2. Article

Enerģētikas ietekme uz vidi un enerģijas apgādes drošība 2.1. Ņemot vērā hidroelektroenerģijas resursu, kā arī importējamās elektroenerģijas lielo īpatsvaru Latvijas enerģijas bilancē, nevar pamatot kardinālu un dārgu pasākumu nepieciešamību reģeneratīvo energoresursu izmantošanas atbalstam enerģijas ražošanā tikai no siltumnīcas efekta gāzu emisijas samazināšanas un globālo klimata izmaiņu novēršanas viedokļa. 2.2. Reģeneratīvo energoresursu izmantošanas tehnoloģijas sevišķi strauji attīstās pēdējā desmitgadē, kas ļauj prognozēt atsevišķu šo enerģijas ražošanas iekārtu un veidu efektivitātes paaugstināšanos līdz tradicionālo veidu rādītājiem, kā arī panākt reģeneratīvo energoresursu plašāku izmantošanu, lai uzlabotu valsts ārējo maksājumu bilanci, samazinātu valsts atkarību no energoresursu importa un veicinātu jaunu darba vietu rašanos. Ministru kabinets noteiks konkrētus apjomus reģeneratīvos energoresursus izmantojošo jaudu uzstādīšanai, ar mērķi veicināt šo resursu izmantošanu, nosakot mērenu un saprātīgu cenu politiku saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Enerģētikas likumā, kombinējot to ar starptautisku programmu atbalstu videi draudzīgu enerģijas tehnoloģiju ieviešanā. 2.3. Tiks veikta enerģijas ražošanas nelabvēlīgas ietekmes uz vidi samazināšana un ierobežošana, kontrolējot elektrostaciju kaitīgo izmešu koncentrācijas atbilstību normatīviem, veicot mazo hidroelektrostaciju un vēja elektrostaciju sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu un paaugstinot prasības hidroelektrostaciju dambju drošības un ūdenskrātuvju krastu aizsardzības pasākumiem.