prognozes, publicēts 04.10.2017.). Kopējais sociālekonomiskais ieguvums no projekta īstenošanas (finanšu ekonomija un laika ietaupījums naudas izteiksmē) 2021. gadā veidos 1 779 045 euro gadā, bet projekta dzīvescikla laikā (t. i., projekta ieviešana un 15 gadi pēc projekta noslēguma) – 31 207 569 euro (diskontēti 18 932 485 euro), kas pārsniedz projekta īstenošanas un uzturēšanas izmaksas 11 325 000 euro (diskontēti 8 606 855 euro – ar reālo finansiālā diskonta likmi 4 %). Sociālekonomiskais ieguvumsEkvivalents naudas izteiksmēAprēķinsVID darba laika ietaupījums, ieviešot vienoto nodokļu kontu974 991 euro gadāIetaupītais darba laiks (T) – 46,46 slodzes gadā Vidējā vispārējās valdības sektorā strādājošo darba alga (A) – 1748,80 euro mēnesī Periods (P) – 12 mēneši T x A x P = 46,46 x 1748,8 x 12 Tā kā, ieviešot vienoto nodokļu kontu, nodokļu maksātājiem vairs nebūs jāraksta iesniegumi maksājumu novirzīšanai citu nodokļu un nodevu parādu segšanai, arī VID veidosies ietaupījums. Pieņemot, ka 2021. gadā veidosies 30 %, 2022. gadā 70 %, bet no 2023. gada 100 % no plānotajiem slodžu ietaupījumiem, kopējais ieguvums projekta dzīvescikla laikā (t. i., projekta ieviešana un 15 gadi pēc projekta noslēguma) būs 19 357 545 euro (diskontēti 11 366 986 euro) (arī šajos aprēķinos tika izmantots makroekonomiskais rādītājs "Darba algas (bruto) izmaiņas, salīdzināmās cenās (procentos)" un reālā sociālā diskonta likme 5 %). Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola