6. Article

Lietā sniegtā viedokļa izvērtējums 6.1. Par BNS Latvija un MM darbiniekiem 49 MMG norāda, ka "minētie darbinieki ir pārsvarā gados jauni (lielākā daļa mileniāļi) - reportieri, žurnālisti, redaktori, datu ievades operatori, tulkotāji utml., kuriem nav sevišķu prasmju vai jāveic ārkārtīgi sarežģīts darbs, kas padarītu šos darbiniekus par neaizvietojamiem [..]."27 KP norāda, ka darbinieku vecums šajā gadījumā nevar būt par pamatu argumentam, ka attiecīgie darbinieki nav būtiski uzņēmumam, ņemot vērā, ka minētie darbinieki ieņēma noteiktus amatus, tātad spēja pildīt amata funkcijas un piedalīties ziņu veidošanā, nodrošinot uzņēmuma būtiskās funkcijas. 50 Tāpat MMG norāda, ka "[..] galvenais iemesls šo darbinieku pārejai uz LETA bija nevis šo darbinieku sevišķās prasmes, bet gan tas, ka jaunā LNS [BNS Latvija] un MM vadība un AMP īpašnieks [pers. A] bija darījusi tiem zināmus savus plānus samazināt darbinieku skaitu un [LETA valdes loceklis [pers. B] vienlaicīgi novērtēja viņu lojalitāti un spēju sastrādāties, piedāvājot tiem darbu LETA, kas LETA pārņemšanas sākotnējā posmā bija ļoti svarīgas kvalitātes, lai nodrošinātu nepārtrauktu LETA darbu un nodrošinātos pret iespējamiem riskiem, ka vecie LETA darbinieki nolemj atstāt darbu LETA vai citādi rīkojas nekonstruktīvi ar mērķi kavēt [LETA valdes locekļa [pers. B] (iepriekš - LETA konkurenta - BNS Latvija valdes locekļa) un LETA darbu."28 Lietā vērtētie pierādījumi liecina, ka ziņu aģentūras darbinieki ir būtiski aktīvi, jo tie, izmantojot savas prasmes un pieredzi, veido uzņēmuma galveno produktu - ziņas. KP uzsver, ka MMG neizpildīja Apvienošanās noteikumu 5. punktu, kas materiāli ietekmēja Lēmumu Nr. 60. MMG paziņošanas pienākums iestādei nevar būt saistīts vai atkarīgs no apstākļiem, kādos darbinieki aizgāja no darba un kādi bija BNS Latvija un MM jaunās vadības lēmumi attiecībā uz tiem. Svarīgs ir MMG nodoms un lēmums pieņemt darbā nodalīto sabiedrību (tuvāko konkurentu) darbinieku lielāko daļu, par ko MMG neinformēja KP. Kā izriet no lietā esošiem pierādījumiem, LETA sāka pieņemt darbā BNS un MM darbiniekus ar 09.11.2015., tas ir mēnesi pēc MMG un LETA apvienošanās darījuma pabeigšanas 09.10.2015. Ņemot vērā, ka darbinieku pieņemšana darbā, it īpaši, liela skaita darbinieku pieņemšana darbā prasa veikt gan sagatavošanās, gan plānošanas darbus, MMG bija pienākums par to nekavējoties un patstāvīgi paziņot KP atbilstoši Apvienošanās noteikumu 5. punktam. 51 MMG vēstulē norāda, ka Apvienošanās darījuma ietvaros KP bija zināms par to, ka pēc MMG un LETA apvienošanās līdzšinējais BNS Latvija valdes loceklis [pers. B] pametīs BNS Latvija un MM valdi un KP vajadzēja zināt par [pers. B] kļūšanu par LETA valdes locekli29, kā arī "[..] KP pirms Lēmuma pieņemšanas varēja un tai vajadzēja loģiski konstatēt, ka līdz ar [pers. B] LNS [BNS Latvija] un MM varētu pamest arī virkne citi darbinieki [..]