9. Article

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" (turpmāk - Latvijas Pašvaldību savienība) - piekrīt Saeimas atbildes rakstā paustajiem apsvērumiem par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105. pantam. Nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmei esot gan fiskāla, gan regulējoša funkcija. Regulējošo funkciju tā pildot tādējādi, ka nodrošinot lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi un ilgtspējīgu izmantošanu. Tā kā nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts, balstoties uz kadastrālo vērtību, un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālā vērtība vienmēr ir būtiski mazāka par apbūves zemes kadastrālo vērtību, varot uzskatīt, ka papildlikmes fiskālā funkcija ir niecīga. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam par vienu un to pašu objektu un taksācijas periodu vajagot būt vienai un tai pašai personai neatkarīgi no tā, vai jāmaksā likme vai papildlikme. Nodokļa maksāšanas pienākums nevarot tikt sadalīts starp vairākām personām, piemēram, nosakot, ka vienai personai ir jāmaksā likme, bet otrai - papildlikme. Nodokļu tiesību regulējumā vajagot valdīt noteiktībai. Tomēr neesot iespējams diferencēt nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus atkarībā no nekustamā īpašuma atsavināšanas brīža. Izstrādāt tādu vienkāršu normatīvo regulējumu un saprātīgi administrēt nekustamā īpašuma nodokli tādā veidā, ka papildlikmes maksātāji tiktu diferencēti, neesot iespējams, jo šāda diferencēšana nozīmētu gan papildu izmaksas nodokļa administrēšanā, gan nenoteiktību nodokļa maksāšanā un līdz ar to arī privātpersonu civiltiesiskos strīdus.