8. Article

Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus noteikšana 70 MAXIMA norāda, ka KP pieeja, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, balstoties tikai uz KP patērētāju aptaujas rezultātiem un definējot konkrēto ģeogrāfisko tirgu 4 minūšu gājiena izohronā ap Tirdzniecības telpām, nav pareiza. MAXIMA norāda, ka citās ES dalībvalstīs ģeogrāfiskais tirgus līdzīgā situācijā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū nav definēts šaurāk kā 10 minūšu kājām gājiena rādiusā (Rumānijā) vai 1 jūdzes (1,6 km) rādiusā ap konkrēto veikalu (Apvienotā Karaliste). 71 MAXIMA Viedokļa 20. punktā apgalvo, ka "ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka Latvijā, un īpaši pašā Rīgas centrā, patērētāju paradumi attiecībā uz ikdienas preču iegādei ar kājām pārvaramajiem attālumiem varētu būt īpaši atšķirīgi no citu valstu pieredzes", savukārt Viedokļa 8. punktā norāda, ka "nelielos veikalos Rīgas centrā patērētāju iepirkšanās paradumi ir būtiski atšķirīgi nekā lielākos ikdienas patēriņa preču veikalos un tirdzniecības centros ārpus pilsētas centra". KP norāda, ka minētie MAXIMA apgalvojumi ir pretrunīgi. 72 Kā minēts Lēmuma 27. rindkopā, KP savā praksē secinājusi, ka ģeogrāfisko tirgu var noteikt kā teritorijas, kur piegādātāji veic pārdošanu jeb veikala aptveršanas zonas, kas ir teritorija ap konkrētu veikalu, no kuras veidojas veikala nozīmīgākā saimnieciskās darbības daļa. Lietas ietvaros MAXIMA kā tiešās ietekmes zonu, kas galvenokārt veidotu potenciālā veikala Tirdzniecības telpās apgrozījumu, norādījusi konkrētu, ierobežotu teritoriju Rīgas centrā (skat. Lēmuma 30. rindkopu). Šī MAXIMA norādītā teritorija un KP definētais konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, kas noteikts, pamatojoties uz KP patērētāju aptaujas rezultātiem, teritorijas ziņā ir līdzīga KP noteiktajam konkrētajam ģeogrāfiskajam tirgum. 73 KP konkrēto ģeogrāfisko tirgu Lietas ietvaros noteica, pamatojoties uz KP patērētāju aptaujas rezultātiem, kur patērētāji skaidri norādījuši, ka pirkumu, kuru viņi veikuši Tirdzniecības telpās esošajā "top!", būtu gatavi veikt ikdienas patēriņa preču veikalos, kas atrodas aptuveni 4 minūšu gājiena attālumā. Ņemot vērā, ka KP ir ieguvusi tieši konkrētās Tirdzniecības vietā esošā veikala pircēju izvēli, nav pamatoti konkrētajā gadījumā ģeogrāfisko tirgu paplašināt, ņemot vērā citu valstu praksi. 74 MAXIMA Viedoklī norāda, ka KP nesaprotamu iemeslu dēļ konkurentu skaita izmaiņas ir vērtētas tikai 3, 4 un 5 minūšu gājienā, un MAXIMA ieskatā pie relatīvi nenozīmīgām izmaiņām attālumā, kas būtu 7 minūšu gājiena izohrons ap Tirdzniecības telpām, konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū ietilptu arī citi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības zīmoli, kas pilnīgi maina konkurences analīzi un anulē KP secinājumus Lietā. KP norāda, ka izmaiņas (piemēram, no 3 uz 5 minūtēm) laika patēriņā, ejot ar kājām, jau ir uzskatāmas par būtiskām (skat. 34. rindkopu). 75 KP uzskata, ka konkrēto ģeogrāfisko tirgus robežu paplašināšanai līdz 7 minūšu gājiena izohronam ap Tirdzniecības telpām nav gūts pietiekams pamatojums. Apstāklis, ka atsevišķas iespējamās alternatīvās tirdzniecības vietas, kas atrodas ārpus 4 minūšu gājiena izohrona robežām, ir sasniedzamas daļai patērētāju, jo tie dzīvo tuvāk definētā konkrētā tirgus robežām, nav pamats konkrētā ģeogrāfiskā tirgus plašākai definēšanai. Minētais norāda tikai uz ģeogrāfisko teritoriju pārklāšanos daļai patērētāju. 76 Vēlreiz uzsverams, ka pēc KP patērētāju aptaujas, kas orientēta uz patērētāju līdzšinējās iepirkšanās pieredzes un alternatīvo izvēļu izzināšanu, rezultātiem, patērētāji minējuši citas tirdzniecības vietas kā nenozīmīgu alternatīvu Tirdzniecības telpās esošajam veikalam (zīmola LaTS veikalu Rīgā, Skolas ielā 10 norādījuši 1,3% patērētāju; savukārt Mego veikalus Rīgā, Marijas ielā 20 un Bruņinieku ielā 29/31 norādījuši attiecīgi 0,1% un 0,2% patērētāju). Līdz ar to konkrētās Lietas ietvaros ir pamatoti konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt atbilstoši KP patērētāju aptaujas rezultātiem un konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt aptuveni 4 minūšu gājiena izohrona rādiusā ap Tirdzniecības telpām, jo 4 minūšu gājiena izohrona rādiusā ap Tirdzniecības telpām atrodas būtiska daļa (vairāk nekā 75%) patērētāju norādītās alternatīvas tirdzniecības vietas.