."30 KP norāda, ka minētais MMG arguments nav pamatots, jo informācija par valdes locekļa maiņu pati par sevi nerada bažas par uzņēmuma būtisku aktīvu zaudēšanu. 52 MMG norāda31, ka ne visi bijušie BNS Latvija un MM darbinieki, kas tika atlaisti, pārgāja darbā uz LETA un šāda pāriešana nebija darbinieku kā uzņēmuma daļas "pāreja", bet gan iepriekšējo darba tiesisko attiecību izbeigšana un pilnīgi jaunu darba attiecību ar citu uzņēmumu nodibināšana. KP norāda, ka pēc publiski pieejamajiem datiem, uz LETA ir pārgājusi būtiska darbinieku daļa - 30 no 38 BNS Latvija darbiniekiem un 16 no 17 MM darbiniekiem. Līdz ar to MMG pievienoja LETA tās tiešo konkurentu BNS Latvija un MM darbinieku lielāko daļu, kas bija abu ziņu aģentūru ekonomiskās darbības svarīgākais resurss, kas bija būtisks abu ziņu aģentūru konkurētspējai un pastāvēšanai ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū. 53 MMG vēstulē32 norādījis, ka darbinieku pārejas starp ziņu aģentūrām bija parasta parādība arī iepriekš un darbinieki nereti pārgāja no LETA uz BNS Latvija un otrādi, kā arī notika pārejas no un uz citiem medijiem. MMG papildus ir sniedzis informāciju33 par atsevišķu darbinieku kustību starp ziņu aģentūrām nesenā pagātnē. KP norāda, ka atsevišķu darbinieku pāriešana uz konkurenta uzņēmumu dažādos laikos nav salīdzināma ar konkrētā gadījuma faktiskajiem apstākļiem, ka 30 jeb 79% BNS Latvija darbinieku un 16 jeb 94% MM darbinieku 26 dienu laikā ir pārtraukuši darba tiesiskās attiecības un nodibināja tās ar LETA. Šajā gadījumā ir būtisks gan īss pāriešanas brīdis, kā arī liels darbinieku skaits, kas apstiprina arī to, ka pāriešana bija ieplānota un saskaņota ar BNS Latvija un MM darbiniekiem, nevis nejauša apstākļu sakritība vai katra darbinieka neatkarīga iniciatīva. Papildus KP uzsver, ka būtisks ir fakts, ka uz LETA pārgāja tieši BNS Latvija lielākā daļa darbinieku, jo BNS Latvija bija vienīgais LETA konkurents un BNS Latvija pilnīga nodalīšana neatkarīgai sabiedrībai bija apstāklis, kuru KP ņēma vērā, vērtējot Lēmuma Nr. 60 pieņemšanas ietvaros KL 16. panta trešās un ceturtās daļas piemērošanu (Lēmuma Nr. 60 20., 26.-27. rindkopas). 54 Tāpat MMG savā vēstulē norāda, ka "Jebkurā gadījumā, pievienošanās LETA bija katra darbinieka izvēle. Ja aiziešana no LNS [BNS Latvija] un MM bija atkarīga no jaunās LNS [BNS Latvija] un MM valdes lēmuma izbeigt darba attiecības, tad konkrēto darbinieku lēmums pievienoties LETA bija atkarīgs vienīgi no pašiem darbiniekiem."34 KP kritiski vērtē MMG viedokli, darbinieku pāriešana nenotika pēc LETA iniciatīvas. Pirmkārt, kā jau iepriekš šajā lēmumā tika minēts, LETA valdes loceklis paskaidrojumos norādīja, ka pats pieaicināja savus labākos darbiniekus darbā LETA. Otrkārt, neatkarīgi no katra darbinieka subjektīvās attieksmes un izvēles, minēto darbinieku darba turpināšana LETA nevarēja notikt bez LETA aktīvas rīcības, apsverot palielināt savu darbinieku skaitu par 46 darbiniekiem jeb aptuveni (*) [20-30]% no LETA darbinieku kopējā skaita gan intervējot darbiniekus pirms pieņemšanas, noslēdzot darba līgumus un paredzot darba samaksas atlīdzību un darbu 46 jauniem darbiniekiem. Līdz ar to MMG pamatojoties uz Apvienošanās noteikumu 5. punktu bija pienākums nekavējoties ziņot KP par minētajiem faktiem. 