2. Article

Pašvaldību budžets *** 108,5 104,0 4,5 -1,7 6,3 * konsolidācijas pozīcija: maksājumi no valsts budžeta pašvaldību budžetiem 30,7 milj. latu, ** ieskaitot pārējo ārvalstu finansu palīdzību, *** konsolidācijas pozīcija: pašvaldību savstarpējie norēķini un saņemtie maksājumi no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, ko iemaksā citas pašvaldības 2001. gada I ceturksnī konsolidētā kopbudžeta kopējie nodokļu ieņēmumi bija 339,6 milj. latu, tajā skaitā valsts budžeta nodokļu ieņēmumi - 277,9 milj. latu un pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumi - 61,6 milj. latu. Nodokļu ieņēmumu īpatsvars konsolidētajā kopbudžetā 2001. gada I ceturksnī bija 85,6 procenti. 4. tabula Nodokļu ieņēmumi, milj. latu 2000. g. 2000. g. 2001. g. 2001. g. I cet. plāna izpilde I cet. plāna izpilde Iedzīvotāju ienākuma nodoklis* 60,3 23,1% 64,5 22,7% Uzņēmumu ienākuma nodoklis 22,1 29,6% 23,2 23,6% Sociālās apdrošināšanas iemaksas** 110,0 23,1% 114,2 23,0% Nodokļi no īpašuma 10,3 29,2% 12,4 32,8% Dabas resursu nodoklis 2,7 25,3% 1,8 15,8% Pievienotās vērtības nodoklis 78,0 22,5% 78,2 21,2% Akcīzes nodoklis 36,0 22,0% 36,1 19,6% Muitas nodoklis 3,3 24,1% 3,3 27,4% * neieskaitot nesadalīto atlikumu uz perioda beigām un gada sākumu ** 2001. gadā neieskaitot valsts Fondēto pensiju shēmas līdzekļus Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) 2001. gada I ceturksnī bija 318,8 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - 333,4 milj. latu. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni ieņēmumi ir palielinājušies par 0,6%, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - par 3,0 procentiem. Valsts konsolidētā budžeta (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) fiskālais deficīts bija 14,6 milj. latu. 5. tabula Valsts konsolidētā budžeta fiskālie rādītāji, milj. latu 2000.g. 2001.g. 2001.g. 2001.g. I cet. I cet. plāns plāna izpilde Valsts pamatbudžets Ieņēmumi 170,5 168,3 784,8 21,4% mīnus transferts no valsts speciālā budžeta 0,2 0,3 1,2 Izdevumi 161,1 174,3 812,0 21,5% mīnus transferts valsts speciālajam budžetam 14,6 14,4 63,7 Speciālais budžets* Ieņēmumi 161,3 165,2 724,6 22,8% mīnus transferts no valsts pamatbudžeta 14,6 14,4 63,7 Izdevumi 180,7 173,1 764,2 22,7% mīnus transferts valsts pamatbudžetam 0,2 0,3 1,2 Kopējie valsts budžeta ieņēmumi 317,0 318,8 1444,5 22,1% Kopējie valsts budžeta izdevumi 327,1 332,7 1511,3 22,0% Valsts budžeta finansiālā bilance -10,1 -13,9 -66,8 Valsts budžeta tīrie aizdevumi -3,3 0,8 12,4 Valsts budžeta fiskālā bilance -6,7 -14,6 -79,2 * ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un pārējo ārvalstu finansu palīdzību. 2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā fiskālais deficīts bija 18,6 milj. latu. Valsts speciālajā budžetā, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, fiskālais deficīts bija 10,0 milj. latu. 58,9% no valsts speciālā budžeta fiskālā deficīta veidoja speciālā Sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts, kas 2001. gada I ceturksnī bija 5,9 milj. latu. Gan pašvaldību pamatbudžetā, gan pašvaldību speciālajā budžetā (neieskaitot ieņēmumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas) 2001. gada I ceturksnī bija fiskālais pārpalikums - attiecīgi 5,0 un 0,4 milj. latu apmērā. 2001. gada I ceturksnī valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu izpilde (ieskaitot budžeta iestāžu saņemtos ziedojumus un dāvinājumus) bija 22,1% no likumā apstiprinātā gada plāna, bet valsts konsolidētā budžeta izdevumi (ieskaitot izdevumus no saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem) veido 22,0% no likumā apstiprinātā budžeta plāna. 2.1. Valsts pamatbudžeta izpilde 2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 168,3 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem - 186,9 milj. latu. 6. tabula Valsts pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu 2000. g. 2001. g. Pieaugums % no I cet. I cet. (01/00) gada plāna Pamatbudžeta ieņēmumi 170,5 168,3 -1,3 21,4 Nodokļu ieņēmumi 133,5 134,5 0,7 22,0 Nenodokļu ieņēmumi 13,0 15,6 20,2 23,4 Pašu ieņēmumi 13,6 15,3 12,5 25,2 Ārvalstu finansu palīdzība 10,5 3,0 -71,6 6,5 Pamatbudžeta izdevumi 161,1 174,3 8,2 21,5 Uzturēšanas izdevumi 154,6 165,5 7,1 22,5 Kārtējie izdevumi 78,3 82,5 5,3 22,1 Atalgojumi 36,6 37,6 2,8 22,0 Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 10,2 9,8 -3,4 Pārējie kārtējie izdevumi 31,6 35,1 11,0 Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem 6,4 8,1 28,0 18,5 Subsīdijas un dotācijas 69,9 74,9 7,1 23,4 Izdevumi kapitālieguldījumiem 6,6 8,8 34,0 11,6 Investīcijas 5,0 5,9 17,7 10,9 Finansiālā bilance 9,4 -6,0 Tīrie aizdevumi 18,5 12,6 Fiskālā bilance -9,1 -18,6 Valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts 2001. gada I ceturksnī bija 18,6 milj. latu. 2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā tika iekasēti 21,4% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas, un izdevumi tika izlietoti 21,5% apmērā no gadam paredzētā izdevumu apjoma. Salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu valsts pamatbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies par 1,3%, bet izdevumi palielinājušies par 8,2 procentiem. Pamatbudžeta aizdevumi par 12,6 milj. latu pārsniedza aizdevumu atmaksas. 