16. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pienākums norādīt leģitīmo mērķi Satversmes tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā - Saeimai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2014-05-01 18. punktu). Saeima norāda, ka papildlikmes maksāšanas pienākuma mērķis ir veicināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Tas izriet no tiesībām uz labvēlīgu vidi un nodrošina ilgtspējas principa ievērošanu. Tādējādi pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības aizsardzība. Arī Pieteikuma iesniedzēja un pieaicinātās personas ir vienisprātis, ka minētā ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība, veicinot lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādāšanu un sakopšanu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no tiesībām uz labvēlīgu vidi citstarp izriet valsts pienākums nodrošināt labvēlīgu vidi nākamajām paaudzēm (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 12. punktu). Ilgtspējība ir viens no konstitucionālajiem principiem, kas vērsts uz Satversmē ietverto mērķu un vērtību aizsardzību, kā arī to īstenošanu (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-24-03 11. punktu). Ilgtspējīga attīstība ir sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 15. punktu). Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir viens no valsts ekonomikai nozīmīgākajiem dabas resursiem (sk., piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam 356. punktu). Tā būtiski ietekmē labvēlīgu dzīves vidi, ir nozīmīga dabas bagātība un vērtīgs tautsaimniecības resurss. Šādas zemes uzturēšanai un saglabāšanai nākamajām paaudzēm ir jāizvirza arī atbilstošas prasības attiecībā uz tās kopšanu. No ilgtspējas principa izriet pienākums nodrošināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu, tās efektīvu izmantošanu un apstrādāšanu, kas ietver Latvijai raksturīgās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ilgtspējīga izmantošana var ievērojami uzlabot tautsaimniecības stāvokli, šo zemju atgriešana ražošanā ir arī viens no valsts Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam mērķiem (sk. Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam 70. punktu). Nodokļi veido valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumus, un tie tiek noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 22. punktu un 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 9. punktu). Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība, veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī un nodrošinot arī pašvaldību budžetu ieņēmumus. Līdz ar to apstrīdētajā normā noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības aizsardzība.