55 MMG norāda, ka jaunais BNS Latvija īpašnieks AMP, īstenoja citu BNS Latvija darbības modeli, kurā minētie darbinieki acīmredzot nebija nepieciešami, jo saglabāja pietiekami solīdu apgrozījumu un tirgus daļu ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū Latvijā 2016. gadā.35 Līdz ar to MMG secina, ka ne Apvienošanās darījums, ne bijušo BNS Latvija un MM darbinieku pieņemšana darbā LETA 2015. gada novembrī-decembrī nav tiešā cēloniskā sakarā ar BNS Latvija darbības samazināšanos, pārtraukšanu un likvidēšanu turpmākajos gados"36 KP uzsver, ka, vērtējot KL 17. panta otrās daļas pārkāpumu, kura pamatā ir MMG izdarītais procesuālais pārkāpums, ņem vērā tos apstākļus, kuri būtu pastāvēja KP brīdī, kad notika darbinieku pāreja no BNS Latvija uz LETA. Ja MMG būtu nekavējoties paziņojusi KP par MMG bijušās sabiedrības BNS Latvija darbinieku pāriešanu uz jauniegūto sabiedrību LETA, Lēmums Nr. 60 par MMG un LETA apvienošanos būtu balstīts uz faktiem, kuri pastāvēja tajā brīdī, tostarp, uz lēmuma 22., 23. rindkopā norādītajiem faktiem. 6.2. Par nekonkurēšanas pienākuma klauzulu 56 MMG savā vēstulē saistībā ar nekonkurēšanas pienākuma neiekļaušanu BNS Latvija pirkuma-pārdevuma līgumā norāda, ka MMG un LETA apvienošanās lietas ietvaros KP tika informēta par nekonkurēšanas klauzulas neesamību BNS Latvija un MM pārdošanas līgumā un KP bija visas iespējas piemērot MMG un LETA jebkādus saistošos noteikumus, tostarp ierobežojot LETA iespējas pārvilināt darbiniekus vai konkurēt ar BNS Latvija un MM. MMG norāda, ka, ja minētās lietas izvērtēšanas laikā KP šķistu, ka ziņu aģentūras darbinieki ir "būtisks" un "izšķirošs aktīvs", KP būtu varējusi aizsargāt BNS Latvija un MM pret darbinieku pāreju uz LETA (bet ne darbinieku atlaišanu no BNS Latvija) ar saistošajiem noteikumiem. MMG ieskatā, KP šādus noteikumus nepiemēroja, jo acīmredzot piekrita MMG un LETA apvienošanās lietas ietvaros MMG skaidri paustajai nostājai, ka Latvijā nav grūti nolīgt attiecīgi kvalificētu personālu vietējo ziņu aģentūras darbības pilnvērtīgai nodrošināšanai.37 KP norāda, BNS Latvija un MM darbinieku pārņemšana būtiskā apjomā ietekmē abu sabiedrību konkurētspēju un pastāvēšanu tirgū, tādēļ saistošo noteikumu mērķis - novērst KL 16. panta trešās daļas sekas un saglabāt konkurences struktūru tirgū, atbilstu konkrētajai situācijai.38 Taču, neraugoties uz iepriekš minēto, BNS Latvija un MM darbinieku pārņemšanas būtiskā apjomā un MMG pienākums par to informēt KP pastāv neatkarīgi no aktīvu pārņemšanas ierobežojuma līgumos starp darījuma pusēm. 