12. att. Valsts pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu 2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā 79,9% no kopējiem ieņēmumiem veidoja nodokļu ieņēmumi. Savukārt pievienotās vērtības nodoklis veidoja 58,1% no pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. 2001. gada I ceturksnī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu apjoms valsts pamatbudžetā veidoja 78,2 milj. latu jeb 21,2% no gada plāna. Salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 0,3 procentiem. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu nepietiekošā pieauguma salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni pamatā ir izmaiņas likumdošanā par pievienotās vērtības priekšnodokļa atmaksu veikšanas kārtību, kas stājās spēkā š.g. 1. janvārī. Saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10. panta 1. punkta jauno redakciju, priekšnodokļa atskaitījumus drīkst veikt pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļu summas samaksas vai - preču piegādes darījumos - pēc nodokļa rēķina un preču saņemšanas, kā rezultātā palielinās priekšnodoklis un atmaksājamā summa. Uz robežas iekasētā pievienotās vērtības nodokļa summa 2001. gada I ceturksnī bija 75,4 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošā perioda ieņēmumiem ir par 15,7 milj. latu jeb 26,2% vairāk. Šo pieaugumu pamatā noteica importa apjoma pieaugums salīdzinājumā ar 2000. gadu (importa apjoms 2001. gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu pieauga par 44,3 milj. latu jeb 17,3%). Iekšzemē iekasētais pievienotās vērtības nodokļa apjoms 2001. gada I ceturksnī bija 2,8 milj. latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada I ceturksni ir par 15,5 milj. latu jeb 84,9% mazāk. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus iekšzemē negatīvi ietekmēja nodokļa atmaksu palielināšanās. Kopumā 2001. gada I ceturksnī pievienotās vērtības nodokļa atmaksas veidoja 40,4 milj. latu, kas ir par 10,0 milj. latu jeb 32,7% vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī. 13. att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 36,1 milj. latu jeb 19,6% no gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturkšņa ieņēmumiem, nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 0,4 procentiem. 7. tabula Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra,% 2000. g. 2001. g. I ceturksnis I ceturksnis Alkoholiskie dzērieni 28,6% 28,4% Alus 0,9% 1,5% Naftas produkti 54,2% 51,1% Tabakas izstrādājumi 11,3% 13,4% Pārējās akcīzes preces 5,1% 5,6% Akcīzes nodoklis naftas produktiem Analizējot akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūru pa preču grupām, redzams, ka vislielākais īpatsvars 2001. gada I ceturksnī ir naftas produktiem - 51,1% no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem 2001. gada I ceturksnī bija 18,4 milj. latu, kas ir par 1,0 milj. latu jeb 5,3% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni par 2,1 milj. latu jeb 25,6% ir samazinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi no dīzeļdegvielas. Akcīzes nodokļa ieņēmumu no dīzeļdegvielas samazinājumu noteica vairāki faktori: grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", kas stājās spēkā 2000. gada 28. jūnijā un noteica dīzeļdegvielas likmes samazinājumu no 130 latiem līdz 100 latiem par 1000 litriem; likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" noteiktās pazeminātās likmes dīzeļdegvielai, ko izmanto kā kurināmo; kā arī, zemākas dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas kaimiņvalstīs un naftas produktu cenu svārstības pasaules tirgū. Lai gan naftas produktu cenu pasaules tirgū kāpums 2001. gada I ceturksnī ir nedaudz mazinājies, tās joprojām saglabājas augstā līmenī salīdzinājumā gan ar 2000. gada I ceturksni, gan 1999. gada I ceturksni, kas daļēji ietekmē arī akcīzes nodokļa zemos ieņēmumus. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no degvieleļļas 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu samazinājās par 43,8 tūkst. latu jeb 18,4%, neskatoties uz degvieleļļas likmes paaugstināšanu no š.g. 1. janvāra un no š.g. 23. marta ieviešot atsevišķu likmi degvieleļļai (100 latus par 100 litriem), kuras sastāva īpašības ļauj to pārveidot un izmantot kā zemākas kvalitātes dīzeļdegvielu. 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu par 54,0 tūkst. latu jeb 23,9% ir samazinājušies ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas gāzēm. Samazinājumu ietekmēja 1998. gada 4. augusta Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par akcīzes preču noliktavu naftas produktiem", kas nosaka, ka akcīzes preču noliktavas turētājs akcīzes preču noliktavā var veikt darbības ar naftas produktiem un nemaksāt par tiem muitas maksājumus, kamēr naftas produkti atrodas akcīzes preču noliktavā. Tikmēr, turpina pieaugt pieprasījums pēc naftas gāzes un šīs preču grupas importa apjomi palielinās. Tā rezultātā paplašinās automobiļu gāzes uzpildes staciju tīkls. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no petrolejas 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir samazinājušies par 0,3 milj. latu jeb 83,8%, ko noteica samērā siltā ziema. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, ir pieauguši akcīzes ieņēmumi par benzīnu un dīzeļdegvielu un petroleju, ko izmanto kā kurināmo attiecīgi par 1,5 milj. latu jeb 14,2% un 43,9 tūkst. latu jeb 46,6 procentiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu par benzīnu pieaugumu noteica reģistrēto, tehniskā kārtībā esošo un apdrošināto vieglo automašīnu skaita pieaugums. 14. att. Pasaules naftas cenas, ASV dolāri par barelu Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem 2001. gada I ceturksnī alkoholiskie dzērieni nodrošināja 10,3 milj. latu jeb 28,4% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem ir samazinājušies par 10,6 tūkst. latu jeb 0,1 procentu. To pamatā noteica akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums starpproduktiem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Lielākais ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir vērojams tādās alkoholisko preču grupās kā šampanietis, visu veidu vīni un raudzētie dzērieni (par 0,2 milj. latu) un spirts (par 0,1 milj. latu), neskatoties uz to, ka saskaņā ar grozījumiem "Alkohola aprites likumā", kas stājās spēkā 2000. gada 1. jūnijā, ir ierobežoti spirta izmantošanas mērķi. Akcīzes nodoklis alum Akcīzes nodokļa ieņēmumi no alus 2001. gada I ceturksnī veidoja 0,5 milj. latu, kas ir par 0,2 milj. latu vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī. Ieņēmumu pieaugumu noteica ar nodokli apliekamās bāzes paplašināšana: no 2000. gada 1. janvāra ar akcīzes nodokli apliek arī alu ar stiprumu no 0,5% līdz 5,5 procentiem. Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem Akcīzes nodokļa iemaksas par tabakas izstrādājumiem 2001. gada I ceturksnī bija 4,8 milj. latu un nodrošināja 13,4% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem ir palielinājušies par 0,8 milj. latu jeb 19,5 procentiem. Pamatā akcīzes nodokļa ieņēmumu par tabakas izstrādājumiem pieaugumu noteica ieņēmumu no cigaretēm ar filtru pieaugums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Akcīzes nodoklis pārējām precēm 1999. gada 9. decembrī stājās spēkā jauns likums "Par akcīzes nodokli", kas paplašināja ar akcīzes nodokli apliekamo bāzi, apliekot ar akcīzes nodokli arī bezalkoholiskos dzērienus (ūdeņus un minerālūdeņus ar cukura vai citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevu un pārējos bezalkoholiskos dzērienus, izņemot augļu un dārzeņu sulas, dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus, mākslīgos minerālūdeņus bez cukura vai citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevām), visu veidu kafiju, kā arī motociklus. Motocikliem tika piemērota kombinētā nodokļa likme, t.i., atkarībā no to vecuma un motora cilindru darba tilpuma. 2001. gada I ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi par pārējām akcīzes precēm veidoja 2,0 milj. latu, jeb 5,6% no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Apliekamās bāzes paplašināšana 2001. gada I ceturksnī nodrošināja budžetam papildus ieņēmumus 0,9 milj. latu apmērā, t.sk., par bezalkoholiskajiem dzērieniem - 278,9 tūkst. latu apmērā, kafiju - 587,8 tūkst. latu, motocikliem - 5,0 tūkst. latu. 2001. gada I ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi par vieglajiem automobiļiem bija 1,1 milj. latu, kas ir par 41,8 tūkst. latu jeb 4,0% vairāk nekā 2000. gada atbilstošajā periodā. Sakarā ar to, ka kombinētās likmes piemērošana vieglajiem automobiļiem no 1999. gada 1. aprīļa nedeva gaidāmo rezultātu un negatīvi atspoguļojās vietējā automobiļu tirgus darbībā, 2000. gada 13. aprīlī tika pieņemti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas noteica automobiļu un motociklu aplikšanu ar akcīzes nodokli atkarībā tikai no to vecuma. Akcīzes nodoklis motocikliem tagad tiek aprēķināts atkarībā no motocikla vecuma (skaitot no izgatavošanas gada), reizinot automobiļiem noteiktās attiecīgās likmes ar 0,25. Likuma grozījumi stājās spēkā ar 2000. gada 1. maiju. Būtībā šie grozījumi samazināja akcīzes nodokļa likmi šīm precēm. Nodokļa likmes samazināšana pozitīvi atspoguļojās ieņēmumos, jo ir palielinājušies automobiļu un motociklu realizācijas apjomi. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no zelta un citiem dārgmetāliem 2001. gada I ceturksnī bija 59,0 tūkst. latu. Salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, tas ir par 12,2 tūkst. latu jeb 17,2% mazāk. Valsts pamatbudžeta akcīzes nodokļa ieņēmumi pārskata periodā bija 26,5 milj. latu, valsts speciālā budžeta ieņēmumi - 9,6 milj. latu. 15. att. Akcīzes nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2001. gada I ceturksnī bija 23,2 milj. latu jeb 23,6% no gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni ieņēmumi ir palielinājušies par 4,8 procentiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus 2001. gada I ceturksnī ietekmēja uzņēmumu peļņa 1999. gadā, jo avansa maksājumi š.g. I ceturksnim tiek noteikti vadoties no 1999. gada aprēķinātā nodokļa bāzes. 