15. Article

Izvērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti atšķirīgās attieksmes leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesa pārbauda, vai ar tiem šo mērķi var sasniegt. Turklāt, pārbaudot atšķirīgās attieksmes samērīgumu kopsakarā ar Satversmes 105. panta pirmo teikumu, jāņem vērā tas, ka nodokļu tiesību specifika ietekmē konstitucionālās kontroles apjomu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103 20. punktu). Ja ir ievēroti vispārējie tiesību principi un citas Satversmes normas, izšķiršanās par to, kāda nodokļa likme vai nodokļa aprēķināšanas princips būtu samērīgs un nepieciešams, ir politikas un lietderības jautājums (sal. sk. Satversmes tiesas 2008. gada 30. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 7. un 11. punktu). 15.1. Rīgas dome uzskata, ka tās izraudzītais līdzeklis ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo kopš 2015. gada kopējais to mājokļu skaits, kuros nav deklarēta nevienas personas dzīvesvieta, Rīgā ir samazinājies gandrīz trīs reizes (sk. lietas materiālu 1. sēj. 56. lp.). Arī tiesībsargs pieteikumā norāda, ka šis līdzeklis ir piemērots atšķirīgās attieksmes leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tomēr tiesībsargs un vairākas pieaicinātās personas uzskata, ka apstrīdētajā normā ietvertā vienai deklarētajai personai piekrītošā telpu platība - 30 kvadrātmetru - nav objektīvs atšķirīgu nekustamā īpašuma nodokļa likmju piemērošanas kritērijs. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, minētā platība ir nesamērīgi maza (sk. lietas materiālu 1. sēj. 52.-53., 147. lp.). Apstrīdētajā normā ietvertais kritērijs - vienai dzīvesvietu deklarējušai personai piekrītošo telpu platība - ir pašvaldības izšķiršanās par konkrētam nekustamā īpašuma nodokļa objektam piemērojamā nodokļa aprēķināšanas principu, un šī izšķiršanās var būt pamatota gan ar tiesiskiem, gan lietderības apsvērumiem. Pašvaldības noteiktajam nodokļa aprēķināšanas principam ir jābūt saprātīgi izskaidrojamam, un apstrīdētajai normai pašai par sevi jāatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām. Tātad, lai konkrētajā gadījumā izvērtētu, vai izraudzītie līdzekļi, tostarp vienai deklarētajai personai piekrītošā telpu platība - 30 kvadrātmetru -, ir piemēroti atšķirīgās attieksmes leģitīmā mērķa sasniegšanai kopsakarā ar Satversmes 105. panta pirmo teikumu, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai apstrīdētajā normā ietvertajam nodokļa aprēķināšanas principam ir saprātīgs izskaidrojums (sal. sk. Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103 24.1. punktu un 2015. gada 3. jūlija sprieduma lietā Nr. 2014‑12-01 19. punktu). 15.2. No Saistošo noteikumu Nr. 148 paskaidrojuma raksta izriet, ka, nosakot vienai dzīvesvietu deklarējušai personai piekrītošo telpu platību, Rīgas dome izmantojusi statistikas datus. Proti, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2009. gada beigās vidējais dzīvojamais fonds uz vienu Rīgas iedzīvotāju bijis 25,7 kvadrātmetri. Savukārt saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem 2015. gadā vidējais dzīvojamais fonds uz vienu Rīgas iedzīvotāju bijis 28,35 kvadrātmetri (sk. lietas materiālu 1. sēj. 82. lp.). Arī, aplūkojot Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju, secināms, ka dzīvojamo telpu platība uz vienu iedzīvotāju Rīgas reģionā 2015. un 2016. gadā bijusi 30 kvadrātmetru, bet 2017. gadā - 31 kvadrātmetrs (sk. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzi. Pieejama: https://data.csb.gov.lv/). Tādējādi izraudzītajam nodokļa aprēķināšanas principam ir saprātīgs izskaidrojums. Atbilstoši apstrīdētajai normai samazinātās nodokļa likmes nodokļa maksātājam piemēro atkarībā no viņam piederošā īpašuma kadastrālās vērtības, telpu platības un šajā īpašumā deklarēto personu skaita, pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušai personai piekrīt 30 šā īpašuma kvadrātmetri, kuru lietošanas veids ir dzīvošana. Nodokļa maksātājs ir ieinteresēts, lai viņam tiktu piemērotas samazinātās nodokļa likmes. Ja nodokļa maksātājs vēlas, lai viņam piemērotu minētās likmes, viņam ir vai nu pašam jādeklarē dzīvesvieta attiecīgajā nodokļa objektā, vai arī jāpiedāvā tā dzīvošanai citām personām un jāļauj tām deklarēt tur savu dzīvesvietu. Attiecīgi palielinās ieņēmumi, ko pašvaldība gūst no tās administratīvajā teritorijā deklarēto personu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem. Līdz ar to izraudzītie līdzekļi ir piemēroti atšķirīgās attieksmes leģitīmā mērķa sasniegšanai.