7. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda, ka Tieslietu ministrijas viedoklis par jautājumiem, kuriem ir nozīme izskatāmajā lietā, jau ir ietverts Ministru kabineta atbildes rakstā. Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina norādīja, ka Ministru kabineta noteikumi varot tikt izstrādāti paralēli likuma izstrādei. Vērtējot apstrīdēto Krimināllikuma normu, esot svarīgi ņemt vērā Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteikto regulējumu, proti, to, ka fiziskajām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot Sarakstā minētās speciālās ierīces. Fiziskajai personai, saskaroties ar šāda tipa preci, vajagot būt īpaši piesardzīgai un, izmantojot dažādas likumā paredzētās iespējas, vispirms noskaidrot, vai tai ir tiesības šo preci glabāt un lietot. Nepieciešamības gadījumā fiziskā persona varot izmantot Iesniegumu likumā un Administratīvā procesa likumā paredzētās iespējas, kā arī vērsties Komitejā saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteikto. Personai pieejamais instrumentu klāsts esot pietiekams, ņemot vērā pietiekoši skaidro likuma regulējumu par to, ka fiziskajām personām konkrētu preču aprite ir aizliegta. Turklāt jebkura jurista pienākums esot personai norādīt, kādi speciālisti spēj viņam profesionāli palīdzēt. Iestāde varot dot tikai vispārīgu skaidrojumu, jo nevarot zināt visus lietas specifiskos apstākļus un nespēšot visu izskaidrot tikai uz iesnieguma pamata vien. Apstrīdētās normas esot bijušas pietiekami skaidras, lai persona varētu apzināties to, ka var tikt saukta pie kriminālatbildības. Tieslietu ministrijas pārstāve arī norādīja, ka Eiropas Savienībā dažādos jautājumos var būt pieprasīta absolūta harmonizācija, proti, dalībvalstīs nevar tikt pieļautas nekādas atkāpes no regulas, kas piemērojama tieši un pilnīgi vienādi, bet esot arī tādi jautājumi, kuros dalībvalstīm dota iespēja izmantot pozitīvās diskriminācijas tiesības un savā valstī noteikt stingrāku regulējumu. Ministrija ir secinājusi, ka konkrētajā situācijā Latvija var pieļaut atkāpes no regulas noteikumiem nacionālās drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ. Stingrāki noteikumi varot tikt izvirzīti arī tādēļ, ka Latvija ir valsts pie Eiropas Savienības ārējās robežas.