1. Article

Satversmes tiesa pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktu, 17. panta pirmās daļas 9. punktu, kā arī 19.1 un 28.1 pantu, rakstveida procesā 2018. gada 18. septembra tiesas sēdē izskatīja lietu Nr. 2017-33-03 "Par Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumu Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi" 3.1 un 15. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam". 2018. gada 18. oktobrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu minētajā lietā (turpmāk - Spriedums), nolemjot atzīt apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmes 64. pantam. Pieteikuma iesniedzēja - Administratīvā rajona tiesa - uzskata, ka Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumu Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi" 3.1 un 15. punkts (turpmāk kopā - apstrīdētās normas) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 64. pantam, jo Ministru kabinets, tos pieņemot, pārkāpis tam likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma robežas. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Pacientu tiesību likuma 16. panta pirmajā daļā tiesības saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda ir paredzētas tikai pašam pacientam, bet Ministru kabinets ar apstrīdētajām normām paplašinājis to personu loku, kurām ir tiesības saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda, ar pacienta mantiniekiem. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ar apstrīdētajām normām ir pieļauts vēl viens likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma robežu pārkāpums, jo tās nosaka mantiniekiem tiesības prasīt pacientam nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu, bet tas esot tīri personiska rakstura prasījums. Argumentējot savu viedokli, izmantosim Spriedumā lietotos saīsinājumus. Mūsu viedoklis ir balstīts uz turpmāk norādītajiem argumentiem.