2001. gada I ceturksnī uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi, ko veica lielie nodokļu maksātāji veidoja 14,2 milj. latu, bet pārējo nodokļu maksātāju veiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas bija 9,0 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu lielo nodokļu maksātāju iemaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis ir palielinājies par 2,7 milj. latu jeb 23,0%, kas pamatā ir saistīts ar sezonāliem faktoriem un to, ka daži lielie nodokļu maksātāji ir veikuši uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus par iepriekšējo gadu. Pārējo nodokļu maksātāju veiktās nodokļa iemaksas ir samazinājušās par 1,6 milj. latu jeb 15,0 procentiem. Ir notikušas arī būtiskas strukturālas izmaiņas - 2000. gada I ceturksnī lielo nodokļu maksātāju uzņēmuma ienākuma nodokļa iemaksas bija 52,2% no kopējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, bet 2001. gada I ceturksnī - jau 61,3 procenti. Savukārt, pārējo nodokļu maksātāju uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi 2000. gada I ceturksnī veidoja 47,8% no kopējiem uzņēmuma ienākumu nodokļa ieņēmumiem, bet 2001. gada I ceturksnī - 38,7 procenti. 16. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu 17. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (sezonāli izlīdzināti), milj. latu 2001. gada I ceturksnī muitas nodokļa ieņēmumi bija 3,3 milj. latu jeb 27,4% no gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, šī nodokļa ieņēmumi ir samazinājušies par 1,7 procentiem. 2001. gada I ceturksnī ievedmuitas nodokļa ieņēmumi veidoja 3,3 milj. latu, bet izvedmuitas nodokļa ieņēmumi - 2,9 tūkst. latu. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni, ievedmuitas nodokļa ieņēmumi ir samazinājušies par 0,1 milj. latu, bet izvedmuitas nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 7,3 tūkst. latu. Muitas nodokļa ieņēmumu samazināšanās tendence, kas parādījās sākot ar 1997. gadu, ir saistīta ar Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kas paredz liberalizēt ārējo tirdzniecību, kā rezultātā notiek muitas tarifu samazināšana vai atcelšana. Viens no muitas nodokļa ieņēmumu samazinājuma cēloņiem ir arī brīvo ekonomisko zonu darbība. 18. att. Muitas nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu Muitas nodokļa ieņēmumus ietekmē arī Latvijas dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā. Dalība šajā organizācijā nodrošina Latvijai labvēlīgu tirdzniecības režīmu ar vairāk nekā 135 valstīm. Vienlaicīgi tas samazina ievedmuitas nodokļa likmes preču importam no šīm valstīm, kas savukārt negatīvi ietekmē muitas nodokļa ieņēmumus. Ieņēmumus pozitīvi ietekmē importa apjoma pieaugums. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 15,6 milj. latu jeb 23,4% no apstiprinātā gada plāna. Nenodokļu ieņēmumi 2001. gada janvārī - martā veidoja 9,3% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Vislielākais īpatsvars valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos bija ieņēmumiem no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem - 4,0 milj. latu jeb 25,8 procenti. No tiem lielākos ieņēmumus veidoja valsts nodevas par nekustamo īpašumu un ar to saistīto tiesību nostiprinājumu zemesgrāmatā - 1,5 milj. latu jeb 36,7% un Zemesgrāmatu kancelejas nodeva - 0,6 milj. latu jeb 14,8% no kopējiem ieņēmumiem no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem. 2001. gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, ieņēmumi no valsts nodevām par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem ir palielinājušies par 27,7 procentiem. 2001. gada pirmajos trīs mēnešos ieņēmumi no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu bija 0,2 milj. latu, kas bija 15,0% no apstiprinātā gada plāna. 2001. gada janvārī - martā ieņēmumi no valsts nodevas par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodevas) bija 0,7 milj. latu jeb 4,4% no kopējiem valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumiem. 2001. gada I ceturksnī VAS "Latvijas meži" ir iemaksājusi fiksēto maksājumu 2,0 milj. latu apmērā. Ieņēmumi no sodiem un sankcijām 2001. gada I ceturksnī bija 1,8 milj. latu jeb 21,4% no apstiprinātā gada plāna. No tiem lielāko īpatsvaru veidoja naudas sodi, ko uzliek valsts policijas iestādes - 0,7 milj. latu jeb 39,0% no kopējiem ieņēmumiem no sodiem un sankcijām, un ieņēmumi no Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēs atklātām slēpto un samazināto ienākumu summām - 0,5 milj. latu jeb 28,8 procenti. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2001. gada pirmajos trīs mēnešos bija 15,3 milj. latu jeb 25,2% no apstiprinātā gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, šie ieņēmumi ir palielinājušies par 12,5 procentiem. 