1. Article

Izdevumi - kopā (1.1.+1.2.) 177 693 188 727 172 170 -5 523 96,9 91,2 22,5 1.1. Uzturēšanas izdevumi 171 415 181 782 167 405 -4 010 97,7 92,1 22,9 Kārtējie izdevumi 7 455 8 674 7920 465 106,2 91,3 25,4 atalgojumi 268 384 304 36 113,4 79,2 19,6 valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 86 x 75 -11 87,2 x x pārējie kārtējie izdevumi 6 176 8 290 6740 564 109,1 81,3 x aizņēmumu atmaksa 925 x 801 -124 86,6 x 14,6 Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem 749 2 172 1904 1 155 254,2 87,7 24,2 procentu nomaksa par iekšējiem aizņēmumiem 177 x 1181 1 004 667,2 x x procentu nomaksa par ārvalstu aizņēmumiem 572 x 723 151 126,4 x x Subsīdijas un dotācijas 163 211 170 936 157 581 -5 630 96,6 92,2 22,7 subsīdijas 630 6 426 1 127 497 178,9 17,5 x mērķdotācijas pašvaldību budžetiem 4 067 x 3 822 -245 x x dotācijas pašvaldību budžetiem x x x x dotācijas iestādēm un organizācijām 34 440 36 826 34 203 -237 99,3 92,9 22,0 dotācijas iedzīvotājiem 123 863 127 368 118 124 -5 739 95,4 92,7 23,2 t.sk. pensijas 112 560 x 108 796 -3 764 96,7 x x pabalsti 11 084 x 9 020 -2 064 81,4 x x stipendijas 120 x 216 96 x x pārējie 99 x 92 -7 92,9 x x iemaksas starptautiskajās organizācijās 11 15 5 -6 45,5 33,3 5,9 dotācija valsts pamatbudžetam sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai 200 300 300 100 150,0 100,0 25,0 1.2. Izdevumi kapitālieguldījumiem 6 278 6 945 4 765 -1 513 75,9 68,6 14,3 Kapitālie izdevumi 2 797 4 343 3 825 1 028 136,8 88,1 30,5 Investīcijas 3 481 2 602 940 -2 541 27,0 36,1 4,5 Valsts speciālā budžeta faktiskie izdevumi investīcijām 2001. gada I ceturksnī ir 0,9 milj. latu, kas ir par 1,1 milj. latu mazāk kā 2000. gadā šajā periodā. Daļēji šāda situācija radusies Satiksmes ministrijai precizējot Valsts autoceļa fonda ieguldījumu investīcijām (no tā atdalot kā kapitālieguldījumus ceļu remontu). Labklājības ministrijas VIP projekts "Labklājības sistēmas reforma" apgūts tikai 21,2% apjomā, jo aizkavējās informācijas tehnoloģijas sistēmas ieviešana. 15. tabula Valsts investīciju projektu finansēšana 2001. gada I ceturksnī, tūkst. latu 2000.g. Apstiprināts 2001.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. I cet. 2001. I cet. I cet. I cet. I cet. I cet. I cet. izpilde gadam plāns izpilde izpildes izpildes izpilde izpilde izmaiņas izmaiņas pret no gada (+;-) pret (+;-) pret 2001.g. plāna % 2000.g. 2000.g. I cet. I cet. I cet. plānu % izpildi izpildi % 1954 18 847 2211 939 -1015 48,1 42,5 5,0 3.4. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu speciālā budžeta izdevumi Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta programmai "Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksni, ir samazinājušies par 0,1 milj. latu, jo mazāki ir ieņēmumi no valsts dzīvojamo māju, dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un nedzīvojamo telpu privatizācijas. Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī, ieņēmumu un izdevumu plāns nav izpildīts par 0,2 milj. latu jeb 29,0% sakarā ar neplānoti zemo iedzīvotāju aktivitāti privatizācijas procesa norisē. Finansu ministrijas programmas "Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēma" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,2 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošā perioda izdevumiem, ir par 0,1 milj. latu vairāk. Taču salīdzinājumā ar plānoto izdevumu izpilde ir tikai 62,2%, jo netika pieprasīti līdzekļi apdrošināšanas atlīdzību izmaksām. Programmas "Noguldījumu garantiju fonda veidošana, pārvaldīšana un izlietošana" faktiskie izdevumu ir palikuši 2000. gada atbilstošā perioda līmenī. Salīdzinot ar 2000. gadu, 2001. gadā izveidota jauna programma "Apdrošināto aizsardzības fondi". Saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu Apdrošināto aizsardzības fondā līdzekļi tiek uzkrāti, neveicot nekādas izmaksas. Izglītības un zinātnes ministrijas speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,9 milj. latu, kas ir par 0,06 milj. latu jeb 7,4% vairāk kā 2000. gada I ceturksnī. Izdevuma pieaugumu, galvenokārt, ietekmēja programmas "Studiju un studējošo kreditēšana" izdevumu palielinājums par 0,04 milj. latu, kas saistīts ar plānoto studiju un studējošo