11. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - pauž viedokli, ka likums, ar kuru Krimināllikuma 237.1 pants izteikts tādā redakcijā, kādā tā piemērota Pieteikuma iesniedzējam, ir pieņemts normatīvajos tiesību aktos paredzētajā kārtībā. Atbilstoši ECT nolēmumos izteiktajām atziņām likums esot paredzams tad, ja persona, saņemot atbilstošu juridisku palīdzību, attiecīgos apstākļos var saprātīgi izvērtēt savas rīcības tiesiskās sekas. Tas it īpaši attiecoties uz personām, kuras veic profesionālo darbību ar pienācīgu piesardzību. No šādām personām varot gaidīt, ka tās pievērsīs īpašu uzmanību iespējamiem ar savu profesionālo darbību saistītajiem riskiem. Stratēģiskas nozīmes preču aprite esot specifiska joma, tajā neesot iespējams darboties bez zināšanām par šo jomu un to reglamentējošiem normatīvajiem tiesību aktiem. Lai gan no pieteikuma neesot iespējams izsecināt, vai Pieteikuma iesniedzējs darbojas stratēģiskas nozīmes preču jomā, tomēr viņa profesionālā darbība esot saistīta ar elektronisko tehniku un tādēļ viņam nevajadzētu būt īpaši grūti izprast attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. Turklāt likumdevējs esot skaidri nošķīris gadījumus, kad stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpums uzskatāms par administratīvo pārkāpumu un kad - par noziedzīgu nodarījumu. Apstrīdētā Krimināllikuma norma esot pietiekami skaidra un atbilstoša Satversmei. Arī apstrīdētajā noteikumu normā bijušas norādītas iekārtas un ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai. No Eiropas Savienības tiesību normām izrietot, ka dalībvalstīm ir tiesības noteikt plašākus ierobežojumus nekā tie, kas paredzēti Regulā Nr. 428/2009. Ierobežojums iegādāties un lietot apstrīdētajā noteikumu normā norādītās iekārtas un ierīces neierobežojot Satversmes 90. pantā un 92. panta otrajā teikumā garantētās tiesības. Saeima savā atbildes rakstā esot atsaukusies uz tiesībsarga 2014. gada 31. marta atzinumu pārbaudes lietā Nr. 2013-56-5D, kuras ietvaros aizliegums privātpersonām iegādāties un glabāt ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai vērtēts Satversmes 96. panta kontekstā. Šajā atzinumā esot norādīts: likumdevējs ir ierobežojis personas tiesības ar tehniskiem līdzekļiem aizsargāties pret tai Satversmes 96. pantā noteikto tiesību aizskārumu, taču minētais aizliegums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi novērst iespēju kavēt noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, atklāšanu un novēršanu, proti, labums, ko sabiedrība gūst šā ierobežojuma rezultātā, ir lielāks par personas interesēm nodarīto kaitējumu. No Saeimas un Ministru kabineta atbildes rakstiem esot secināms, ka apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums ir noteikts ar mērķi novērst iespēju kavēt noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, atklāšanu un novēršanu. Turklāt operatīvās darbības pasākumu traucēšanai radītu iekārtu un ierīču esībai privātpersonas rīcībā nevarot būt leģitīma mērķa. Tiesas sēdē tiesībsarga pārstāvis Juris Siļčenko vērsa uzmanību uz to, ka šīs ierīces var ietekmēt arī citu iekārtu darbību, piemēram, mobilos sakarus, medicīnisku iekārtu darbību. Tādējādi šādu ierīču atrašanās fizisko personu rīcībā un lietošanā varot apdraudēt arī citu cilvēku dzīvību, veselību un intereses. Tāpēc šādu preču aprites ierobežojumi esot atzīstami par samērīgiem ar sabiedrības un citu indivīdu interesēm. Tiesībsarga pārstāvis izteica viedokli, ka personai nav šķēršļu noskaidrot, ka fiziskajām personām ir aizliegts iegādāties un lietot šādas ierīces. Grozījumi apstrīdētajā Krimināllikuma normā esot viennozīmīgi uzlabojuši likuma kvalitāti un skaidrību. Normatīvo aktu kvalitātes uzlabošana esot nepārtraukts process, taču attiecīgie grozījumi neko principiāli jaunu neesot ieviesuši. Attiecībā uz to, ka, personai cenšoties noskaidrot, kāda veida ierīce ir tās rīcībā, var tikt sākta pārbaude vai pat uzsākts kriminālprocess, tiesībsarga pārstāvis norādīja, ka pārbaude pati par sevi nekādas sekas neizraisa. Savukārt tad, ja šīs pārbaudes rezultātā personai radies kāds kaitējums vai nodarīti zaudējumi, persona saskaņā ar likumu "Par kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarīto zaudējumu atlīdzību" vienmēr varot saņemt zaudējumu atlīdzību, tieši atsaucoties arī uz Satversmes 92. pantu.