2. Article

Pieteikuma iesniedzēja - Augstākā tiesa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - lūdz izvērtēt likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi (turpmāk - apstrīdētā norma), atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. pantam. Minētajā administratīvajā lietā persona lūdz atzīt par prettiesisku Viesītes novada domes lēmumu, ar kuru tai aprēķināta nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi (turpmāk arī - papildlikme) par 2011. gadu, kaut arī nekustamais īpašums ticis pārdots jau 2011. gada martā. Pieteikuma iesniedzēja piekrīt, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes neapstrādāšana var būt iemesls piemērot nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi. Tādējādi arī īpašnieki tiekot preventīvi mudināti veikt vismaz minimālu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi. Papildlikme tiekot noteikta par to taksācijas gadu, kurā īpašums nav apstrādāts, nevis, piemēram, kā likmes paaugstinājums nākamajā gadā. Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" nosakot, ka, atsavinot nekustamo īpašumu, tā pārdevējam ir pienākums samaksāt nodokli par laiku līdz atsavināšanas gada beigām. Tādējādi tiekot atvieglota nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana. Nodokļa apmērs esot prognozējams un pat precīzi zināms. Tomēr likumdevējs neesot nošķīris nodokļa likmes un papildlikmes maksātājus. Papildlikme varot tikt piemērota personai, kas vairs nemaz nav atbildīga par zemes apstrādāšanu. Proti, papildlikmes maksātājs esot persona, kam nodokļa maksāšanas pienākums bija gadā, kurā lauksaimniecības zeme netika apstrādāta, un nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā šī persona esot zemes pārdevējs. Papildlikmes piemērošana, atšķirībā no nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanas, esot atkarīga no taksācijas gada nogalē, tas ir, rudenī, konstatētajiem apstākļiem, un to prognozēšana vai ietekmēšana varot būt neiespējama, atsavinot nekustamo īpašumu gada pirmajā pusē. Tāpēc par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi maksājamās papildlikmes piemērošana šādai personai esot netaisnīga un neesot saderīga ar tās piemērošanas mērķi. Pieteikuma iesniedzēja neapšauba, ka nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākums un no tā izrietošais īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam ir leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības aizsardzība. Tomēr dažos gadījumos likumdevēja izraudzītie līdzekļi neesot piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Proti, gadījumā, kad nekustamais īpašums tiek atsavināts līdz 31. augustam, varot rasties finansiāli nelabvēlīgas sekas personai, kura vairs nav atbildīga par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādāšanu. Papildlikmes maksāšanas pienākuma noteikšana tam īpašniekam, kurš faktiski ir atbildīgs par šādas zemes neapstrādāšanu, neapdraudētu iespējas sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi un vienlaikus būtu gan taisnīgāks, gan arī racionālāks risinājums.