3. Article

Savlaicīgi lēmumi par valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara atjaunošana 1 (viena) kalendārā gada laikā no zaudējumu konstatēšanas brīža, ieskaitot nepieciešamo avansa maksājumu plānošana. MK lēmums par LDz valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 0% apmērā Lai nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja spēju sasniegt augstāk minētos mērķus, nepieciešams lai konceptuāli pieņemtais MK lēmums par LDz valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 0% apmērā no uzņēmuma tīrās peļņas 2018.-2021.gadam (Ministru kabineta 2018.gada 15.maija rīkojums Nr.212 "Par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" peļņas daļu par 2018.-2021. pārskata gadu"), tiktu iestrādāts ikgadējā likumprojektā par valsts budžetu un likumprojektā par vidēja termiņa budžeta ietvaru attiecīgajos periodos. Tādējādi pārskata gada pelņu varēs uzkrāt, lai izmantotu iespējamu, negatīvu tirgus svārstību rezultātā, radušos zaudējumus segšanai. Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.806 "Kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), prognozē un nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un veic maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu" 3.punkts paredz, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 50 % no kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ja kapitālsabiedrības vidējā termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi. Līdz ar ikgadējā likumprojektā par valsts budžetu un likumprojektā par vidēja termiņa budžeta ietvaru attiecīgajos periodos, iestrādātu principu, nosakot LDz valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 0% apmērā no uzņēmuma tīrās peļņas, samazināsies iespējami nepieciešamo valsts līdzekļu apjoms, lai nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru, jo tam tiktu izmantoti pašu līdzekļi. Vienlaikus tas ļaus nodrošināt stabilitāti un paredzamību nozarei un nodrošinās publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja iespēju līdzfinansēt Plānā paredzētos infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projektus. Par dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara sasniegšanas, kalendāra gada periodā, apliecinājumu var uzskatīt auditēta gada pārskata peļņu grāmatvedības "Peļņas vai zaudējumu aprēķina" formas rezultātā: • Ja attiecīgais pārskata periods ir noslēgts ar peļņu, tad tiek pieņemts, ka finanšu līdzsvars ir nodrošināts. • Ja ir bijuši zaudējumi, tad tas nozīmē, ka, izmantojot arī peļņu no pārējās komercdarbības, nav izdevies nodrošināt finanšu līdzsvaru un akcionārs var lemt par attiecīgas līdzekļu daļas, no LDz iepriekšējo periodu nesadalītās peļņas, novirzīšanu zaudējumu segšanai; • Ja pārskata gada zaudējumu segšanai nepietiek ar LDz iepriekšējo periodu nesadalīto peļņu, LDz ir pienākums nekavējoties vērsties Satiksmes ministrijā, kura virza jautājumu izskatīšanai MK. Finanšu līdzsvars šādā gadījumā jāparedz atjaunot 1 (viena) kalendārā gada laikā no zaudējumu konstatēšanas brīža. Slēdzot daudzgadu līgumu nākamajam plānošanas periodam, tiks izvērtēti LDz finanšu rādītāji un nākamo piecu gadu perioda finanšu līdzsvara sasniegšanas prognozes un tiek lemts par nesadalītās peļņas izlietojumu. 5.3. Valsts budžeta programmas 31.00.00 "Sabiedriskais transports" apakšprogramma 31.04.00. "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" Turpmākais finansējums dzelzceļa infrastruktūrai ir jāveido par bāzi ņemot jau esošo dzelzceļa valsts finansējuma ietvarus programmas 31.00.00 "Sabiedriskais transports" apakšprogrammas 31.04.00 "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai", kā arī sagalabājot iespēju pieprasīt faktiski nepieciešamos līdzekļus ikgadējā likumprojektā par valsts budžetu un likumprojektā par vidēja termiņa budžeta ietvaru attiecīgajos periodos to sagatavošanas laikā. Sākot ar 2019.gadu paredzēta daļas no budžeta programmā plānotajiem līdzekļiem, 5 000 000 euro apmērā, nodalīšana atsevišķā finansēšanas plānā, esošās valsts budžeta apakšprogrammas ietvaros. Līdzekļu nodalīšana 5 000 000 euro apmērā nepieciešama pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu infrastruktūras uzturēšanai. Līdzekļi 31.00.00 "Sabiedriskais transports" apakšprogrammas 31.04.00 "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" būtu