6. Article

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija - piekrīt, ka personai, kas ar savām darbībām nav nedz varējusi, nedz bijusi tiesīga ietekmēt nekustamā īpašuma uzturēšanu, nevajadzētu maksāt nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi par šo īpašumu. Tomēr pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi varot izrietēt arī no tā, ka nekustamā īpašuma īpašnieks nav pienācīgi pildījis savus pienākumus attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu ne tikai tajā taksācijas gadā, kad tam vairs nav iespējas kopt attiecīgo lauksaimniecībā izmantojamo zemi, bet arī iepriekšējā gadā, kad tā rīcībai ar attiecīgo zemi nebija nekādu ierobežojumu. Nodokļu politikā vajagot būt nodrošinātam līdzsvaram starp nodokļu uzlikšanas taisnīgumu, vienkāršību un efektivitāti. Tāpēc likumdevējam esot jāpieņem tādas tiesību normas, kas ļautu sasniegt likumā noteikto papildlikmes piemērošanas mērķi, bet nepadarītu nodokļa administrēšanas sistēmu smagnēju, administratīvi sarežģītu un nesamērīgi dārgu. No tiesiskā viedokļa neesot pieļaujams tas, ka nekustamā īpašuma nodokli, kas ietver papildlikmes maksājumu, vienā un tajā pašā taksācijas gadā maksātu divas dažādas personas. Par jebkuriem pienākumiem, to izpildes kārtību un neizpildes sekām līgumslēdzējas puses varot vienoties, slēdzot pirkuma līgumu. Finanšu ministrija norāda, ka par nodokļa papildlikmes maksāšanas termiņa robežšķirtni nevajadzētu būt noteiktam taksācijas gada 31. augustam. Turklāt papildlikmes maksāšanas pienākuma noteikšana jaunajam īpašniekam ļautu iepriekšējam īpašniekam vismaz daļēji izvairīties no atbildības par lauksaimniecībā izmantojamās zemes nekopšanu, savukārt jaunajam īpašniekam tajā gadā, kad tas iegādājies lauksaimniecībā izmantojamo zemi, varētu nebūt iespējas to apstrādāt.