17. Article

Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto noteikumu normu, ir pārkāpis tam Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktā pilnvarojuma robežas. Minētajā Krimināllikuma normā esot tieši norādītas tikai sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem paredzētas ierīces. Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma normām visas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības esot vērstas uz informācijas iegūšanu, un tādēļ šajā ierīču kategorijā nevarot ietilpt ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai, kuru pielietojums ir pretējs. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, šo viņa viedokli apstiprina arī vēlāk izdarītie grozījumi apstrīdētajā Krimināllikuma normā un Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 panta pirmajā daļā, ar kuriem šajās normās tika iekļauta tieša norāde uz operatīvās darbības pasākumu traucēšanai paredzētām iekārtām un ierīcēm. Arī A. Lieljuksis norāda, ka operatīvās darbības pasākumu traucēšanai paredzēto ierīču iekļaušana sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem paredzēto ierīču kategorijā nav pamatota. Turpretim Ministru kabinets uzskata, ka ir noteicis Sarakstu atbilstoši tam likumā dotajam pilnvarojumam. Tādēļ Satversmes tiesa izvērtēs, vai Ministru kabinets, izdodot Sarakstu, ir ievērojis likumdevēja noteikto pilnvarojumu. 17.1. Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 1. panta 1. punkts noteic, ka stratēģiskas nozīmes preces ir sistēmas, iekārtas, to sastāvdaļas, materiāli, ķīmiskās vielas, priekšmeti, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi, kas ietverti vairākos Eiropas Savienības normatīvajos aktos un Sarakstā. Kopš Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma spēkā stāšanās 2007. gada 19. jūlijā šajā punktā ietvertā stratēģiskas nozīmes preču definīcija pēc būtības nav grozīta, proti, likumdevējs ir tikai aktualizējis atbilstošo Eiropas Savienības normatīvo aktu uzskaitījumu. Savukārt Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt kontrolētu stratēģiskas nozīmes preču apriti atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajām un starptautiskajām interesēm, starptautisko eksporta kontroles režīmu prasībām un novērst kodolieroču, ķīmisko, bioloģisko un citu masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, kā arī novērst starptautiskā terorisma draudus. Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmā daļa paredz: "Latvijas Republikas Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu nosaka Ministru kabinets." Interpretējot šo tiesību normu kopsakarā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 1. panta 1. punktu un 2. panta pirmo daļu, secināms, ka tajā iekļauts likumdevēja pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt tās iekārtas, vielas, materiālus un pakalpojumus, kuriem citstarp saskaņā ar Latvijas Republikas nacionālajām interesēm jāpiemēro Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteiktie kontroles pasākumi. Tātad likumdevējs ir definējis Ministru kabinetam dotā pilnvarojuma robežas, proti, noteicis kritērijus, pēc kuriem Ministru kabinetam jāizvērtē nepieciešamība iekļaut konkrētas preces vai pakalpojumus Sarakstā, tādējādi pakļaujot to apriti likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Atbilstoši šai normai Ministru kabinets ir noteicis Sarakstu, kurā uzskaitītas attiecīgās preces un pakalpojumi. 17.2. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Ministru kabinets nebija tiesīgs iekļaut Sarakstā operatīvās darbības pasākumu traucēšanai paredzētās iekārtas un ierīces pirms tam, kad Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 pantā tika iekļauta tieša norāde uz šādu ierīču aprites aizliegumu. Noteikumi Nr. 645 tika izstrādāti vienlaikus ar grozījumiem Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, ar kuriem citstarp bija paredzēts pilnvarot Ministru kabinetu noteikt Sarakstu. Šo normatīvo aktu izstrāde notikusi speciālas starpministriju darba grupas ietvaros. Šīs darba grupas ietvaros tika izstrādāts 2007. gada 21. jūnija Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma projekts, kura 3. panta pirmajā daļā Ministru kabinetam tika paredzēts pilnvarojums noteikt Sarakstu (sk. lietas materiālu 2. sēj. 112.-128. lp.). No lietas materiāliem izriet, ka periodā pirms Noteikumu Nr. 645 pieņemšanas Sarakstu saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumu noteica Komiteja. Savukārt Noteikumi Nr. 645 tika izstrādāti un pieņemti nolūkā apstiprināt Komitejas noteikto Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču sarakstu ar Ministru kabineta noteikumiem. Tātad Noteikumos Nr. 645 iekļautā Saraksta saturs netika izstrādāts no jauna, bet tika pārņemts no iepriekš Komitejas izstrādātā Saraksta. Jau Noteikumu Nr. 645 projekta sākotnējā redakcijā Sarakstā bija iekļauta 10A905 sadaļa "Sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumenti un to komponentes", kuras "e" apakšpunktā bija norādītas "iekārtas un ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai" (sk. lietas materiālu 2. sēj. 112.-128. lp.). Tādējādi secināms, ka konkrētajā gadījumā likumdevējs, pieņemot Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmo daļu, ir apzinājies, ka attiecīgā pilnvarojuma ietvaros tiks pieņemts Saraksts ar konkrētu, tam zināmu saturu. Lai pilnvērtīgi sasniegtu Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma mērķi - nodrošinātu kontrolētu stratēģiskas nozīmes preču apriti atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajām interesēm - nepieciešams ierobežot ne tikai to iekārtu un ierīču apriti, kuras pielietojamas sevišķā veidā veicamu operatīvās darbības pasākumu īstenošanā, bet arī to ierīču apriti, ar kuru palīdzību operatīvās darbības pasākumi var tikt traucēti. Ministru kabinets ir tiesīgs saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmo daļu iekļaut preces Sarakstā arī tādā veidā, ka preču kategorijā ietilpstoša preču veida apzīmējums expressis verbis nesaskan ar kategorijas nosaukumu, ja vien tas sistēmiski un pēc jēgas nepieciešams pilnvērtīgai konkrētās kategorijas stratēģiskas nozīmes preču aprites kontrolei un likuma mērķu sasniegšanai. Turklāt Valsts drošības dienesta pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka operatīvās darbības pasākumu traucēšanai paredzētas iekārtas un ierīces var tikt pielietotas arī sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumos (sk. lietas materiālu 6. sēj. 179. lp). Līdz ar to Ministru kabinets, nosakot Sarakstu un iekļaujot tajā citstarp iekārtas un ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai, kā arī pieņemot apstrīdēto noteikumu normu, ir rīkojies likumdevēja noteiktā pilnvarojuma ietvaros. 17.3. Ministru kabineta 2009. gada 24. novembra noteikumi Nr. 1334 "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra noteikumos Nr. 645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu"", ar kuriem Saraksts tika izteikts redakcijā, kas bija spēkā no 2009. gada 28. novembra līdz 2014. gada 23. janvārim, ir pieņemti un izsludināti Satversmē, Ministru kabineta kārtības rullī un Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā paredzētajā kārtībā. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā noteikumu norma viņa veiktajā izdrukā no vietnes www.likumi.lv parādījusies izsvītrotā veidā. No lietas materiāliem (sk. lietas materiālu 2. sēj. 5. lp.) acīmredzami izriet tas, ka šis svītrojums radies tehnisku iemeslu dēļ. Taču, lai arī kāds būtu šā svītrojuma raksturs un rašanās cēlonis, Satversmes tiesa uzsver, ka saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. pantu Latvijas Republikas oficiālais izdevums, kurā ietvertā informācija ir publiski ticama un saistoša, ir elektroniskais izdevums "Latvijas Vēstnesis". Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā noteikumu norma ir pieņemta un izsludināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām.