7. Article

Konkrētās preces tirgus noteikšana 59 MAXIMA Viedoklī norāda, ka "KP nepamatoti un bez pamatīgākas analīzes no konkrētās preces tirgus izslēdz kioskus, specializētos veikalus un tirgus". MAXIMA skatījumā no konkrētā preču tirgus nav pieļaujams izslēgt abus Rīgas centrā esošos tirgus - Centrāltirgu un Vidzemes tirgu, jo tajos tiek "piedāvāts plašs preču sortiments, visdrīzāk stipri plašāks kā lielākajā daļā Centrā esošo ikdienas patēriņa preču veikalu". Vienlaikus MAXIMA Viedoklī norāda, ka plašāka sortimenta piedāvāšanai Rīgas centrā ir mazāka nozīme kā veikalos ārpus Rīgas centra, kur sortimenta plašums lielā mērā nosaka patērētāja izvēli doties uz konkrētu veikalu, un Rīgas centrā lielākā daļa ikdienas patēriņa preču veikalu ir mazāki pēc platības un sortimenta, kas attiecīgi samazina plašā sortimenta piedāvātāju priekšrocību. 60 KP norāda, konkrētās preces tirgus noteikts, ņemot vērā KP iepriekšējo praksi30 un KP patērētāju aptaujas rezultātus. Ievērojot 59. rindkopā minēto, MAXIMA Viedoklis par sortimenta kā faktora nozīmi konkrētā tirgus definēšanā ir neviennozīmīgs, vienlaikus norādot gan uz daudz mazāka preču sortimenta tirgotāju (kioski, specializētie veikali) iekļaušanu konkrētās preces tirgū, gan tirgu iekļaušanu konkrētās preces tirgū to plašā sortimenta dēļ. Arī iepriekš KP praksē minētie tirdzniecības vietu veidi nav iekļauti konkrētās preces tirgū, un MAXIMA sniegtais viedoklis nesniedz pietiekamu pamatojumu šādai konkrētā tirgus definīcijas paplašināšanai. 61 KP piekrīt, ka sortimenta daudzveidībai par labu kādai tirdzniecības vietai patērētāja izvēlē ir nozīme, tomēr piedāvātā sortimenta plašums kā vienīgais arguments nav pietiekams, lai Centrāltirgus un Vidzemes tirgus Lietas ietvaros tiktu iekļauts konkrētās preces tirgū. KP norāda, ka tirgus kā tirdzniecības vieta būtiski atšķiras no ikdienas patēriņa preču veikaliem (piemēram, tirdzniecība norit arī ārpus telpām, tirgotāju daudzums, dažādība u.c.). Uz to, ka nav pamata mainīt KP iepriekšējo praksi, norāda arī KP patērētāju aptaujas rezultāti, saskaņā ar kuriem tikai 3,2% no respondentiem kā iespējamo aizvietotāju Tirdzniecības telpās esošajam veikalam ir minējuši tirgu. Līdz ar to secināms, ka tirgus nav aizvietotājs konkrētajās Tirdzniecības telpās esošajam veikalam un Lietas ietvaros konkrētās preces tirgus nav paplašināms, iekļaujot tajā tirgu. 62 MAXIMA Viedoklī norāda, ka konkrētās preces tirgū iekļaujami arī specializētie veikali, jo MAXIMA ieskatā Rīgas centrā lielākajai daļai ikdienas patēriņa preču veikalu ir samazināts piedāvāto preču sortiments, kā arī tas, ka Rīgas centra veikalus galvenokārt apmeklē kājāmgājēji, kas spēj pārvietot mazākus pirkumus, un kuru pirkuma summa vairumā gadījumu (saskaņā ar KP patērētāju aptauju - 83%) nepārsniedz 10 EUR, norāda uz to, ka ir būtiski lielāka iespēja, ka patērētājs izvēlēsies sev nepieciešamās preces iegādāties dažādos specializētajos veikalos. 63 KP norāda, ka MAXIMA nav sniegusi pamatojumu izdarītajiem secinājumiem. Konkrētajā tirgū ietilpstošie veikali spēj nodrošināt pietiekami plašu preču sortimentu un atsevišķi no tiem iedalāmi kā plaša sortimenta veikali31 (piemēram, MAXIMA veikals Ģertrūdes ielā 33/35 - vidēji (*) preču sortimenta vienības mēnesī, RIMI veikali Kr. Barona ielā 46 un Dzirnavu ielā 67 - vidēji (*) un (*) preču sortimenta vienības un kā jau 25. rindkopā minēts, Tirdzniecības telpās esošais "top!" spēj nodrošināt vidēji (*) preču sortimenta vienības mēnesī). 