kredītu atmaksas palielināšanos. Speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 94,3% no plānotajiem budžeta izdevumiem 1,0 milj. latu. Plānotie izdevumi nav izpildīti par 0,06 milj. latu, tai skaitā 0,05 milj. latu - izdevumi kredītu procentu starpības (starp gada procentu likmi un procentu likmi, ko sedz pats kredīta ņēmējs) segšanai par izsniegtajiem studiju un studējošo kredītiem. Šī gada I ceturksnī studiju un studējošo kredīti tika izsniegti mazāk nekā plānots, jo aptuveni trešā daļa no kredīta ņēmējiem ir vakara un neklātienes nodaļu studenti, kuru maksimālais kredīta lielums ir no Ls 54 līdz Ls 133. Zemkopības ministrijas speciālā budžeta programmā "Zivju fonds" 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi samazinājušies par 0,03 milj. latu jeb 27,8 procentiem. Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 0,15 milj. latu, nav veikti izdevumi 0,09 milj. latu jeb 56,7% apmērā, jo līdzekļi projektiem tiek piešķirti pamatojoties uz Zivju fonda padomes lēmumiem. Projektu finansēšana ilgst līdz gada beigām un finansējums tiek pārskaitīts tikai par faktiski paveikto darbu, līdz ar to nevar precīzi prognozēt finansu resursu pieprasījumu. Satiksmes ministrijas speciālā budžeta programmā "Valsts autoceļu fonds" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 15,4 milj. latu, kas, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, ir par 0,2 milj. latu jeb 1,2% vairāk. Uzturēšanas izdevumi š.g. I ceturksnī ir par 0,4 milj. latu jeb 3,6% mazāki nekā 2000. gada šajā laika periodā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikto Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai tika pārskaitīti 2,7 milj. latu, kas ir par 0,3 milj. latu vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī, dotācijām pasažieru autopārvadātājiem - 1,1 milj. latu, kas ir par 0,6 milj. latu mazāk nekā pērn, bet Dzelzceļa infrastruktūras fondā tika ieskaitīti atskaitījumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem 0,6 milj. latu, kas ir par 1 milj. latu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Izdevumiem kapitālieguldījumiem, tas ir valsts autoceļu kapitālajam remontam un investīcijām, saskaņā ar notikušajām izsolēm un noslēgtiem līgumiem tika izlietots par 0,6 milj. latu jeb 19,5% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Šogad tiek īstenots ārvalstu finansu palīdzības projekts Via Baltica autoceļa rekonstrukcija posmā Iecava-Bauska . 2001. gada I ceturksnī Valsts autoceļu fonda faktiskie izdevumi ir par 2,5 milj. latu jeb 86,1% mazāki par plānotajiem, ko, galvenokārt, ietekmēja ieņēmumu no akcīzes nodokļa naftas produktiem neizpilde 2,1 milj. latu apmērā. Programmā "Ostu attīstības fonds" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,03 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 80,5% mazāk nekā 2000. gada I ceturksnī un tika izlietoti atbilstoši Latvijas Ostu padomes lēmumam. Ostu attīstības fonda izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 31,0% no plānotajiem, jo līdzekļi 0,06 milj. latu apjomā atbilstoši Latvijas Ostu padomes lēmumam paredzēti dotācijai Ārlietu ministrijai Latvijas Republikas konsulāta atvēršanai Kaļiņingradā. Programmā "Lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstībai" tiek izmantoti izlidošanas nodevas ieņēmumi. Izdevumi no izlidošanas nodevas iepriekš minētam mērķim saskaņā ar noslēgtiem līgumiem ar darbuzņēmējiem 2001. gada I ceturksnī bija 0,03 milj. latu, kas ir par 1,5 milj. latu jeb 97,8% mazāk kā 2000. gada I ceturksnī, jo bija aizkavējusies projektu konkursu norise un, līdz ar to, arī būvniecības darbi pasažieru termināla lidostā "Rīga" paplašināšanai valsts investīciju projekta ietvaros. Izlidošanas nodevas ieņēmumi tiek paredzēti arī finansiālo saistību segšanai (procentu maksājumiem un aizņēmumu pamatsummu atmaksai) par lidostas "Rīga" aizņēmumiem no kredītiestādēm pasažieru termināla paplašināšanai. Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, samazinājušies par 5,6 milj. latu jeb 4,4 procentiem. Izdevumu apjomu 2001. gada I ceturksnī ietekmējuši grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kā arī pensiju indeksācijas, pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējās iemaksu algas, no kuras ir atkarīgi sniegto pakalpojumu apmēri, izmaiņas. Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 121,9 milj. latu, kas ir par 10,4 milj. latu jeb 7,8% mazāk kā plānots. Sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumu neizpildi veido Valsts pensiju speciālā budžeta, Nodarbinātības speciālā budžeta, Darba negadījumu speciālā budžeta, Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras budžeta plānoto izdevumu neizpilde. Valsts pensiju speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, samazinājušies par 1,1 milj. latu jeb 1,1 procentu. Tas, galvenokārt, saistīts ar izdevumu apjoma samazinājumu valsts pensiju izmaksām par 3,4 milj. latu, ko ietekmējuši grozījumi likumā "Par valsts pensijām": pensionēšanās vecuma paaugstināšana, ierobežojumu noteikšana strādājošiem pensionāriem. Valsts pensiju speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 99,8 milj. latu, kas ir par 6,3 milj. latu jeb 5,9% mazāk kā plānots. Plānoto izdevumu neizpildi ietekmējuši šādi faktori: - faktiskie izdevumi vecuma pensiju izmaksām nesasniedza plānotos, ko, galvenokārt, ietekmēja tas, ka pensiju saņēmēju skaits (plānots - 517 700 vecuma pensiju saņēmēji, bet martā faktiski bija 511 239 vecuma pensijas saņēmēji), saistībā ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, atpaliek no plānotā; - netika veikti avansa pārskaitījumi plānotajā apjomā; - procentu maksājumi par īstermiņa kredīta un ilgtermiņa aizņēmumu izmantošanu bija mazāks kā plānots, jo iepriekšējā mēnesī īstermiņa kredīts izmantots mazāks. Nodarbinātības speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni samazinājušies par 2,5 milj. latu jeb 27,3 procentiem. Izdevumu apjoma samazinājumu, galvenokārt, ietekmējis izdevumu samazinājums bezdarbnieku pabalstu izmaksām 1,7 milj. latu apmērā, saistībā ar bezdarbnieku saņēmēju skaita samazinājumu. Līdz ar to arī 2001. gada I ceturksnī iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai tika veiktas mazākā apmērā salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni. Izdevumu samazinājumu ietekmēja arī izdevumu samazinājums bezdarbnieku apmācībai un pārkvalificēšanai, jo netika pilnībā nokomplektētas jaunas mācību grupas. Nodarbinātības speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 6,6 milj. latu, kas ir par 1,8 milj. latu jeb 21,5% mazāk kā plānots. Izdevumu neizpildi, galvenokārt, ietekmējis tas, ka bezdarba pabalstu saņēmēju skaits un piešķirtā vidējā pabalsta apmērs atpaliek no plānotā. Darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, pieauguši par 0,01 milj. latu jeb 6,4 procentiem. Kopējais izdevumu pieaugums, galvenokārt, saistīts ar izdevumu pieaugumu atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un apbedīšanas pabalstu izmaksām, kā arī veiktajām iemaksām šo atlīdzību saņēmēju valsts pensiju apdrošināšanai. Darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,2 milj. latu, kas ir par 0,08 milj. latu jeb 27,3% mazāk kā plānots. Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, samazinājušies par 2,1 milj. latu jeb 8,7%, kas, galvenokārt, saistīts ar to, ka 2000. gadā no Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tika veikta aizdevuma atmaksa Nodarbinātības speciālajam budžetam 3,0 milj. latu apmērā. Izdevumu samazinājums 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni ir saistīts arī ar izdevumu samazinājumu invaliditātes pensiju un slimības pabalstu izmaksām - kopumā 0,4 milj. latu apmērā. Izdevumu samazinājums pensiju izmaksām, slimības pabalstu izmaksām saistīts ar apmaksāto slimības dienu skaita un pakalpojumu pabalstu saņēmēju skaita samazinājumu (2001. gada I ceturksnī šie rādītāji atpaliek no plānotā). Vienlaicīgi ir palielinājušies izdevumi maternitātes pabalstu izmaksām 0,2 milj. latu apmērā un līdz ar to iemaksām pensiju un bezdarba apdrošināšanai 1,1 milj. latu apmērā. Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 21,8 milj. latu, kas ir par 1,7 milj. latu jeb 7,1% mazāk kā plānots. Kopējo izdevumu neizpilde saistīta ar plānoto izdevumu neizpildi pensiju un slimības pabalstu izmaksām (apmaksāto slimības dienu skaits, pensiju un pabalstu saņēmēju skaits atpaliek no plānotā). Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni samazinājušies par 0,6 milj. latu jeb 23,3 procentiem. Izdevumu samazinājums, galvenokārt, saistīts ar investīciju izdevumiem paredzēto līdzekļu samazinājumu par 0,3 milj. latu un par 0,3 milj. latu mazāki uzturēšanas izdevumi - aģentūrai ir samazinājušies saimnieciskās darbības izdevumi, turklāt, sākot ar 2001. gadu, pārskaitījumi uz valsts pamatbudžetu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai netiek veikti ar Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta starpniecību, bet tiek veikti kā tiešie atskaitījumi no katra speciālā valsts budžeta. Faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 2,0 milj. latu, kas ir par 0,5 milj. latu jeb 21,1% mazāk kā plānots šajā periodā. Izdevumu neizpilde, galvenokārt, saistīta ar neapgūtiem līdzekļiem investīciju projekta "Labklājības sistēmas reforma" īstenošanā sakarā ar informācijas tehnoloģijas sistēmas ieviešanas aizkavēšanos. Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 32,1 milj. latu, kas, salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksnī palielinājušies par 2,9 milj. latu jeb 9,9% saistībā galvenokārt ar: - izdevumu pieaugumu medikamentu apmaksai - 1,2 milj. latu, - izdevumu pieaugumu pakalpojumu apmaksai - 1,2 milj. latu . Speciāla veselības aprūpes budžeta 2001. gada I ceturkšņa plānotie izdevumi nav veikti par 1,6 milj. latu jeb 4,6 procentiem: - pakalpojumu apmaksas izdevumu neizpilde 0,9 milj. latu apmērā sakarā ar plānoto ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildi par 0,6 milj. latu un sakarā ar to, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 0,3 milj. latu apmērā tika ieskaitīti mēneša pēdējās dienās; - plānoto izdevumu neizpilde Terciārās aprūpes medicīnas pakalpojumu apmaksai 0,07 milj. latu apmērā saistībā ar līdzekļu rezervēšanu Stomatoloģijas institūta algu un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām maksājumiem mēneša sākumā; - administrēšanas plānoto izdevumu neizpilde 0,03 milj. latu apmērā saistībā ar to, ka nebija noslēgti visi līgumi un līdz ar to netika izlietoti līdzekļi Cukura diabēta slimnieku reģistra, Narkoloģisko slimnieku reģistra sakārtošanai un netika apgūti līdzekļi slimokasu administrēšanas izdevumu rādītāju sistēmas veidošanai, jo tos varēs izlietot tikai pēc līgumu nosacījumu izpildes izvērtēšanas rezultātiem atbilstoši Slimokasu administrēšanas izdevumu aprēķināšanas metodikai; - Rezerves fonda plānoto izdevumu neizpilde 0,2 milj. latu apmērā saistībā ar to ka, nav noslēgti līgumi par šo līdzekļu izlietojumu, jo Slimokasu rezerves fonda izlietošanas un izvērtēšanas komisijas sēde notika tikai š.g. 28. martā; - plānoto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu neizpilde 0,2 milj. latu apmērā, saistībā ar saņemtajiem līdzekļiem par Krievijas Federācijas militāro pensionāru medicīniskās aprūpes pakalpojumiem, jo Labklājības ministrija vēl nav apstiprinājusi šo līdzekļu izlietojuma kārtību; - investīciju projekta "Veselības aprūpes reforma" plānoto līdzekļu neizpilde 0,2 milj. latu apmērā saistībā ar starptautiskā iepirkuma Management Information System kavēšanos. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālā budžeta programmas "Vides aizsardzības fonds" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,5 milj. latu, kas ir par 1,0 milj. latu jeb 66,8% ir mazāki kā 2000. gada I ceturksnī, jo netika veiktas prognozējamā apjomā dabas resursu nodokļa iemaksas. Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 1,9 milj. latu, faktiskie izdevumi ir par 1,4 milj. latu jeb 73,3% mazāk kā plānots sakarā ar vides investīciju projektu realizācijas aizkavēšanos - nav izlietoti līdzekļi kapitālieguldījumiem 0,6 milj. latu apjomā. Līdzekļi uzturēšanas izdevumiem 0,4 milj. latu apjomā nav izlietoti, jo aizkavējusies ISPA investīciju projektu sagatavošana. Kultūras ministrijas valsts speciālā budžeta programmas "Kultūrkapitāla fonds" 2001. gada I ceturksnī plānoti izdevumi 0,5 milj. latu apmērā, faktiski izlietoti 0,4 milj. latu jeb 83,9% no plānotā. Izdevumu plāna neizpilde 0,009 milj. latu sakarā ar ieņēmumu no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem neizpildi.