2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā ieskaitītā ārvalstu finansu palīdzība bija 3,0 milj. latu, kas ir 6,5% no apstiprinātā gada plāna. 2.2. Valsts speciālo budžetu izpilde 2001. gada I ceturksnī valsts speciālā budžeta ieņēmumi, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, bija 164,2 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem, neieskaitot no dāvinājumiem un ziedojumiem finansētos izdevumus, bija 174,1 milj. latu. 2001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā bija fiskālais deficīts 10,0 milj. latu apmērā. 2001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā tika iekasēti 22,7% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus), un izdevumi tika izlietoti 22,5% apmērā no gadam paredzētā izdevumu apjoma. 8. tabula Atsevišķu speciālo budžetu ieņēmumi un izdevumi 2001. gada I ceturksnī*, milj. latu Ieņēmumi Izdevumi Finansiālā Tīrie Fiskālā bilance aizdevumi bilance Sociālā apdrošināšana 116,1 122,0 -5,9 -5,9 % no 2001.g. plāna 23,1% 23,0% pieaugums pret 2000. gadu 3,7% -4,4% Speciālais veselības aprūpes budžets 30,6 32,1 -1,5 -1,5 % no 2001 g. plāna 22,1% 22,7% pieaugums pret 2000. gadu 3,8% 9,9% Vides aizsardzības fonds 1,6 0,5 1,1 1,1 % no 2001.g. plāna 17,3% 5,5% pieaugums pret 2000. gadu -24,1% -66,8% Valsts autoceļu fonds 11,9 15,4 -3,5 -3,5 % no 2001.g. plāna 20,1% 22,3% pieaugums pret 2000. gadu -0,7% 1,2% Pārējie speciālie budžeti 4,0 2,3 1,7 2,0 -0,3 % no 2001.g. plāna 27,2% 17,2% pieaugums pret 2000. gadu -9,3% -46,0% Kopā valsts speciālie budžeti 164,2 172,2 -8,0 2,0 -10,0 % no 2001.g. plāna 22,7% 22,5% pieaugums pret 2000. gadu 2,7% -3,1% * neieskaitot dāvinājumus un ziedojumus 19. att. Valsts speciālā budžeta (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) fiskālie rādītāji, milj. latu 20. att. Sociālās apdrošināšanas iemaksas (faktiskajās cenās), milj. latu Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni, ieņēmumi ir palielinājušies par 2,7 procentiem. Speciālo budžetu izdevumi, neieskaitot no dāvinājumiem un ziedojumiem finansētos izdevumus, 2001. gada I ceturksnī bija par 3,1% mazāki nekā 2000. gada attiecīgajā periodā. Valsts autoceļu fonda ieņēmumi salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu ir samazinājušies par 0,1 milj. latu jeb 0,7%, bet izdevumi ir palielinājušies par 0,2 milj. latu jeb 1,2 procentiem. Sociālās apdrošināšanas budžets ir lielākais no valsts speciālajiem budžetiem - 2001. gada I ceturksnī tā ieņēmumi bija 116,1 milj. latu jeb 70,3% no kopējiem valsts speciālā budžeta ieņēmumiem (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus). Šī budžeta galvenais ieņēmumu avots ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās veidoja 69,1% no valsts speciālā budžeta ieņēmumiem (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus), savukārt no valsts speciālā Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumiem - 98,4 procenti. Sociālās apdrošināšanas iemaksas 2001. gada I ceturksnī bija 114,2 milj. latu, tai skaitā brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas - 18,4 tūkst. latu apmērā. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pieaugušas par 4,2 milj. latu jeb 3,8%, neskatoties uz nodokļa likmes samazināšanu par 1 procenta punktu no 2001. gada 1. janvāra. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus pozitīvi ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums (strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu pieauga par 6,0%). Sociālās apdrošināšanas iemaksām joprojām ir vislielākais īpatsvars valsts konsolidētajā kopbudžetā salīdzinājumā ar citiem nodokļu ieņēmumiem - 28,8 procenti. Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus turpmāk ietekmēs š.g. 13. marta Satversmes tiesas spriedums, kas paredz, ka no š.g. 14. marta darba ņēmēji būs sociāli apdrošināti sākot ar dienu, kad šīs personas ir ieguvušas darba ņēmēja statusu. Tādējādi, persona var saņemt sociālos pakalpojumus arī tad, ja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par viņu reāli netiek pārskaitītas budžetā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas tiek ieskaitīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā, 2001. gada I ceturksnī bija 18,2 milj. latu, kas ir par 1,3 milj. latu jeb 8,0% vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī. Kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetos veidoja 64,5 milj. latu jeb 22,7% no gada plāna. Valsts speciālā budžeta akcīzes nodokļa ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī veidoja 9,6 milj. latu, t.sk. Valsts Autoceļu fonda ieņēmumi - 9,0 milj. latu, Vides aizsardzības fonda ieņēmumi - 140,0 tūkst. latu, Kultūrkapitāla fonda ieņēmumi - 455,0 tūkst. latu. Daļa akcīzes nodokļa ieņēmumu par naftas produktiem, ko izmanto kā kurināmo, tiek ieskaitīta Vides aizsardzības fondā. 