jāplāno atbilstoši faktiskajai to nepieciešamībai, jeb ieskaitot ikgadējo papildus nepieciešamo finansējumu pasažieru pārvadājumu infrastruktūras apmaksai. Valsts budžeta programmas 31.00.00 "Sabiedriskais transports" apakšprogrammā 31.04.00. "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" jāsaglabā līdzekļus, kas atbilst "Maksas aprēķināšanas shēmas" noteikumiem minētajam segmentam un būtisko funkciju veicēja noteiktajai maksai. Sākot ar 2019.gadu, atbilstoši Dzelzceļa likuma 12.1pantam, maksu par infrastruktūras izmantošanu (lietošanu) būs jādala starp minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un apkalpes vietu pakalpojumu (pasažieru dzelzceļa stacijas, to ēkas (arī piemērotas vietas biļešu pārdošanai) un cits aprīkojums (arī satiksmes informācijas sniegšanai), līdz ar to par pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu infrastruktūras uzturēšanu, paredzēts veikt atsevišķu sniegto pakalpojumu uzskaiti. Kopējais finansējuma apmērs Valsts budžeta programmas 31.00.00 "Sabiedriskais transports" apakšprogrammai 31.04.00 "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" jānodrošina atbilstoši valsts pasūtījumam pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu, ņemot vērā plānotos pārvadājumu apjomus un apstiprināto maksu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Esošais pasažieru staciju un pieturas punktu infrastruktūras stāvoklis norādīts Plāna 3.pielikumā. 5.4. Plānā paredzēto infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projektu realizācijas iespējas Ievērojot Regulas noteikumus un LRN nosakot infrastruktūras maksu, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nevar iekļaut izmaksās ieguldījumu vērtību, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalstu, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta līdzekļiem8, tādējādi LDz neuzkrājas līdzekļi, ar kuriem varētu dabiski atjaunot ieguldījumus, kas uzkrāti, izmantojot šādu finansējumu. Regulas apsvērumos ir minēts, ka aktīvu vērtības pamatā vajadzētu būt summām, ko infrastruktūras pārvaldītājs samaksājis par aktīvu iegādi. Lielāko daļu no dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu nodrošināšanai vajadzīgajiem aktīviem veido ilgtermiņa ieguldījumi. Jaunu aktīvu finansēšanas resursus veido galvenokārt kredītsaistības, kuru īpatsvars infrastruktūras pārvaldītāja bilances pasīvā pieaug, un valsts garantētie resursi ‒ Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Kopienas finansiālo atbalstu Eiropas transporta tīkla jomā u.c. tiesiskie ierobežojumi liedz LDz uzkrāt līdzekļus, ar kuriem varētu dabiski atjaunot ieguldījumus, kas ir izveidoti, izmantojot šādu finansējumu. Turklāt esošo dzelzceļa infrastruktūras pamatlīdzekļu nolietojums un uzņēmuma investīciju veikšanai novirzītā saimnieciskās darbības peļņas daļa ir vienīgais dzelzceļa atjaunošanu nodrošinošs finansējuma avots, bet tās lielums (aprēķinātais EBITDA) nav pietiekošs pilnīgai aktīvu saglabāšanai. Salīdzinoši neliels uzņēmuma EBITDA rādītājs ir ierobežojošs apstāklis piesaistīt papildus kredītus, kas izmantojami dzelzceļa aktīvu iegādei un attīstībai. Dzelzceļa infrastruktūras tehnoloģija paredz sistemātiskus uzturēšanas un atjaunošanas darbus visā dzīves cikla garumā. Atsevišķos dzīves cikla posmos izmaksu samazināšanu (darba nepieciešamības ignorēšana, materiālu vai darbu kvalitātes pazemināšanu) rezultējas paātrinātā dzelzceļa infrastruktūras degradācijā, palielina kopējās dzīves cikla izmaksas vai arī saīsina dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācijas periodu. Tiesiskie ierobežojumi un pārvaldāmo aktīvu tehniskie raksturlielumi neļauj LDz elastīgi izmantot esošos aktīvus, ātri pielāgojot tos pārvadājumu apjoma cikliskajām izmaiņām. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvars un attiecīga finansēšanas modeļa izstrāde, ir būtisks priekšnosacījums ārējo kreditoru finansējuma piesaistei un Plānā noteikto Infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projektu realizācijai. 