64 Savukārt attiecībā uz pirkuma summas un patērētājam nepieciešamo preču sortimenta sasaisti, KP norāda, ka pirkuma summa bez papildu informācijas par patērētāju veiktajiem pirkumiem nav tieši saistāma ar patērētāja vēlmi nepieciešamo preču sortimentu iegādāties vairākos specializētajos veikalos. Veiktā pirkumu summa (zem 10 EUR) var norādīt, ka patērētāji, iespējams, veic paralēlus pirkumus un iepērkas dažādos veikalos arī citviet (t.sk. veikalos ārpus Rīgas centra, dzīvesvietu tuvumā u.c.), nevis uz faktu, ka ikdienas patēriņa preču veikali būtu aizstājami ar specializētajiem veikaliem. EK praksē32 ir secināts, ka specializētie veikali nav aizvietotāji ikdienas patēriņa preču veikaliem. 65 Arī MAXIMA iesniegtajā ekonomista atzinumā (turpmāk - MAXIMA atzinums) nav skaidri minēts un argumentēts, vai Lietas ietvaros konkrētās preces tirgu ir nepieciešams definēt plašāk nekā tikai ikdienas patēriņa preču veikali. Šajā MAXIMA atzinumā ir sniegts pieņēmums, ka specializētie veikali iespējams varētu būt iekļaujami konkrētās preces tirgū un specializēto veikalu iekļaušana konkrētās preces tirgū ir jāapsver. KP norāda, ka saskaņā ar KP patērētāju aptaujas rezultātiem, patērētāji pirkumu, kādu ir veikuši Tirdzniecības telpās esošajā "top!", veiktu ikdienas patēriņa veikalos (galvenokārt RIMI un MAXIMA), un tikai viens no aptaujātajiem patērētājiem ir norādījis specializēto veikalu kā tirdzniecības vietu, kur veiktu attiecīgo pirkumu. Tādējādi, ja arī specializētie veikali (t.sk. bioloģiskās/ekoloģiskās pārtikas veikali, alkohola u.c.) patērētājiem piedāvā atsevišķas produkcijas kategorijas, ko piedāvā arī ikdienas patēriņa preču veikali, tie nespēj aizvietot ikdienas patēriņa preču veikalus no patērētāju viedokļa un specializētie veikali nav iekļaujami konkrētās preces tirgū. 66 MAXIMA atzinumā norādīts, ka konkrētā tirgus noteikšanā ir izmantojams tā dēvētais hipotētiskā monopolista tests (jeb SSNIP33). MAXIMA Viedoklī nav sniegts pamatojums tā izmantošanai, ņemot vērā Lietas faktiskos apstākļus. 67 Nosakot konkrētās preces tirgu ar SSNIP testa palīdzību, tā ietvaros tiek veikts konkrētas preces vai pakalpojuma cenas elastīguma izvērtējums, lai, ņemot vērā patērētāju viedokli, noskaidrotu, vai uzņēmums gūtu labumu, īstenojot nelielu, bet pastāvīgu cenu pieaugumu konkrētajai precei vai pakalpojumam, un izdarītu secinājumu par konkrētā preces tirgus tvērumu. Tādējādi SSNIP tests nav efektīvi piemērojams plaša preču sortimenta tirdzniecības vietu aizstājamības novērtēšanai, jo ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā patērētājiem tiek piedāvāts liels daudzums preču34 un plašs sortiments. Tāpat patērētāju izvēli ietekmē arī ar cenu nesaistīti apsvērumi, piemēram, kā jau minēts Lēmuma 50. un 51. rindkopā, patērētāju izvēli ietekmē arī tādi faktori kā produktu kvalitāte un veikala tēls. 68 MAXIMA Viedoklī norādīts, ka KP patērētāju aptaujā nekorekti formulēts jautājums Nr. 5. KP norāda, ka jautājums uzdots, lai noskaidrotu, kāda būs patērētāja izvēle, gadījumā, ja "top!" zīmola veikals izietu no konkrētā tirgus. KP ņēma vērā, ka iepirkšanās paradumi ir saistīti ar iepirkšanās pieredzi konkrētā vietā, kur darbību veic "top!" zīmola veikals, un patērētāja veiktu salīdzinājumu ar citām tuvākajām tirdzniecības vietām, kuras patērētājs līdz šim apmeklējis. Tādējādi patērētāji savu atbildi uz jautājumu balstīja uz iepirkšanās pieredzi kopumā, ko ietekmē dažādi (gan ar cenu saistīti, gan nesaistīti) faktori. 69 Ievērojot iepriekš minēto, KP norāda, ka konkrētās preces tirgū iekļaujami ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikali, no konkrētās preces definīcijas izslēdzot tirgus, kioskus, specializētos veikalus.