5. Article

Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma pārkāpj Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu un ierobežo personai Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības. Saskaņā ar Īpašuma nodokļa likuma 2. panta ceturto daļu kopīpašuma gadījumā persona maksājot nekustamā īpašuma nodokli atbilstoši tai piederošajai kopīpašuma domājamai daļai. Turklāt Īpašuma nodokļa likumā gan attiecībā uz dzīvokļa īpašuma īpašniekiem, gan attiecībā uz dzīvokļa īpašumos nesadalītas daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem esot paredzēts vienots nodokļa noteikšanas princips - procenti no nodokļa objekta kadastrālās vērtības. Lai nošķirtu gadījumus, kad piemērojamas samazinātās nodokļa likmes un kad piemērojama pamatlikme, Rīgas dome Saistošajos noteikumos Nr. 148 ietvērusi deklarētās dzīvesvietas prasību. Turklāt attiecībā uz dzīvokļa īpašumos nesadalītām mājām esot ietverta papildu prasība - dzīvesvietu deklarējušai personai piekrītošo kvadrātmetru skaits. Šāda prasība neatbilstot tiesiskās vienlīdzības principam. Attiecībā uz sērijveida ēkās esošo dzīvokļu platību varot secināt, ka tikai atsevišķa tipa ēkās ir par 30 kvadrātmetriem mazāki dzīvokļi. Arī ēkās, kas būvētas pirms Otrā pasaules kara, dzīvokļu platība parasti esot lielāka par 30 kvadrātmetriem. No minētā izrietot, ka dzīvokļa īpašumu īpašnieki vairumā gadījumu ir izdevīgākā situācijā nekā dzīvokļa īpašumos nesadalīto māju īpašnieki. Pašvaldībai savos saistošajos noteikumos esot jānosaka tāda nodokļa aprēķināšanas kārtība, kas pieļautu samazināto nodokļa likmju piemērošanu arī dzīvokļa īpašumos nesadalītām daudzdzīvokļu mājām neatkarīgi no to lieluma un atbilstoši katra kopīpašnieka domājamai daļai. Tādēļ apstrīdētajā normā ietvertā papildu prasība neesot objektīva un piemērota nekustamā īpašuma nodokļa likmes noteikšanai.