3. Article

Papildināt likumu ar 5.1 pantu šādā redakcijā: "5.1 pants. Aizsardzības ministrijas uzdevumi Aizsardzības ministrija: 1) sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem, tostarp pēc kompetentās Drošības incidentu novēršanas institūcijas pieprasījuma nosūta tiem informāciju par šā likuma 6. panta 2.1 daļā minētajiem drošības incidentiem, kuriem ir būtiska ietekme uz pamatpakalpojuma nepārtrauktību vai digitālā pakalpojuma sniegšanu konkrētajā dalībvalstī; 2) sadarbojas ar NIS sadarbības grupu un reizi gadā sniedz tai ziņojumu par informāciju, kas saņemta par šā likuma 6. panta 2.1 daļā minētajiem drošības incidentiem (tostarp norāda ziņojumu skaitu un drošības incidentu raksturu), kā arī par citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniegtajiem ziņojumiem; 3) ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc nacionālās kiberdrošības stratēģijas apstiprināšanas informē par to Eiropas Komisiju." 4. 6. pantā: papildināt pantu ar 2.1 un 2.2 daļu šādā redakcijā: "(21) Ja noticis drošības incidents, kuram ir būtiska ietekme uz pamatpakalpojuma nepārtrauktību vai digitālā pakalpojuma sniegšanu, pamatpakalpojuma sniedzējs un digitālā pakalpojuma sniedzējs nekavējoties veic visas tā novēršanai nepieciešamās darbības (it īpaši izpilda kompetentās Drošības incidentu novēršanas institūcijas rekomendācijas par vēlamo sākotnējo rīcību drošības incidenta gadījumā), kā arī šā panta septītajā daļā minētajos gadījumos un kārtībā tūlīt informē kompetento Drošības incidentu novēršanas institūciju par drošības incidentu, kuram ir būtiska ietekme uz pamatpakalpojuma nepārtrauktību vai digitālā pakalpojuma sniegšanu. Kompetentā Drošības incidentu novēršanas institūcija vienojas ar pamatpakalpojuma sniedzēju vai digitālā pakalpojuma sniedzēju par atbalsta nodrošināšanu drošības incidenta novēršanā. Kompetentā Drošības incidentu novēršanas institūcija pēc apspriešanās ar pamatpakalpojuma sniedzēju vai digitālā pakalpojuma sniedzēju var informēt sabiedrību vai arī prasīt, lai to dara attiecīgais pamatpakalpojuma sniedzējs vai digitālā pakalpojuma sniedzējs, ja drošības incidenta publiskošana var šo incidentu atrisināt vai novērst vai arī citādā ziņā ir sabiedrības interesēs. (22) Šā panta 2.1 daļu nepiemēro kredītiestāde Kredītiestāžu likuma 1. panta otrās daļas 1. punkta izpratnē, tirdzniecības vieta Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta pirmās daļas 77. punkta izpratnē un centrālo darījumu partneris Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (Dokuments attiecas uz EEZ) 2. panta 1. punkta izpratnē."; papildināt trešo daļu pēc vārda "otrajā" ar vārdu un skaitli "un 2.1"; aizstāt ceturtajā daļā vārdus "vai integritātes pārkāpumu, kas būtiski ietekmējis elektronisko sakaru tīklu darbību vai pakalpojumu sniegšanu" ar vārdiem "incidentu, kuram ir būtiska ietekme uz elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojuma nepārtrauktību"; papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: "(7) Ministru kabinets nosaka drošības incidenta būtiskuma kritērijus, informēšanas kārtību un ziņojuma saturu." 5. 8. pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: "8. pants. Informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldība"; papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "pašvaldību institūciju" ar vārdiem "informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju, pamatpakalpojuma sniedzēju un digitālā pakalpojuma sniedzēju"; papildināt otro daļu pēc vārdiem "pašvaldības institūcijas" ar vārdiem "pamatpakalpojuma sniedzēja un digitālā pakalpojuma sniedzēja"; papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: "(21) Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kā arī privāto tiesību juridiskā persona, kas ir pamatpakalpojuma sniedzējs vai digitālā pakalpojuma sniedzējs, nodrošina informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldību un nosaka atbildīgo personu, kas īsteno informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldību attiecīgajā uzņēmumā, un par atbildīgās personas noteikšanu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā informē kompetento Drošības incidentu novēršanas institūciju."; izslēgt ceturto daļu; papildināt piekto daļu pēc vārdiem "pašvaldību institūcijas" ar vārdiem "informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašnieki vai tiesiskie valdītāji"; papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā: "(6) Ministru kabinets nosaka informācijas tehnoloģiju drošības prasības privāto tiesību juridiskajām personām, kas ir pamatpakalpojuma sniedzēji un digitālā pakalpojuma sniedzēji. (7) Šā panta prasības, kas noteiktas pamatpakalpojuma sniedzējam, neattiecas uz kredītiestādi Kredītiestāžu likuma 1. panta otrās daļas 1. punkta izpratnē, tirdzniecības vietu Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta pirmās daļas 77. punkta izpratnē un centrālo darījumu partneri Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (Dokuments attiecas uz EEZ) 2. panta 1. punkta izpratnē."
  1. 1)) sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu
  2. 2)) sadarbojas ar NIS sadarbības grupu un reizi gadā sniedz tai
  3. 3)) ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc nacionālās kiberdrošības
  4. (22)) Šā panta 2.1 daļu nepiemēro
  5. (7)) Šā panta prasības, kas noteiktas pamatpakalpojuma
asgovernmentjoint-stockmk