6. Article

Pieaicinātā persona - Iekšlietu ministrija - pievienojas Saeimas un Ministru kabineta atbildes rakstos paustajam viedoklim par apstrīdēto normu atbilstību Satversmei. Iekšlietu ministrija papildus norāda, ka stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos ir ietverti priekšnoteikumi, kuri komersantam jāievēro, lai tas varētu veikt darbības ar apstrīdētajā noteikumu normā norādītajām iekārtām un ierīcēm. Savukārt fiziskās personas nevarot brīvi iegūt šīs iekārtas un ierīces savā rīcībā, proti, to iegūšanai fiziskajām personām būtu jāveic apzinātas darbības. Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā paredzētie stratēģiskas nozīmes preču, citstarp arī apstrīdētajā noteikumu normā norādīto preču, aprites ierobežojumi esot cieši saistīti ar nacionālās drošības interesēm. Starptautiskie līgumi un citi tiesību avoti, tostarp Eiropas Savienības normatīvie akti, neierobežojot valsts kompetenci nacionālās drošības jautājumos. Tiesas sēdē Iekšlietu ministrijas pārstāve Ieva Skirusa uzsvēra, ka Sarakstā norādītās iekārtas un ierīces ir izslēgtas no civiltiesiskās apgrozības. Saraksts tiekot veidots, ņemot vērā arī to, kādu kaitējumu šīs iekārtas un ierīces var nodarīt citu cilvēku tiesībām, sabiedrības un valsts drošībai.
asjoint-stock
Par Krimināllikuma 237.1 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 1. decembrim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 90. pantam un 92. panta otrajam teikumam un Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra noteikumu Nr. 645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu" pielikuma 10A905 sadaļas "e" apakšpunkta redakcijā, kas bija spēkā no 2009. gada 28. novembra līdz 2014. gada 23. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam, 6. Article · AI Martins