5. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešā daļa, ciktāl tā neparedz papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, neatbilst Satversmes 105. pantam. Papildlikmei esot ne tikai viens - fiskālais mērķis, bet arī otrs mērķis - preventīvi veicināt lauksaimniecības zemes sakopšanu. Pamatlikmes un papildlikmes aprēķināšanas un piemērošanas nosacījumi esot atšķirīgi. Papildlikmes par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi aprēķināšana un piemērošana esot iespējama tikai kārtējā gada beigās vai nākamā gada sākumā. Objektīvi varot rasties tādas situācijas, ka persona, kas vairs nav atbildīga par šādas zemes sakopšanu, joprojām ir atbildīga par papildlikmes maksāšanu. Likumdevēja izraudzītais līdzeklis neesot piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo pieļaujot to, ka nodokļa papildlikmi nākas maksāt tai personai, kura reāli nav varējusi nodrošināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes sakopšanu vai apstrādi. Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" ietvertais pamatprincips attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma izbeigšanos atvieglojot un vienkāršojot šā nodokļa administrēšanu. Taču likumā esot paredzēti arī izņēmumi no šā pamatprincipa. Tādējādi likumdevējs jau esot diferencējis gadījumus, kuriem noteikts atsevišķs, uz iesaistīto personu tiesību un pienākumu taisnīgu līdzsvarošanu vērsts regulējums. Tiesībsargs uzskata, ka pastāv alternatīvi leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi. Proti, likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešajā daļā varētu paredzēt vēl vienu izņēmuma gadījumu, lai diferencētu par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi maksājamās papildlikmes maksātājus atkarībā no nekustamā īpašuma atsavināšanas laika.