16. Article

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma (šeit un turpmāk - redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 26. aprīlim) 5.1 panta pirmā daļa paredzēja citstarp sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli paredzētu iekārtu un ierīču aprites aizliegumu. Pieteikuma iesniedzējs pēc būtības uzskata, ka šis aizliegums nav noteikts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tādēļ, ka: 1) attiecīgo ierīču aprites regulējums esot Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē ietilpstoša joma, kurā dalībvalstis neesot tiesīgas patstāvīgi noteikt ierobežojumus; 2) atbilstoši Regulas Nr. 428/2009 normām dalībvalstis esot tiesīgas noteikt ierobežojumus tikai šādu preču eksportam; 3) atbilstoši Regulas Nr. 428/2009 normām dalībvalstis esot tiesīgas noteikt eksporta kontroles pasākumus tās pielikumā neminētām precēm, tikai ievērojot noteiktus kritērijus. Eiropas Savienības ekskluzīvās kompetences ir norādītas Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Šā līguma 3. panta pirmās daļas "e" apakšpunktā noteikts, ka Eiropas Savienībai citstarp ir ekskluzīva kompetence kopējās tirdzniecības politikas regulēšanā. Tādējādi tikai Eiropas Savienība var regulēt dalībvalstu kopējo politiku tirdzniecībā ar trešajām valstīm. Taču jautājums par stratēģiskas nozīmes preču apriti un tās ierobežojumiem konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts ietvaros neietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvajā kompetencē. Arī no Regulas Nr. 428/2009 1. panta, 2. panta 2., 5. un 7. punkta un 3. panta izriet, ka tās mērķis ir izveidot kopēju režīmu divējāda lietojuma preču eksportam ārpus Eiropas Savienības teritorijas. Attiecīgi šīs regulas 4. un 8. pantā ir paredzēti nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis var noteikt papildu ierobežojumus divējāda lietojuma preču eksportam. Tātad Regula Nr. 428/2009 neaptver divējāda lietojuma preču apriti Eiropas Savienības dalībvalsts ietvaros. Tādēļ tā arī neierobežo dalībvalstu rīcības brīvību regulēt šādu preču apriti savā teritorijā. Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 panta pirmā daļa iekļauta likumā ar 2009. gada 12. marta likumu "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā". Šis likums ir izskatīts Saeimā trijos lasījumos, kā arī pieņemts un izsludināts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 panta pirmā daļa ir pieņemta un izsludināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 panta pirmā daļa paredz: "Fiziskajām personām aizliegts iegādāties, glabāt un lietot Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētas, sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumentus un to komponentus [..]." Pirmkārt, no šā panta pirmās daļas teksta izriet apstrīdētajā Krimināllikuma normā norādītā aizlieguma saturs, proti, fiziskajām personām ir aizliegta attiecīgo stratēģiskas nozīmes preču iegādāšanās, glabāšana un lietošana. Otrkārt, no šā panta pirmās daļas teksta secināms, ka attiecīgās preces tiek norādītas Sarakstā. Saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmo daļu Sarakstu nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets ir noteicis Sarakstu, iekļaujot to Noteikumu Nr. 645 pielikumā. Tātad, lai noskaidrotu apstrīdētās Krimināllikuma normas saturu, ir nepieciešams noskaidrot arī Ministru kabineta noteiktā Saraksta regulējumu.