10. Article

Saistošie noteikumi Nr. 148 paredz triju veidu nekustamā īpašuma nodokļa likmes: likmi - 1,5 procentu apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības; samazinātās likmes - 0,2, 0,4 vai 0,6 procentu apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības; paaugstināto likmi - 3 procentu apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības. Apstrīdētā norma neattiecas uz valsts, pašvaldības un pašvaldības kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošajiem nodokļa objektiem, privāto tiesību juridiskajām personām, tiem īpašumiem, kuri tiek izmantoti saimnieciskās darbības veikšanai, un neskar paaugstinātās nodokļa likmes piemērošanu. 10.1. No Saistošo noteikumu Nr. 148 3. punkta secināms, ka pamatā samazinātās nodokļa likmes piemēro nodokļa maksātājam, kuram piederošā īpašuma lietošanas veids ir dzīvošana, ja konkrētajā īpašumā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 ir deklarēta kādas personas dzīvesvieta un tas netiek izmantots saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt Saistošo noteikumu Nr. 148 3. punkts iedala nodokļa maksātājus vairākās grupās - pēc nodokļa maksātāja statusa (fiziskā vai juridiskā persona), kā arī pēc tā, kāds nekustamā īpašuma objekts konkrētajam nodokļa maksātājam pieder. Tā šo noteikumu 3.1. apakšpunktā noteikta samazināto nodokļa likmju piemērošana nodokļa maksātājam par dzīvokļa īpašuma sastāvā esošu ēkas daļu, kuras lietošanas veids ir dzīvošana, un šai daļai piekrītošo koplietošanas telpu platību, vai arī par viendzīvokļa māju. Savukārt 3.2. apakšpunktā noteikta samazināto nodokļa likmju piemērošana nodokļa maksātājam par daudzdzīvokļu māju, kas nav sadalīta dzīvokļa īpašumos, vai arī par telpu grupu nedzīvojamā ēkā, kuras lietošanas veids ir dzīvošana. 10.2. Tiesībsargs norāda, ka nodokļa maksātāji - fiziskās personas -, kuriem jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvokļa īpašumu vai viendzīvokļa māju, kurā deklarēta vienas personas dzīvesvieta, ir salīdzināmi ar nodokļa maksātājiem, kuriem šis nodoklis jāmaksā par daudzdzīvokļu māju, kura nav sadalīta dzīvokļa īpašumos un kurā deklarēto personu skaits ir vienāds ar īpašnieku skaitu. Abas personu grupas raksturojot tādas vienojošās pazīmes kā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu un deklarēta personas dzīvesvieta šajā īpašumā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 4. lp.). Turpretī Rīgas dome uzsver, ka minētās personas nav salīdzināmas, jo tām pieder atšķirīgi nodokļa objekti - dzīvokļa īpašums vai viendzīvokļa māja un dzīvokļa īpašumos nesadalītas daudzdzīvokļu mājas (sk. lietas materiālu 1. sēj. 32. lp.). No lietas materiāliem secināms, ka varētu tikt salīdzinātas šādas personu grupas: 1) nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji - fiziskās personas -, kuriem jāmaksā nodoklis par dzīvokļa īpašuma sastāvā esošu ēkas daļu, kuras lietošanas veids ir dzīvošana, vai par viendzīvokļa māju, ja minētajos objektos taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 ir deklarēta vismaz vienas personas dzīvesvieta; 2) nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji - fiziskās personas -, kuriem jāmaksā nodoklis par daudzdzīvokļu māju, kas nav sadalīta dzīvokļa īpašumos, vai par telpu grupu nedzīvojamā ēkā, kuras lietošanas veids ir dzīvošana, ja taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 minētajos objektos dzīvesvietu deklarējušo personu skaits ir vienāds ar nodokļa maksātāju skaitu. 10.3. Satversmes tiesa ir atzinusi: lai noskaidrotu, vai personu grupas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams noteikt galveno šīs personu grupas vienojošo pazīmi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2017‑15‑01 18. punktu). Konkrētajā gadījumā ir saskatāmas vairākas abām personu grupām raksturīgas pazīmes, piemēram, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma lietošanas veids un fakts, ka nodokļa objektā ir deklarēta kādas personas dzīvesvieta. Tomēr, ievērojot Saistošo noteikumu Nr. 148 3. punkta un apstrīdētās normas regulējumu kopumā, kā arī izskatāmās lietas apstākļus, par galveno minētās personu grupas vienojošo pazīmi ir atzīstams pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli par tādu nekustamā īpašuma objektu, kura lietošanas veids ir dzīvošana un kurā ir deklarēta kādas personas dzīvesvieta. Līdz ar to norādītās personu grupas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.