14. Article

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā Krimināllikuma norma nav pieņemta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un norāda savus apsvērumus par 2009. gada 10. septembra likuma "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanas procesu. Taču ar 2009. gada 10. septembra likumu "Grozījumi Krimināllikumā" Krimināllikums tika papildināts ar 237.1 pantu tā sākotnējā redakcijā. Savukārt apstrīdētā Krimināllikuma norma šajā pantā tika iekļauta tikai ar 2012. gada 13. decembra likumu "Grozījumi Krimināllikumā". Uz minēto apstākli savā atbildes rakstā un tiesas sēdē norādījusi arī Saeima (sk. lietas materiālu 2. sēj. 54. lp. un 6. sēj. 29. lp.). Tātad Pieteikuma iesniedzējs ir minējis argumentus tikai par likumu, ar kuru Krimināllikumā tika iekļauts 237.1 pants tā sākotnējā redakcijā. Pieteikumā nav minēti argumenti par likumu, ar kuru Krimināllikumā iekļauta apstrīdētā Krimināllikuma norma. Līdz ar to konkrētie Pieteikuma iesniedzēja sniegtie argumenti neattiecas uz apstrīdēto Krimināllikuma normu. No Saeimas likumdošanas datubāzē pieejamās informācijas izriet, ka 2012. gada 13. decembra likuma "Grozījumi Krimināllikumā" projektu 2011. gada 21. oktobrī Saeimai iesniedza Ministru kabinets. Likumprojekts atbilstoši Saeimas kārtības rullim tika izskatīts Saeimā trijos lasījumos un pieņemts trešajā lasījumā 2012. gada 13. decembrī, bet izsludināts 2012. gada 27. decembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 202. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus sakarā ar apstrīdētās Krimināllikuma normas pieņemšanas un izsludināšanas kārtību, un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā Krimināllikuma norma ir pieņemta un izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām.