3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Rīgas dome - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam teikumam. Saistošie noteikumi Nr. 148 esot veidoti tādējādi, ka dzīvokļa īpašumam samazinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes tiek piemērotas, ja tajā taksācijas gada 1. janvārī ir deklarēta vienas personas dzīvesvieta. Savukārt dzīvokļa īpašumos nesadalītajām daudzdzīvokļu mājām samazinātās nodokļa likmes tiekot piemērotas, nosakot taksācijas gada 1. janvārī konkrētajā īpašumā deklarētai personai piekrītošo telpu platību. Lai noskaidrotu, vai personas, kurām pieder dzīvokļa īpašums, un personas, kurām pieder daudzdzīvokļu mājas, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, esot jāizprot ne vien nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas vispārīgie noteikumi, bet arī kopīpašuma tiesiskās un faktiskās īpatnības nodokļa aprēķina kontekstā. Dzīvokļa īpašums un dzīvokļa īpašumos nesadalītās mājas esot pilnīgi atšķirīgi nodokļa objekti. Turklāt dažādu iemeslu dēļ uz kopīpašumā esošiem īpašuma objektiem neesot iespējams pilnībā attiecināt vispārīgo nodokļa aprēķināšanas kārtību. Dzīvokļa īpašuma gadījumā nodoklis tiekot aprēķināts no šā īpašuma kadastrālās vērtības, savukārt dzīvokļa īpašumos nesadalītas mājas gadījumā katram kopīpašniekam nodokli aprēķinot no viņam piederošajām domājamām daļām atbilstošās kadastrālās vērtības. Tikpat būtiska nozīme esot arī telpu grupu lietošanas veidam un faktiskajam izmantojumam. Gan Īpašuma nodokļa likums, gan Saistošie noteikumi Nr. 148 nekustamajiem īpašumiem, kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, paredzot citādu nodokļa aprēķināšanas kārtību nekā pārējiem nodokļa objektiem. Katram kopīpašniekam aprēķinātais nodoklis esot tieši atkarīgs no ēkā esošo telpu lietošanas veida, no tā, vai citi kopīpašnieki izmanto telpas saimnieciskajā darbībā, nevis no tā, kuras telpas konkrētais īpašnieks faktiski lieto. Tādējādi no katra kopīpašnieka rīcības esot atkarīgs arī pārējiem kopīpašniekiem aprēķinātais nodoklis. Kopīpašuma gadījumā neesot iespējams sasaistīt personas deklarēto dzīvesvietu ar šai personai piederošo īpašuma domājamo daļu, turpretī dzīvokļa īpašuma gadījumā šādas problēmas neesot. Līdz ar to personas, kurām pieder dzīvokļa īpašums, un personas, kurām pieder daudzdzīvokļu mājas, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, atrodoties būtiski atšķirīgos apstākļos un pret tām esot jāizturas atšķirīgi. Pieteikumā esot aplūkota "ideālā" situācija, kad dzīvokļa īpašumos nesadalītas ēkas īpašnieku skaits sakrīt ar ēkā deklarēto personu skaitu. Tomēr praksē tikai septiņos procentos gadījumu daudzdzīvokļu mājā, kas nav sadalīta dzīvokļa īpašumos, deklarēto personu skaits sakrītot ar tās kopīpašnieku skaitu. Ēkas īpašnieku skaits neesot tas rādītājs, kas objektīvi atspoguļotu to, kādā veidā ēka tiek izmantota. Neesot taisnīgi un objektīvi izvirzīt prasību pēc vienas personas deklarētās dzīvesvietas uz vienu kopīpašnieku. Tāpēc arī apstrīdētajā normā ietvertā samazināto nodokļa likmju piemērošanas kārtība neesot atkarīga no ēkas īpašnieku skaita. Papildu paskaidrojumos Rīgas dome uzsver, ka apstrīdētā norma netraucējot īpašniekam rīkoties ar savu īpašumu, bet gan paredzot samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmju piemērošanas kārtību. Ja apstrīdētajā normā ir ietverts personas īpašuma tiesību ierobežojums, tad tas esot pieņemts saskaņā ar likumu un tam esot leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības nodrošināšana. Lai noteiktu samērīgu dzīvokļa īpašumos nesadalītā ēkā deklarētai personai piekrītošo platību, Rīgas dome esot vērtējusi un analizējusi statistikas datus. Apstrīdētā norma ļaujot diferencēt dzīvokļa īpašumos nesadalītām mājām piemērojamo nodokļa likmi. Šāds regulējums esot samērīgāks nekā viena nosacījuma piemērošana visai dzīvokļa īpašumos nesadalītai mājai. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Rīgas dome norāda, ka nepiekrīt pieaicinātās personas Tieslietu ministrijas viedoklim. Apstrīdētā norma neesot īpaši veidota tā, lai viena kopīpašnieka rīcība ietekmētu citiem kopīpašniekiem aprēķināto nodokli. Šāds regulējums izrietot no Īpašuma nodokļa likuma 2. panta ceturtās daļas.