6. Article

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija - uzskata, ka atsevišķos gadījumos apstrīdētā norma varētu pārkāpt Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu, tomēr tā neierobežo personai Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības. Izskatāmajā lietā visupirms esot jāvērtē tas, vai dzīvokļa īpašumos nesadalītas daudzdzīvokļu mājas ir salīdzināmas ar daudzdzīvokļu mājām, kas sadalītas dzīvokļa īpašumos (piemēram, pēc īpašuma tiesībām, tehniskajiem datiem, izmaksām, nekustamā īpašuma tirgus tendencēm, īpašuma pārvaldīšanas un citos aspektos). Ja minētās mājas ir uzskatāmas par salīdzināmiem nekustamā īpašuma objektiem, tad esot jāpārbauda, vai to īpašnieki (nodokļa maksātāji) atrodas līdzīgos apstākļos. Ja viena daudzdzīvokļu māja sastāv no 10 dzīvokļa īpašumiem un katram no tiem ir viens īpašnieks, bet cita daudzdzīvokļu māja ir 10 īpašnieku kopīpašums un katrs no šiem īpašniekiem dzīvo vienā dzīvoklī, tad visi īpašnieki atrodoties līdzīgos apstākļos, ja vien netiek ņemta vērā atšķirīgā īpašumu forma. Šādā gadījumā esot pamatots tiesībsarga viedoklis, ka apstrīdētā norma paredz nevienlīdzīgu attieksmi nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā atkarībā no tā, vai māja ir vai nav sadalīta dzīvokļa īpašumos. Tomēr, vērtējot apstrīdēto normu, esot jābalstās ne vien uz teorētiski iespējamām situācijām, bet arī uz reālu situāciju, kuras risināšanai šī norma pieņemta. Rīgas dome pirms apstrīdētās normas pieņemšanas esot vērtējusi dažādus kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus, piemēram, dzīvokļa īpašumos nesadalīto māju īpašnieku struktūru. Aplūkojot minētos rādītājus, varot apšaubīt to, ka personas, kurām pieder dzīvokļa īpašumos nesadalīta māja, un personas, kurām pieder dzīvokļa īpašums, atrodas salīdzināmos apstākļos. Apstrīdētajai normai esot ekonomisks pamats, kuru vēl vairāk pastiprinot viens no tās izdošanas mērķiem - veicināt dzīvojamo māju efektīvu izmantošanu, lai novērstu "tukšo dzīvokļu" skaita pieaugumu un risinātu īres tirgus problēmas. Apstrīdētā norma esot vērtējama ne vien no īpašnieku, bet arī no īrnieku tiesību aspekta. Dzīvokļa īpašumos nesadalītā mājā deklarēto personu skaits esot būtisks instruments dzīvokļu īrnieku aizsardzībai.