15. Article

Apstrīdētā Krimināllikuma norma ir ietverta Krimināllikuma 237.1 pantā, kurš sastāv no divām daļām. Krimināltiesību teorijā atzīts: ja Krimināllikuma pants sastāv no vairākām daļām, tā pirmajā daļā tiek norādīts attiecīgā noziedzīgā nodarījuma pamatsastāvs, bet pārējās daļās - tā kvalificēti sastāvi, proti, līdzīgi noziedzīgi nodarījumi, par kuriem likumdevējs paredzējis atšķirīgu soda veidu vai soda apmēru, ar noteiktām papildu kvalificējošām pazīmēm, kuras parasti norāda uz šā nodarījuma smagāku raksturu (sk.: Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 21.-23. lpp.). Krimināllikuma 237.1 panta nosaukums ir "Stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšana", un tā pirmā daļa noteic kriminālatbildību "[p]ar stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums". Savukārt apstrīdētā Krimināllikuma norma paredz kriminālatbildību "[p]ar sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprites aizlieguma pārkāpšanu". Interpretējot apstrīdēto Krimināllikuma normu, secināms, ka kriminālatbildība saskaņā ar šo normu iestājas par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu, proti, konkrēta stratēģiskas nozīmes preču aprites aizlieguma, pārkāpšanu. Stratēģiskas nozīmes preču apriti Latvijā regulē Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums. No minētā izriet, ka apstrīdētā Krimināllikuma norma nosaka kriminālatbildību par personas rīcību, kas paredzēta citā normatīvajā aktā. Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka šādas kriminālatbildību noteicošas normas nevar atzīt par neskaidrām tāpēc vien, ka to saturs noskaidrojams, pamatojoties uz citiem normatīvajiem aktiem (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 7.2. punktu). Tātad, lai izvērtētu apstrīdētās Krimināllikuma normas satversmību, ir nepieciešams noskaidrot arī stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošu normatīvo aktu saturu un satversmību.