4. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - atbildes rakstā norāda, ka jau Saraksta sākotnējā redakcijā iekārtas un ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai bija iekļautas kā viens no sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu un ierīču paveidiem. Ar 2015. gada 12. novembra likumu "Grozījumi Krimināllikumā" apstrīdētā Krimināllikuma norma citstarp papildināta ar tiešu norādi uz sevišķā veidā veicamu operatīvās darbības pasākumu traucēšanai speciāli radītām vai pielāgotām ierīcēm, lai sevišķi uzsvērtu atbildību par šā aizlieguma pārkāpšanu. Šo grozījumu izstrādes procesā esot uzsvērts, ka saskaņā ar apstrīdētajām normām kriminālatbildība par attiecīgo ierīču aprites aizlieguma pārkāpumu bija paredzēta jau iepriekš. Apstrīdēto normu saturs esot objektīvi noskaidrojams, ņemot vērā to savstarpējo saikni, kā arī saikni ar citām tiesību normām, kuras regulē stratēģiskas nozīmes preču apriti Latvijā un Eiropas Savienībā. Arī tiesu praksē esot atzīts, ka apstrīdētās normas noteica kriminālatbildību par operatīvās darbības pasākumu traucēšanai paredzētu iekārtu un ierīču aprites aizliegumu. Tādējādi persona varējusi izsecināt, par kādu preču aprites aizlieguma pārkāpšanu ir paredzēta kriminālatbildība, un apstrīdētā noteikumu norma esot pietiekami skaidra. Pēc Ministru kabineta ieskata, apstrīdētās normas ir pieņemtas un izsludinātas normatīvajos tiesību aktos paredzētajā kārtībā un apstrīdētā noteikumu norma ir pieņemta Ministru kabinetam Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktā pilnvarojuma ietvaros. Pieteikuma iesniedzējs, interpretējot Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 2. pantu, esot kļūdaini secinājis, ka likumdevējs atzinis stratēģiskas nozīmes preču apriti par ietilpstošu Regulas Nr. 428/2009 tvērumā. Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma mērķi esot plašāki, un šis likums paredzot stingrākus attiecīgo preču aprites noteikumus nekā Regula Nr. 428/2009. Eiropas Savienības regulas nosakot tikai minimālās dalībvalstīm izvirzāmās prasības un neliedzot dalībvalstīm noteikt stingrāku regulējumu. Tādējādi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 panta pirmajā daļā bijis paredzēts Sarakstā norādīto preču aprites aizliegums, kas neskar šo preču importu, eksportu vai tranzītu, proti, tāds ierobežojums, kas nav saistīts ar Regulas Nr. 428/2009 prasībām un neietilpst tās tvērumā. Šis ierobežojums esot pamatots ar nacionālās drošības interesēm, un Eiropas Savienības normatīvie akti neierobežojot dalībvalstu kompetenci jautājumos, kas skar nacionālo drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums esot izstrādāts ar mērķi sniegt atbalstu šo preču identificēšanā. Šā likuma 11. pantā esot paredzēta kārtība, kādā tiek identificētas stratēģiskas nozīmes preces, proti, skaidra kārtība, kādā fiziskā vai juridiskā persona var pārliecināties par to, vai konkrētas preces ir iekļautas stratēģiskas nozīmes preču sarakstos. Arī Regulas Nr. 428/2009 1. pielikumā un Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā esot norādītas preču kategorijas, kurās ietilpstošu preci var identificēt tikai persona, kuras pienākumos ietilpst šāda identificēšana. Apstrīdētajā noteikumu normā norādītās preces esot iekļautas Sarakstā, ņemot vērā Regulas Nr. 428/2009 1. pielikuma 5. kategorijai piederīgās preces, piemēram, tās 5A001.f. sadaļā iekļautās traucētājierīces, kas speciāli izstrādātas vai pielāgotas apzinātai un selektīvai mobilo sakaru traucēšanai, nomākšanai, kavēšanai, bojāšanai vai novirzīšanai. Apstrīdētās noteikumu normas 6. apakšpunktā norādītais ierīču veids - plaša frekvenču diapazona trokšņu ģeneratori - pēc to īpašībām un pielietojuma atbilstot minētajai preču kategorijai. Tātad šādas preces esot iekļautas ne tikai Sarakstā, bet arī Regulas Nr. 428/2009 1. pielikumā. Apstrīdētajā noteikumu normā ietvertajai atsaucei uz Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu esot informatīva nozīme, proti, tās mērķis esot brīdināt par iespējamību, ka prece var būt iekļauta arī šajā sarakstā un tādēļ tai var būt piemērojami atšķirīgi kontroles nosacījumi. Saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 panta otro daļu mobilo telefonu slāpētājus varot izmantot ne tikai operatīvajai darbībai, bet arī cietumos, skolās, tiesas sēdēs, teātros vai lidostās, kur tas nepieciešams iekšējās drošības un kārtības nodrošināšanai. Tātad šīs ierīces esot divējāda lietojuma preces. To aprite esot aizliegta tādēļ, ka šīs ierīces varot tikt izmantotas, lai traucētu operatīvās darbības subjektu īstenoto mobilo sakaru noklausīšanos. Sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu un ierīču lietošana varot apdraudēt valsts, sabiedrības vai atsevišķu personu drošību, citstarp traucējot tiesībaizsardzības iestāžu veiktos operatīvās darbības pasākumus un tādējādi apgrūtinot noziedzīgu nodarījumu novēršanu un izmeklēšanu. Tādēļ apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums esot samērīgs. Ikdienā fiziskajai personai slāpētājierīces neesot nepieciešamas. Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvis Vilnis Vītoliņš uzsvēra, ka Noteikumi Nr. 645 izdoti, pamatojoties uz Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 3. panta pirmajā daļā ietverto pilnvarojumu, un Saraksts ir minēts ne tikai šā likuma 5.1 panta pirmajā daļā, bet arī citās šā likuma normās, piemēram, saistībā ar licencēšanu. Tādējādi Saraksta sasaiste vienīgi ar likuma 5.1 panta pirmo daļu neesot korekta.