1. Article

Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā: "3.1 pants. Pamatpakalpojuma sniedzējs, digitālā pakalpojuma sniedzējs un digitālā pakalpojuma sniedzēja pārstāvis (1) Pamatpakalpojuma sniedzējs ir valsts vai pašvaldības institūcija vai privāto tiesību juridiskā persona, kas veic saimniecisko darbību Latvijas Republikā un sniedz: 1) finanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma izpratnē un finanšu tirgus infrastruktūras pakalpojumus, dzeramā ūdens piegādes vai izplatīšanas pakalpojumus, interneta plūsmas apmaiņas punkta pakalpojumus, domēnu nosaukumu sistēmas pakalpojumus, augstākā līmeņa domēna nosaukumu reģistra pakalpojumus vai pakalpojumus enerģētikas, transporta vai veselības nozarē kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm; 2) pakalpojumus, kuru sniegšana ir atkarīga no informācijas tehnoloģijām; 3) pakalpojumus, uz kuru sniegšanu būtiski traucējošu ietekmi var radīt informācijas tehnoloģiju drošības incidents. (2) Digitālā pakalpojuma sniedzējs ir privāto tiesību juridiskā persona, kas atbilst vienai no šādām pazīmēm: 1) veic saimniecisko darbību Latvijas Republikā un sniedz tiešsaistes tirdzniecības vietas, tiešsaistes meklētājprogrammas vai mākoņdatošanas pakalpojumu (turpmāk - digitālais pakalpojums) kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm; 2) veic saimniecisko darbību ārpus Eiropas Savienības un digitālo pakalpojumu Latvijas Republikā sniedz ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. (3) Par digitālā pakalpojuma sniedzēja pārstāvi var būt fiziskā persona vai privāto tiesību juridiskā persona, kas veic saimniecisko darbību Latvijas Republikā. Uz digitālā pakalpojuma sniedzēja pārstāvi attiecas šajā likumā noteiktie digitālā pakalpojuma sniedzēja pienākumi un tiesības. (4) Šā panta pirmā, otrā un trešā daļa neattiecas uz elektronisko sakaru komersantu un uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju. Šā panta otrā un trešā daļa neattiecas uz privāto tiesību juridisko personu, kuras darbinieku skaits nepārsniedz 50 personas un kuras gada apgrozījums vai bilances kopsumma nepārsniedz 10 miljonus euro. (5) Lēmumu par pamatpakalpojuma sniedzēja un pamatpakalpojuma statusa piešķiršanu, pārskatīšanu un izbeigšanu pieņem par dzeramā ūdens piegādes vai izplatīšanas pakalpojumu jomu, interneta plūsmas apmaiņas punkta pakalpojumu jomu, domēnu nosaukumu sistēmas pakalpojumu jomu, augstākā līmeņa domēna nosaukumu reģistra pakalpojumu jomu un par enerģētikas, transporta un veselības nozari atbildīgā ministrija (turpmāk - par jomu un nozari atbildīgā ministrija). Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (6) Nosacījumus informācijas tehnoloģiju drošības incidenta būtiski traucējošās ietekmes noteikšanai, kārtību, kādā pieprasa informāciju no privāto tiesību juridiskajām personām, kā arī pamatpakalpojuma sniedzēja un pamatpakalpojuma statusa piešķiršanas, pārskatīšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību, kādā Digitālās drošības uzraudzības komiteju informē par pamatpakalpojumiem un to sniedzējiem, nosaka Ministru kabinets." 2. 5. pantā: papildināt pirmās daļas 6. punktu pēc vārdiem "pašvaldību institūcijas" ar vārdiem "pamatpakalpojuma sniedzēji, digitālā pakalpojuma sniedzēji"; papildināt pirmo daļu ar 7.1, 7.2, 7.3, 7.4 un 7.5 punktu šādā redakcijā: "71) informē Aizsardzības ministriju par šā likuma 6. panta 2.1 daļā minēto drošības incidentu, kuram ir būtiska ietekme uz pamatpakalpojuma nepārtrauktību, un informē citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par drošības incidentu, kuram ir būtiska ietekme uz pamatpakalpojuma nepārtrauktību konkrētajā dalībvalstī. Ar Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi šā likuma izpratnē saprot Eiropas Savienības dalībvalsts izraudzītu iestādi, kura atbild par pamatpakalpojuma sniedzēju un digitālā pakalpojuma sniedzēju informācijas tehnoloģiju drošību konkrētajā dalībvalstī un uzrauga to darbību; 72) informē Aizsardzības ministriju par šā likuma 6. panta 2.1 daļā minēto drošības incidentu, kuram ir būtiska ietekme uz digitālā pakalpojuma sniegšanu, un informē citas Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes, ja drošības incidentam ir būtiska ietekme uz digitālā pakalpojuma sniegšanu vismaz divās Eiropas Savienības dalībvalstīs; 73) informē Digitālās drošības uzraudzības komiteju par konstatēto pamatpakalpojuma sniedzēja vai digitālā pakalpojuma sniedzēja informācijas tehnoloģiju drošības prasību neatbilstību normatīvajiem aktiem, kuri nosaka informācijas tehnoloģiju drošības prasības, un par atklātajiem gadījumiem, kad pamatpakalpojuma sniedzējs vai digitālā pakalpojuma sniedzējs nav ziņojis par drošības incidentu saskaņā ar šā likuma 6. panta septīto daļu; 74) var lūgt, lai Aizsardzības ministrija nosūta citu Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem informāciju par šā likuma 6. panta 2.1 daļā minēto drošības incidentu, kuram ir būtiska ietekme uz pamatpakalpojuma nepārtrauktību vai digitālā pakalpojuma sniegšanu konkrētajā dalībvalstī. Eiropas Savienības dalībvalsts kontaktpunkts šā likuma izpratnē ir Eiropas Savienības dalībvalsts izraudzīta iestāde, kura atbild par pamatpakalpojuma sniedzēju un digitālā pakalpojuma sniedzēju informācijas tehnoloģiju drošību konkrētajā dalībvalstī un koordinē sadarbību, nodrošinot pārrobežu sadarbību ar citām dalībvalstīm, Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas sadarbības grupu (turpmāk - NIS sadarbības grupa) un datordrošības incidentu reaģēšanas vienību tīklu (turpmāk - NIS CSIRT tīkls); 75) sadarbojas ar NIS CSIRT tīklu;"; aizstāt 1.1 daļā skaitļus un vārdu "2., 4., 5., 6., 7. un 8." ar skaitļiem un vārdu "2., 4., 5., 6., 7., 7.1, 7.2, 7.3, 7.4, 7.5 un 8."; papildināt otrās daļas 1. punktu pēc vārdiem "juridiskajām personām" ar vārdiem "informāciju par informācijas tehnoloģiju (tostarp tīklu un informācijas sistēmu) drošības prasībām un".