2001. gada I ceturksnī šajā fondā tika ieskatīti akcīzes nodokļa ieņēmumi 140,0 tūkst. latu apmērā jeb 40,0% no gada plāna. Pārējos Vides aizsardzības fonda ieņēmumus veido dabas resursu nodokļa ieņēmumi un maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi. Kopumā 2001. gada I ceturksnī Vides aizsardzības fondā tika ieskaitīti dabas resursu nodokļa ieņēmumi 1,5 milj. latu apmērā, kas veidoja 89,8% no kopējiem fonda ieņēmumiem. 2001. gada I ceturksnī dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 1,8 milj. latu, kas ir par 0,8 milj. latu jeb 30,7% mazāk nekā 2000. gada atbilstošajā periodā. Saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli" nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos sadala starp valsts vides aizsardzības speciālo budžetu un to pagastu vai pilsētu pašvaldību vides aizsardzības speciālajiem budžetiem, kuru teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība, attiecībā 40:60. Valsts speciālajā budžetā vides aizsardzības fondā ieskaita arī maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu) un maksājumus par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu. Par pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas arī ieskaita valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā. 2001. gada I ceturksnī dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts vides aizsardzības speciālajam budžetam tika pārskaitīti 1,5 milj. latu, bet pašvaldību speciālajiem budžetiem - 0,4 milj. latu apmērā. 21. att. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu 22. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu 23. att. Nodokļu no īpašuma ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu Valsts speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumi (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) 2001. gada pirmajos trīs mēnešos bija 6,3 milj. latu. Salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, nenodokļu ieņēmumi ir samazinājušies par 10,4 procentiem. Valsts speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumos 2001. gada I ceturksnī lielākais īpatsvars bija ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas - 2,3 milj. latu jeb 36,4%, un to izpilde bija 27,6% no apstiprinātā gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, ieņēmumi no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas ir pieauguši par 3,0 procentiem. Atskaitījumi no ostas maksām 2001. gada janvārī - martā bija 0,2 milj. latu un to izpilde bija 22,1% no apstiprinātā gada plāna. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2001. gada I ceturksnī bija 0,445 milj. latu jeb 12,9% no apstiprinātā gada plāna. Valsts speciālās veselības aprūpes budžetā ieskaitītie ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem š.g. pirmajos trīs mēnešos bija 0,397 milj. latu un tie veidoja 89,2% no kopējiem valsts speciālā budžeta pašu ieņēmumiem. 2001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā tika ieskaitīta ārvalstu finansu palīdzība 0,6 milj. latu apmērā, kas ir 34,3% no apstiprinātā gada plāna. 2.3. Pašvaldību budžeta izpilde 2001. gada I ceturksnī pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus no ziedojumiem un dāvinājumiem) bija 108,5 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem- 102,2 milj. latu. Pašvaldību konsolidētā budžeta fiskālais pārpalikums 2001. gada I ceturksnī bija 6,3 milj. latu. Pašvaldību pamatbudžeta fiskālais pārpalikums bija 5,1 milj. latu, bet pašvaldību speciālā budžeta fiskālais pārpalikums bija 0,4 milj. latu. Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem pašvaldību budžetos par 0,7 milj. latu pārsniedza no ziedojumiem un dāvinājumiem finansētos izdevumus. 9. tabula Pašvaldību konsolidētā budžeta izpilde 2001. gada I ceturksnī, milj. latu 2000. g. 2001. g. % izmaiņas I cet. I cet. 01/00 Ieņēmumi 99,9 108,5 8,6 Pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi 55,5 61,3 10,3 Pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 4,2 4,6 8,9 Pamatbudžeta pašu ieņēmumi 6,9 6,6 -4,9 Pamatbudžeta saņemtie maksājumi 32,5 36,7 13,2 - savstarpējie norēķini -7,7 -8,3 - Speciālā budžeta ieņēmumi 7,8 6,7 -14,1 Ziedojumi un dāvinājumi 0,7 0,9 32,9 Izdevumi 96,3 104,0 8,0 Pamatbudžets 94,4 104,2 10,4 - savstarpējie norēķini -7,7 -8,4 - Speciālais budžets 8,1 7,1 -12,1 Ziedojumi un dāvinājumi 1,4 1,0 -29,4 Finansiālā bilance 3,7 4,5 Tīrie aizdevumi 0,5 -1,7 Fiskālā bilance 3,2 6,3 * neieskaitot ieņēmumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 8,6 milj. latu jeb 8,6 procentiem. Šo pieaugumu, galvenokārt, ietekmēja pašvaldību pamatbudžeta nodokļu pieaugums par 5,7 milj. latu. Pašvaldību konsolidētā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī bija 104,0 milj. latu, kas ir par 7,7 milj. latu jeb 8,0% vairāk nekā 2000. gada attiecīgajā periodā. 2001. gada I ceturksnī no valsts pamatbudžeta pašvaldību budžetiem tika pārskaitītas dotācijas un mērķdotācijas 27,4 milj. latu apmērā, kas ir par 3,2 milj. latu jeb 13,1% vairāk nekā 2000. gada pirmajos trīs mēnešos. 2001. gada I ceturksnī pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi bija 109,2 milj. latu, bet izdevumi, neieskaitot tīros aizdevumus, 104,2 milj. latu. