8. Article

Satversmes tiesa atzina, ka "tiesas pieteikuma gadījumā lietas izlemšanai nozīmīgi ir konkrētās lietas apstākļi". Šāda tiesas atziņa sākotnēji norādīta Satversmes tiesas 2013. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2013-09-01 13.2. punktā un atkārtota 2017. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-11-01 12.1. punktā. Satversmes tiesa arī atzina, ka "tiesību normu nevar izprast ārpus tās piemērošanas prakses". Sekojot šīm atziņām, Satversmes tiesa aplūkojamā lietā arī izdarījusi secinājumu par administratīvās lietas faktiem, ka pieteicēja administratīvajā lietā varēja savlaicīgi veikt darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu iespējamās negatīvās sekas, kas izriet no papildlikmes maksāšanas pienākuma. Saskaņā ar Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa, pārbaudot likuma atbilstību Satversmei, izlemj tikai tiesību jautājumus. Satversmes tiesas kompetencē nav izlemt tās attiecīgās lietas (civillietas, krimināllietas, administratīvās lietas), kurā tiesa iesniegusi pieteikumu, fakta jautājumus. Zemāka juridiskā spēka tiesību normas pārbaudes un tiesību normas interpretācijas mēraukla ir augstāka juridiskā spēka tiesību norma un nevis kāda faktiskā gadījuma apstākļi. Turklāt jāievēro, ka faktisko gadījumu daudzveidība Satversmes tiesai var arī nebūt zināma. Administratīvajā tiesā var tikt iesniegti pieteikumi arī citās lietās par nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanu, kurās faktiskie apstākļi var būt atšķirīgi no konkrētās administratīvās lietas, kurā Augstākā tiesa iesniedza pieteikumu. Ja, sniedzot likuma normas interpretāciju, Satversmes tiesa vadīsies no individuālas lietas faktiskajiem apstākļiem, tā riskē nesniegt tādu tiesību normas saistošu interpretāciju, kura izmantojama un piemērojama visos nenoteikta skaita gadījumos. Tādējādi tiesību normu konkrētās kontroles gadījumā Satversmes tiesai nav nozīmīgi konkrētās lietas apstākļi, kurā tiesa iesniegusi pieteikumu. Tiesa, noskaidrojot tiesību normas saturu, nevar vadīties no tiesību piemērošanas prakses. Tiesību piemērošanas prakse ir tikai tiesību palīgavots. Tiesību piemērošanas prakse var būt kļūdaina. Ja Satversmes tiesa tiesību normas saturu noskaidrotu pēc kļūdainas normas piemērošanas prakses, tā atrastos kļūdainu priekšstatu varā. Tiesnesis J. Neimanis Rīgā 2018. gada 1. novembrī