5.5. Prognozētais finansējums infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projektu realizācijai un jaunas infrastruktūras izveidei Atbilstoši ES regulējumam, investīciju projektu izmaksas, kas saistītas ar infrastruktūras modernizāciju un attīstību, nav atļauts iekļaut minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksā, šis regulējums ierobežo LDz iespējas attīstīt infrastruktūru. Šobrīd ir uzsākti Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstības, Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstības un Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava - Mangaļi - Ziemeļblāzma modernizācijas projekti ar ES līdzfinansējumu. Kā neatliekams tiek uzskatīts Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācijas projekts, projekta realizāciju plānots salāgot ar jauno pasažieru vilcienu iegādi. Svarīgi realizēt Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēmas ieviešanu, Videi un sabiedrībai draudzīgas dzelzceļa infrastruktūras nodrošināšanu. Ņemot vērā to, ka infrastruktūras pārvaldītājs izpilda dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumus arī valsts aizsardzībai, attiecīgās infrastruktūras izveidi būtu nepieciešams finansēt no valsts līdzekļiem, kas plānoti valsts aizsardzībai. Transporta koridora konkurētspējas veicināšanai, Plāna darbības periodā, LDz ar ES līdzfinansējumu jāveic Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas 1.posms. 3.tabulā ir apkopota informācija par nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu investīcijām. Projektu realizācijai svarīgi ārējo kreditoru finansējuma piesaiste un MK noteikt LDz 0% dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Būtu vēlams arī kā līdzfinansējumu ES līdzekļiem piesaistīt Valsts budžetu. Investīciju projektu līdzfinansēšani no valsts puses var tikt izmantota valsts budžeta programma "Valsts dzelzceļa fonds". 3.tabula Infrastruktūras atjaunošanas, modernizācijas un attīstības projekti un to finansējums (Milj. euro) 2018. 2019. 2020. 2021. 2022. 2023 Infrastruktūras atjaunošana un modernizācija 1.1. Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība (4.2.3.) 36,620 t.sk.: ES Fondi9: 31.127 LDz: 5.493 17.220 t.sk.: ES Fondi: 15.873; LDz: 1.347 13.190 t.sk.: ES Fondi: 12.141; LDz: 1.049 4.677 t.sk.: ES Fondi: 1.580; LDz: 3.097 1.533 t.sk.: ES Fondi: 1.533 1.2. Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība (4.2.3.) 43.530 t.sk.: ES Fondi: 37.000 LDz: 6.530 18.953 t.sk.: ES Fondi: 17.350; LDz: 1.603 16.720 t.sk.: ES Fondi: 15.950; LDz: 0.770 5.757 t.sk.: ES Fondi: 1.600; LDz: 4.157 2.100 t.sk.: ES Fondi: 2.100 1.3. Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava - Mangaļi - Ziemeļblāzma modernizācija (4.2.3.) 25.000 t.sk.: ES Fondi: 21.250 LDz: 3.750 10.330 t.sk.: ES Fondi: 9.423; LDz: 0.907 9.240 t.sk.: ES Fondi: 9.240 3.305 t.sk.: ES Fondi: 0.462; LDz: 2.843 2.125 t.sk.: ES Fondi: 2.125 1.4. Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācija (2.posms)10 (4.2.4.) 24.200 t.sk.: LDz un publiskais finansējums 24.200. Papildu finansējums 4.000 - Valsts budžets 4.0 t.sk.: VB11 0.242 t.sk.: LDz: 0.242 0.968 t.sk.: LDz: 0.968 5.803 t.sk.: publiskais finansējums: 5.803 8.589 t.sk.: publiskais finansējums: 8.589 8.598 t.sk.: publiskais finansējums: 8.598 1.5. Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēmas ieviešana (4.2.6.) 21.350 t.sk.: ES Fondi: 17.910 LDz: 3.440 4.800 t.sk.: ES Fondi: 4.077; LDz: 0.723 5.000 t.sk.: ES Fondi: 5.000 5.000 t.sk.: ES Fondi: 5.000 4.760 t.sk.: ES Fondi: 2.043; LDz: 2.717 1.790 t.sk.: ES Fondi: 1.790 1.6. Dzelzceļa infrastruktūras valsts aizsardzībai12 (4.2.5.) 3.270 t.sk.: VB:3.270 1.270 t.sk.: VB: 1. 270 1.000 t.sk.: VB: 1.000 1.000 t.sk.: VB: 1.000 1.7. Videi un sabiedrībai draudzīgas dzelzceļa infrastruktūras nodrošināšana13 (4.2.7.) 9.500 t.sk.: VB: 9.500 1.0 t.sk.: VB:1.0 1.0 t.sk.: VB:1.0 3.500 ts.k.: VB: 3.500 4.000 t.sk.: VB 4.000 Jaunas infrastruktūras izveide 1.10. Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija (1.posms)14 (4.3.1.) 440,97715 t.sk.: ES Fondi: 318.556 LDz 122.421 21.984 t.sk.: ES Fondi: 15.928 LDz: 6.056 65.952 t.sk.: ES Fondi: 47.783 LDz: 18.169 87.937 t.sk.: ES Fondi: 63.711 LDz: 24.226 131.906 t.sk.: ES Fondi: 95.567 LDz: 36.339 133.198 t.sk.: ES Fondi: 95.567 LDz: 37.631 Rail Baltica projekts (CEF1, C EF2, CEF3) 275 635 t.sk.: ES līdzfinasējums 223 806 8 396 t.sk.: ES līdzfinansējums: 6 999 24 345 t.sk.: ES līdzfinansējums: 19 984 61 552 t.sk.: ES līdzfinansējums: 49 936 94 856 t.sk.: ES līdzfinansējums: 76 833 86 486 t.sk.: ES līdzfinansējums: 70 054