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu ir palielinājušies par 10,1%, bet izdevumi - par 10,4 procentiem. Pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 61,3 milj. latu, kas par 10,3% pārsniedza 2000. gada attiecīgā perioda ieņēmumus. 10. tabula Pašvaldību pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu 2000. g. 2001. g. % izmaiņas I cet. I cet. 01/00 Pamatbudžeta ieņēmumi 99,1 109,2 10,1 Nodokļu ieņēmumi 55,5 61,3 10,3 Nenodokļu ieņēmumi 4,2 4,6 8,9 Pašu ieņēmumi 6,9 6,6 -4,9 Saņemtie maksājumi 32,5 36,7 13,2 Pamatbudžeta izdevumi 94,4 104,2 10,4 Uzturēšanas izdevumi 85,2 93,5 9,7 Kārtējie izdevumi 68,4 73,1 6,9 Atalgojumi 33,2 37,2 12,0 Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 8,7 9,4 7,7 Maksājumi par precēm un pakalpojumiem 25,8 25,8 -0,1 Pārējie kārtējie izdevumi 0,6 0,7 17,3 Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem 0,7 0,9 39,3 Subsīdijas un dotācijas 16,1 19,4 20,4 Izdevumi kapitālieguldījumiem 9,2 10,7 17,0 Investīcijas 5,6 7,5 33,9 Finansiālā bilance 4,76 4,96 Tīrie aizdevumi -0,05 -0,08 Fiskālā bilance 4,81 5,04 Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā 2001. gada I ceturksnī bija 46,3 milj. latu (neieskaitot nesadalīto atlikumu), kas ir par 2,9 milj. latu jeb 6,6% vairāk salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu (2000. gada I ceturksnī neieskaitot nesadalīto atlikumu). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu noteica darba samaksas fonda pieaugums. Saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 28,4% no kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem tiek ieskaitīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā un 71,6% - pašvaldību budžetos. 2001. gada I ceturksnī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts speciālajam budžetam tika pārskaitīti 18,2 milj. latu apmērā, bet pašvaldību pamatbudžetam - 46,3 milj. latu apmērā (neieskaitot nesadalīto atlikumu). Nodokļu no īpašuma ieņēmumus 2001. gada I ceturksnī veidoja nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, īpašuma nodokļu maksājumi un zemes nodokļa parādu maksājumi. Nodokļu no īpašuma ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 12,4 milj. latu, t.sk., nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi - 11,3 milj. latu, īpašuma nodokļa maksājumi - 0,8 milj. latu, zemes nodokļa parādu maksājumi - 0,3 milj. latu. 2001. gada I ceturksnī nodokļu no īpašuma ieņēmumi bija par 2,1 milj. latu jeb 20,4% vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī. Ar 2000. gada 1. janvāri spēku zaudēja likums "Par īpašuma nodokli", bet likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" pārejas noteikumos tika iekļautas normas par ēku un būvju aplikšanu ar nodokļa 1,5% likmi no to bilances vai inventarizācijas vērtības (1999. gadā likmes bija no 0,5% līdz 4%). Pašvaldību pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2001. gada pirmajos trīs mēnešos bija 4,6 milj. latu, kas ir par 8,9% vairāk nekā 2000. gada attiecīgajā periodā. Ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma 2001. gada janvārī - martā bija 0,1 milj. latu. Ieņēmumi no valsts (pašvaldību) nodevām un maksājumiem 2001. gada I ceturksnī bija 0,7 milj. latu, jeb par 23,8% vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī - martā. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2001. gada pirmajos trīs mēnešos bija 6,6 milj. latu. 2001. gada janvārī- martā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem ir samazinājušies par 4,9 procentiem. Pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumi (ieskaitot transfertu no valsts speciālā budžeta pašvaldību budžetos un ziedojumus un dāvinājumus) 2001. gada I ceturksnī bija 9,9 milj. latu. Š.g. janvārī - martā Autoceļu (ielu) fondā tika ieskaitīti 2,8 milj. latu jeb 28,6% no kopējiem pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumiem, bet Privatizācijas fondā - 2,7 milj. latu jeb 27,2% no kopējiem šī budžeta nenodokļu ieņēmumiem. 2001. gada pirmajos trīs mēnešos mērķdotācijas pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem bija 0,5 milj. latu jeb 5,4% no kopējiem pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumiem. 2.4. Valsts budžeta nodokļu maksājumu parādi Valsts budžeta maksājumu parādi negatīvi ietekmē ieņēmumu apjomu. Kopējā nodokļu maksājumu parāda summa konsolidētajam kopbudžetam 2001. gada 1. aprīlī bija 418,6 milj. latu, t.sk., valsts pamatbudžetam - 212,7 milj. latu jeb 50,8% no kopējā parāda, valsts speciālajam budžetam - 128,7 milj. latu jeb 30,7%, pašvaldību budžetam - 77,2 milj. latu jeb 18,4% no kopējā parāda. 