8. Article

Vispārējās un augstākās izglītības sistēmas modernizācija. Prioritārie uzdevumi darbaspēka attīstības jomā: · Darba tirgus pieejamība visām sociālajām grupām. · Mazās un vidējās uzņēmējdarbības veicināšana, jaunu kvalitatīvu darba vietu veidošana. · Nodrošināt ikvienam vienādas iespējas darba tirgū. · Reģionālā un vietējā līmeņa nodarbinātības ilgtermiņa plānu vai programmu nodrošinājums. · Gatavošanās ES sociālā fonda administrēšanai. · Aktivizēt pāreju no bezdarba novēršanas pasīvajiem uz aktīvajiem pasākumiem. · Sociālā dialoga attīstība reģionālajā līmenī un divpusējā dialoga starp darba devējiem un arodbiedrībām veicināšana uzņēmumos. · Gatavošanās pievienoties ES EURES tīklam par informācijas apmaiņu par vakancēm darba tirgū. · Tālākizglītības nodrošināšana strādājošajiem. · Tālākizglītības un pārkvalifikācijas nodrošināšana bezdarbniekiem. · Efektīva vispārējās pamatizglītības un sākotnējās un turpmākās profesionālās izglītības sistēma jauniešiem. · Efektīva vidējās un augstākās izglītības sistēma ar orientāciju uz darba tirgu. Ir izstrādāts likumprojekts "Darba meklētāja un bezdarbnieka atbalsta likums". Turpmāk tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumu projekti, kas noteiks aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtību. 4.4. Valsts pārvaldes reforma Pašreizējā situācija un politika Valsts pārvaldes reformai 1999.-2001. gadā tika nodrošināta stabila politiska vadība. Kopš 1999. gada maija, par valsts pārvaldes reformas politisko vadību ir atbildīgs Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās, kura darbu nodrošina Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts, kā arī ministra pakļautībā esošā Pašvaldību lietu pārvalde un pārraudzībā esošās Valsts civildienesta pārvalde un Valsts administrācijas skola. Valsts pārvaldes reformu pamatvirzieni 1999.- 2001. gadam bija: · valsts civildienesta reformas īstenošana; · valsts pārvaldes institucionālās sistēmas tiesiskā sakārtošana; · administratīvi teritoriālā reforma pirmā līmeņa pašvaldībās; · valsts pārvaldes iestāžu darbības procedūru uzlabošana; · ierēdņu zināšanu un prasmju pilnveidošana Valsts administrācijas skolā. 2000. gada septembrī Saeima apstiprināja jaunu Valsts civildienesta likumu , kas nodrošina valsts pārvaldes nostiprināšanu. Salīdzinājumā ar 1994.gadā pieņemto Civildienesta likumu (kas ar jaunā likuma pieņemšanu zaudē savu spēku), jaunais likums skaidri definē pamata ( core) valsts pārvaldes funkcijas, kuru veikšana ir uzticēta valsts civildienesta ierēdņiem, tādējādi nodrošinot, ka valsts pārvaldes svarīgākas funkcijas veic amatpersonas, kuras ir lojālas valdībai, tiek ieceltas ierēdņa amatā konkursa kārtībā un kuras nodrošina valsts pārvaldes pēctecību un pārmantojamību valdības maiņas rezultātā. Jaunais Valsts civildienesta likums ievieš obligātu ierēdņu darbības ikgadēju novērtēšanu, kas sekmē karjeras attīstību un veicina ierēdņus celt savu kvalifikāciju un sasniegt augstus darbības rezultātus. Valsts civildienesta pārvalde, civildienesta sistēmu koordinējošā centrālā iestāde, ir sagatavojusi un iesniegusi apstiprināšanai Ministru kabinetā virkni noteikumu projektu, kas nodrošina likuma ieviešanu visās centrālajās valsts pārvaldes iestādēs. Ar jaunā Valsts civildienesta likuma spēkā stāšanos ir ieviests termins "specializēts civildienests". Tas iekļauj lielu daļu valsts pārvaldē strādājošo, kas agrāk nepiederēja valsts civildienestam. Līdz ar to, valsts civildienesta skaits palielināsies aptuveni par divdesmit tūkstošiem strādājošo ar civildienesta attiecību ieviešanu specializētajos dienestos: muitā, valsts ieņēmumu dienestā, policijā utt. 2000. gada laikā tika veikts nopietns darbs pie valsts pārvaldē strādājošo darba samaksas sistēmas izstrādāšanas. 2000. gada februārī Ministru kabinets iesniedza Saeimai divus valsts pārvaldei ļoti svarīgus likumprojektus, kas nosaka valsts pārvaldes institucionālās sistēmas uzbūves pamatnostādnes un īpaša veida valsts iestāžu - valsts aģentūru, kā arī pašvaldību aģentūru un kopīgo aģentūru - juridisko statusu un vadības un pārraudzības mehānismus. Viens no šiem likumprojektiem - Publisko aģentūru likums tika pieņemts 2001. gada 22. martā. Šis likums nodrošinās iespēju esošās valsts institūcijas ar uzņēmējsabiedrības statusu, kas veic publiskās funkcijas sabiedrības interesēs, pārveidot par valsts ministriju pārraudzībā esošajām valsts aģentūrām. Jaunais valsts aģentūras statuss nodrošina skaidras vadības un atbildības attiecības starp atbildīgu ministriju un aģentūru. Ministrija apstiprina aģentūras darbības un attīstības stratēģisko plānu un budžetu, kas balstās uz darbības rezultatīvajiem rādītājiem, bet aģentūra patstāvīgi, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, organizē darbu, lai sasniegtu plānotos rezultātus un atskaitītos par gadskārtējā darbības plāna un budžeta izpildi. Aģentūras budžets ir valsts budžeta sastāvdaļa, bet aģentūras norēķinu konts tiek atvērts Valsts kasē, nevis komercbankās. Tiek paredzēts ieviest vienotu darba samaksas sistēmu aģentūrās, kas nodrošinās caurskatāmību darba samaksas jautājumos. Visi agrāk pieņemtie publiskie likumi, kas regulē publisko jomu, tiks attiecināti uz aģentūrām. Valsts aģentūras veiks valsts iepirkumus saskaņā ar Valsts un pašvaldību pasūtījuma likumu, sniegs informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un īstenos administratīvo procesu, saskaņā ar Administratīvo procedūru noteikumiem. Kā valsts amatpersonas valsts aģentūru direktori tiks pakļauti Korupcijas novēršanas likuma prasībām. Ar likumu nostiprinātā Finansu ministrijas uzraudzības loma nodrošinās to, ka publiskie resursi tiks atklāti un racionāli sadalīti, un izlietoti, veicot izpildvaras likumā noteiktās funkcijas. Likums paredz arī iekšējā audita sistēmas ieviešanu valsts aģentūrās, kas veicinās aģentūru iekšējo kontroles sistēmu attīstību.