57 KP arī norāda, ka MMG viedoklis par to, kādi secinājumi KP būtu jāizdara Apvienošanās ziņojuma izskatīšanas ietvaros, nav attiecināms uz Apvienošanās noteikumos un KL 15. pantā paredzēto pienākumu iesniegt patiesu un pilnīgu ziņojumu par apvienošanos. Turklāt, saistošo noteikumu apsvēršana Lēmumā Nr. 60 varētu tikt veikta tikai tad, ja MMG būtu iestādei informāciju būtu sniegusi. MMG viedoklis norāda uz faktu, ka MMG apsvēra iespēju "pārvilināt" darbiniekus Apvienošanās ziņojuma izskatīšanas ietvaros pabeidzot BNS Latvija un MM atsavināšanu. Apvienošanās ziņojuma izskatīšanas ietvaros MMG arī realizēja darbinieku "pārvilināšanu" jeb pievienošanu LETA. Gan nodoms, gan arī pats darbinieku pievienošanas fakts MMG bija nekavējoties jāpaziņo KP atbilstoši Apvienošanās noteikumu 5. punktam. Savukārt apstāklis, ka MMG neinformēja par BNS Latvija un MM darbinieku pievienošanu LETA, liedza KP izdarīt informētus un pareizus apsvērumus par tirgus konkurences struktūras saglabāšanos atbilstoši KL 16. panta trešajai daļai, pieņemot Lēmumu Nr. 60 saskaņā ar KL 16. panta ceturto daļu. 6.3. Par ziņu aģentūru darbību 58 MMG savā vēstulē norāda, ka ziņu aģentūru pakalpojumi ir aizvietojami ar citiem ziņu avotiem, piemēram, ziņu portāliem, kas ražo oriģinālziņas un piedāvā tās par velti, tradicionālajiem medijiem un sociālajiem medijiem, kā, piemēram, Facebook un Twitter. Līdz ar to, MMG ieskatā, ziņu aģentūras nestrādā izolēti no pārējās mediju telpas un LETA neatrodas monopolstāvoklī.39 KP norāda, ka MMG, sniedzot Apvienošanās ziņojumu 2015. gadā, nodalīja iepriekš minētos pakalpojumus divos atsevišķos konkrētajos tirgos - Vietējo ziņu aģentūru pakalpojumu tirgus Latvijas teritorijā un Bezmaksas on-line ziņu pakalpojumu tirgus Latvijas teritorijā, norādot, ka "LETA un MMG grupas uzņēmumi, izņemot SIA "TV NET", bezmaksas on-line ziņu pakalpojumu tirgū Latvijas teritorijā nedarbojas".40 KP norāda, ka KP paļaujas uz apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju par konkrētajiem tirgiem, kuru ziņojuma iesniedzējam ir pienākums sniegt atbilstoši Apvienošanās noteikumu 29. punktam. Ņemot vērā iepriekš minēto, KP, izvērtējot Apvienošanās ziņojumā sniegto informāciju par konkrētajiem tirgiem, nesaskatīja nepieciešamību atšķirīgi noteikt konkrētos tirgus, tāpēc Apvienošanās ziņojumā ietvertā konkrētā tirgus definīcija netika paplašināta. Papildus, ņemot vērā, ka MMG pārkāpums notika 2015. gada beigās, KP norāda, ka, izmeklējot to, ir jāņem vērā 2015. gada apstākļi tirgū. 59 Turklāt MMG, vērtējot vietējo ziņu pakalpojumu tirgu Latvijā, norādīja, ka LETA un BNS Latvija ir vienīgās aģentūras, kuras darbojas konkrētajā tirgū: "Latvijā vietējo ziņu aģentūru jomā pamatā strādā divas lielākās ziņu aģentūras: nacionālā informācijas aģentūra "LETA" [..] un ziņu aģentūra "Baltic News Service"",41 kā arī sniedza informāciju par tirgus daļām vietējo ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū Latvijā pēdējo trīs gadu laikā (no Apvienošanās ziņojuma iesniegšanas brīža)42. Tika norādīts, ka 2014. gadā pēc kopējā apgrozījuma LETA tirgus daļa bija ~84,5%, bet BNS Latvija ~15,5%. Iepriekš minētais apstiprina informāciju par to, ka, apvienojot abus uzņēmumus, konkrētajā tirgū veidojas monopolstāvoklis. 