11. tabula Valsts budžeta nodokļu parādi, milj. latu 2001.g. 2001.g. izmaiņas (2001.g. 1.apr./2001.g. 1.jan.) 1. janvārī 1. aprīlī milj. latu % Valsts pamatbudžetam 207,4 212,7 5,2 2,5 t.sk. aktuālais parāds 108,2 120,2 12,0 11,1 Pievienotās vērtības nodoklis 125,8 134,0 8,2 6,5 Akcīzes nodoklis 25,9 21,0 -4,9 -19,0 Uzņēmumu ienākuma nodoklis 54,8 57,0 2,1 3,9 Valsts speciālajam budžetam 130,5 128,7 -1,8 -1,4 t.sk. aktuālais parāds 38,4 38,6 0,1 0,4 Pašvaldību budžetam 72,7 77,2 4,5 6,2 t.sk. aktuālais parāds 36,6 34,8 -1,8 -4,9 Kopā valsts budžetam 410,7 418,6 7,9 1,9 t.sk. aktuālais parāds 183,3 193,7 10,4 5,7 Kopējo valsts pamatbudžeta parādu 2001. gada 1. aprīlī veidoja aktuālie parādi1 120,2 milj. latu apmērā, apturētie parādi2 - 91,4 milj. latu, kā arī parādu maksājumi, kuriem nomaksas termiņi tika pagarināti - 1,0 milj. latu. Salīdzinājumā ar situāciju 2001. gada 1. janvārī kopējā parādu summa valsts pamatbudžetam, ieskaitot termiņa pagarinājumus, ir palielinājusies par 5,2 milj. latu jeb par 2,5%, t.sk., aktuālo parādu summa ir palielinājusies par 12,0 milj. latu jeb 11,1 procentu. Aplūkojot izmaiņu tendences (skat. 25. attēlu), redzam, ka parāda pieaugumu valsts pamatbudžetam 2001. gada 1. aprīlī salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri galvenokārt vecināja aktuālo parādu pieaugums. Tas ir izskaidrojams ar to, ka pieaug to uzņēmumu skaits, kam nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu. Apturēto parādu samazinājumu salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri, savukārt, noteica parādu dzēšana. 2001. gada 1. aprīlī bija iespējams piedzīt 35,2 milj. latu jeb 16,5% no kopējā parāda valsts pamatbudžetam. 24. att. Parādu summa valsts pamatbudžetam, milj. latu 25. att. Valsts pamatbudžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas 26. att. Valsts speciālā budžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas 2001. gada 1. aprīlī nodokļu parāda summas, neieskaitot termiņa pagarinājumus, pa nodokļu veidiem ir šādas (milj. latu): 01.01.01 01.04.01 izmaiņas, % Apgrozījuma un pievienotās vērtības nodoklis 124,7 133,3 6,9% Akcīzes nodoklis 25,8 20,9 -18,9% Peļņas un uzņē- mumu ienākuma nodoklis 54,7 56,7 3,7% 2001. gada 1. aprīlī nodokļu parāda summu (neieskaitot termiņa pagarinājumus) veidoja: pamatparāds - 140,6 milj. latu, pamatparāda palielinājums - 19,8 milj. latu un nokavējuma nauda - 50,5 milj. latu. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētajā kārtībā nodokļu maksātājiem tiek piešķirti nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņa pagarinājumi. Salīdzinot ar 2001. gada sākumu, termiņa pagarinājumu summa valsts pamatbudžetam 2001. gada 1. aprīlī bija 1,0 milj. latu, kas ir par 0,5 milj. latu jeb 34,8% mazāka, ko veicināja maksājumu termiņu ievērošana un termiņa pagarinājumu atcelšana. Nodokļu summas, par kurām likumā paredzētajā kārtībā saskaņots nomaksas termiņa pagarinājums (milj. latu): 01.01.01 01.04.01 izmaiņas, % Apgrozījuma un pievienotās vērtības nodoklis 1,1 0,7 -37,7% Akcīzes nodoklis 0,1 0,1 -29,3% Peļņas un uzņē- mumu ienākuma nodoklis 0,2 0,2 52,8% Parādu summa valsts speciālajam budžetam 2001. gada 1. aprīlī bija 128,7 milj. latu, t.sk. sociālā nodokļa parādi 96,3 milj. latu un sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi 32,4 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri parādu summa speciālajam budžetam ir samazinājusies par 1,8 milj. latu jeb 1,4%, bet aktuālo parādu summa ir palielinājusies par 0,1 milj. latu jeb 0,4 procentiem. 2001. gada 1. aprīlī bija iespējams piedzīt 18,0 milj. latu jeb 14,0% no kopējā parāda valsts speciālajam budžetam. Parādu summas samazinājumu noteica sociālā nodokļa parāda samazinājums salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri par 2,7 milj. latu. Samazinājumu salīdzinājumā ar 2001. gada sākumu noteica sociālā nodokļa parāda dzēšana. Kopējais parāds pašvaldību budžetam 2001. gada 1. aprīlī bija 77,2 milj. latu. Šo parādu veidoja īpašuma nodokļa parāds un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds attiecīgi 10,0 milj. latu un 67,3 milj. latu apmērā. Salīdzinot ar 2001. gada 1. janvāri, parādu summa pašvaldību budžetam ir palielinājusies par 4,5 milj. latu jeb 6,2%, bet aktuālo parādu summa ir samazinājusies par 1,8 milj. latu jeb 4,9 procentiem. Kopējā parāda pašvaldību budžetam pieauguma pamatā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda palielinājums salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri par 5,4 milj. latu jeb 8,7 procentiem. 2001. gada 1. aprīlī bija iespējams piedzīt 17,9 milj. latu jeb 23,2% no kopējā parāda pašvaldību budžetiem. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta 10. daļu un 1997. gada 3. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 200 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju" pēc Finansu ministra rīkojuma 2001. gada I ceturksnī ir kapitalizēti 2 uzņēmumu nodokļu parādi valsts budžetam par 0,7 milj. latu. Kapitalizēto parādu summu veidoja: pamatparāds 0,4 milj. latu, pamatparāda palielinājums 0,1 milj. latu, nokavējuma nauda 0,3 milj. latu. 1 Parādi, kam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu, tiek aprēķināta pamatparāda palielinājuma un nokavējuma nauda. 2 Parādi, kam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu, tiek pārtraukta pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana. 1 Izmantots Valsts kases oficiālais mēneša pārskats par valsts kopbudžeta izpildi (2001.gada janvāris-marts).