6.4. Par uzņēmumu apvienošanās piemērojamo normatīvo regulējumu 60 MMG ieskatā, Apvienošanās noteikumu 5. punkta pirmais teikums saturiski attiecas uz tādiem apstākļiem un faktiem, kuru atklāšanu apvienošanās ziņojumā pieprasa Apvienošanās noteikumi, nevis uz jebkurām apstākļu vai faktu izmaiņām, neatkarīgi no tā, vai tās var ietekmēt KP lēmumu.43 KP norāda, ka Apvienošanās noteikumu 5. punkta prasības attiecas arī uz tādu faktu izmaiņām, kuru paziņošana nav obligāts priekšnosacījums pie pilnīga apvienošanās ziņojuma iesniegšanas atbilstoši Apvienošanās noteikumu 25.-34. punktam. Nav šaubu, ka MMG zināja par Apvienošanās noteikumu 5. punktā noteiktu pienākumu. Turklāt, 30 bijušo darbinieku pāriešana uz MMG jauniegūto uzņēmumu tā Apvienošanās ziņojuma izskatīšanas brīdī liecina par tādu apstākļu izmaiņām, kuras varēja ietekmēt lēmuma izvērtēšanu, ko Apvienošanās ziņojuma iesniedzējam MMG bija jāapzinās. 61 MMG norāda, ka KP bija pienākums MMG un LETA apvienošanās lietas ietvaros noskaidrot tos apvienošanās lietas faktiskos apstākļus, kurus KP uzskatīja par būtiskiem, taču KP minētās darbības attiecībā uz BNS Latvija un MM darbiniekiem neveica, acīmredzot neuzskatot BNS Latvija un MM darbiniekus par minēto uzņēmumu būtiskajiem aktīviem, kas kā būtisks faktors būtu jāņem vērā KP veiktajā apvienošanās kontroles analīzē.44 KP norāda, ka minētais MMG viedoklis nav pamatots, jo, kā jau iepriekš lēmuma 33. rindkopā minēts, MMG Apvienošanās ziņojumā informēja KP par BNS Latvija un MM nodalīšanu pirms LETA iegūšanas. Ņemot vērā Apvienošanās noteikumos uzlikto MMG pienākumu sniegt pilnīgu un patiesu informāciju un ziņot par faktu vai apstākļu izmaiņām, tika secināts, ka abi uzņēmumi tiek nodalīti kopā ar visiem aktīviem, ieskaitot darbiniekus. KP paļāvās uz sniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu. Kā arī MMG neziņoja par nodomu pārņemt lielāko daļu BNS Latvija un MM darbiniekus Apvienošanās ziņojuma izvērtēšanas ietvaros, tādēļ KP nebija pamata apšaubīt MMG sniegtos faktus. 62 MMG norāda, ka, ja KP būtu uzskatījusi BNS Latvija turpmāku darbību par saprātīgu aspektu Apvienošanās darījuma pieļaujamībai, KP būtu interesējusies par iespējām iegūt BNS Latvija turpmākās darbības nodrošināšanas garantijas, kādas būtu gatavas sniegt MMG un/vai AMP īpašnieks [pers. A] un attiecīgi izvirzītu prasības par saistošo noteikumu noteikšanu, tostarp, iespējams, aizliedzot LETA pieņemt darbā esošos vai bijušos BNS Latvija un MM darbiniekus vai veikt kādas citas darbības.45 KP uzsver, ka KP, lēmuma pieņemšanā balstās uz apvienošanās ziņojuma iesniedzēja sniegto informāciju, tostarp, gadījumā, ja tiek konstatētas apvienošanās iespējamās negatīvās sekas, saistošo noteikumu piedāvāšana ir tirgus dalībnieku pienākums, kas izriet no privātautonomijas principa.46 Ņemot vērā to, ka Apvienošanās noteikumi paredz sniegt pilnīgu un patiesu informāciju un MMG sniegto informāciju par BNS Latvija pilnīgu nodalīšanu (ieskaitot darbiniekus) trešajai personai, KP Apvienošanās ziņojuma izvērtēšanas procesā neradās bažas par negatīvu ietekmi uz konkrēto ziņu aģentūru pakalpojumu tirgu apvienošanās rezultātā. 63 MMG norāda, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto (turpmāk - APL) objektīvo izmeklēšanas principu KP ir pienākums aktīvi izmeklēt apvienošanās lietas, nevis balstīties tikai uz uzņēmumu iesniegto informāciju, līdz ar to KP, vērtējot Apvienošanās darījumu, bija pienākums aktīvi noskaidrot tos apvienošanās lietas faktiskos apstākļus, kurus KP uzskatīja par būtiskiem.47 KP norāda, ka apvienošanās regulējums paredz noteiktu termiņu apvienošanās ziņojumu izskatīšanai, kas saskaņā ar Konkurences likuma 16. panta otro daļu var ilgt līdz četriem mēnešiem, sākot no pilnā ziņojuma saņemšanas dienas. Tādēļ, lai KP būtu iespējams izvērtēt apvienošanās darījumu ierobežotā laika periodā, apvienošanās regulējums paredz apvienošanās ziņojuma iesniedzējam pienākumu sniegt KP apvienošanās ziņojuma vērtēšanai nepieciešamo informāciju atbilstoši Apvienošanās noteikumu 25.-34. punktiem un atbilstoši 5. punktam nekavējoties informēt KP par apstākļu vai faktu izmaiņām, kas kļūst zināmas pēc ziņojuma iesniegšanas. 64 Nepieciešamības gadījumā KP ir tiesīga pieprasīt arī papildu informāciju apvienošanās darījuma pusēm, vai citiem tirgus dalībniekiem. Taču KP ņemot vērā lēmuma 36. rindkopā minēto neradās bažas par iespējamu daļēju BNS Latvija un MM aktīvu atgūšanu. Turklāt, informācija par lēmumu pievienot jaunus darbiniekus LETA bija pieejama MMG agrāk, nekā tā tika reģistrēta VID datu reģistrā. APL 59. panta ceturtā daļa nosaka, ka procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, un paziņot iestādei par faktiem, kas viņam ir zināmi un konkrētajā lietā varētu būt būtiski. Tāpat "[..] uz privātpersonu (procesa dalībnieku) gulstas pienākums iesniegt tos pierādījumus, kuru sagādāšana privātpersonai objektīvi prasa ievērojami mazāk pūļu un resursu nekā iestādei."48 Iepriekš minētais liecina par to, ka MMG bija pieejama konkrētā informācija par darbinieku pāriešanu uz LETA vēl pirms KP būtu iespējams to patstāvīgi iegūt no publiskiem reģistriem, pat, ja KP būtu pamats pārbaudīt Apvienošanās ziņojumā sniegto informāciju par BNS un MM pārdošanu trešajai personai AMP. Līdz ar to MMG bija pienākums minēto informāciju sniegt. Vienlaicīgi KP jau iepriekš skaidroja, ka izšķirošās ietekmes ieguvēja informēšanas pienākums par apstākļu vai faktu izmaiņām tirgus koncentrācijas kontroles regulējuma ietvaros konkretizēts un speciāli noteikts Apvienošanās noteikumu 5. punktā.